Nodarbinātība, sociālās lietas un iekļautība

Eiropas Sociālais fonds (ESF)

Ieguldījums cilvēkos

Eiropas Sociālais fonds (ESF) ir ES galvenais nodarbinātības un sociālās iekļaušanas veicināšanas instruments, kas palīdz iedzīvotājiem dabūt darbu (vai labāku darbu), sabiedrībā integrēt nelabvēlīgākā situācijā esošos cilvēkus un gādāt, lai visiem sabiedrības locekļiem būtu līdzīgākas iespējas dzīvē.

Fonds iegulda Eiropas iedzīvotājos un viņu prasmēs — strādājošos un bezdarbniekos, jaunos un vecos.

Katru gadu ESF palīdz apmēram 10 miljoniem cilvēku dabūt darbu vai uzlabot prasmes, lai varētu atrast darbu nākotnē.

Tas ir svarīgi

  • gan īstermiņā, lai mazinātu pašreizējās ekonomikas krīzes sekas, jo īpaši — bezdarba un trūkuma padziļināšanos,
  • gan ilgākā posmā kā Eiropas ekonomikas pārveides stratēģijas daļa. Mērķis ir ne vien radīt darbvietas, bet arī iekļaujošu sabiedrību.

Atgūšanās no koronavīrusa krīzes

2020. gada maijā Komisija ierosināja grozījumus, kas ES sociālā finansējuma programmās vajadzīgi, lai risinātu sociālas un ar nodarbinātību saistītas problēmas pēckrīzes laikā.

Ierosināts kohēzijas politikai 2020.–2022. gadā piešķirt papildu 55 miljardus eiro, lai mazinātu koronavīrusa negatīvo ietekmi uz darba tirgu. Attiecīgais rīks šim mērķim ir iniciatīva REACT-EU, kurā nozīmīga loma 2014.–2020. gadā ir Eiropas Sociālajam fondam, jo tas atbalsta nodarbinātību un sociālo iekļaušanu.

Viens no jaunajiem priekšlikumiem attiecībā uz turpmāko ES budžetu 2021.–2027. gadam ir arī Komisijas ierosinājums grozīt priekšlikumu par Eiropas Sociālo fondu Plus (ESF+).

Finansējums un mērķi 2014.–2020. gadā

Šajā posmā ESF sniegs finansējumu aptuveni 80 miljardu eiro apmērā (pašreizējās cenās), lai:

Vēl par ESF mērķiem 2014.–2020. gadā

Kurš ko dara?

ESF stratēģiju un budžetu apspriež un lēmumus par tiem pieņem ES dalībvalstis, Eiropas Parlaments un Eiropas Komisija.

Septiņu gadu darbības programmas sagatavo valdības un apstiprina Eiropas Komisija.

Finansējumu piešķir dažādām organizācijām – valsts iestādēm un pašvaldībām, privātiem uzņēmumiem un pilsoniskās sabiedrības organizācijām, kas iedzīvotājiem sniedz praktisku palīdzību darba meklēšanā vai palīdz nepazaudēt pašreizējo darbu.

Vēl par ESF

ESF uzraudzība un izvērtēšana

Komisijai un dalībvalstīm ir kopīga atbildība izvērtēt ESF darbību. Izvērtēšanas darbu dalībvalstu līmenī veic vadošās iestādes, savukārt ES līmenī to dara Komisija.

Pašreiz tiek izvērtēts šāds atbalsts:

Izvērtēšanā vadās pēc saskaņotiem, salīdzināmiem un kvalitatīviem datiem, kurus apkopojušas valstu varas iestādes. Šos datus arī izmanto, lai uzraudzītu, vai programmas tiek īstenotas kā plānots. Vadošajām iestādēm darbā palīdz Komisijas ieteikumi par uzraudzību un izvērtēšanu.

Atvērto datu platforma piedāvā vizualizēt datus par ESF 2014.–2020. gada finansējumu un rezultātiem. Platformā ir arī informācija par sasniegto progresu ES līmeņa ieguldīšanu. Komisijas ikgadējie kopsavilkuma/stratēģiskie ziņojumi informē par ES līmeņa rezultātiem.

Hipotētiski ietekmes novērtējumi ir daļa no plašākas ES apņemšanās koncentrēties uz rezultātiem un tādas politikas veidošanas, kas balstīta uz gūtajām atziņām. Eiropas Komisija sniedz atbalstu ESF vadošajām iestādēm par šiem novērtējumiem.

Ieteikt šo lapu: