Nodarbinātība, sociālās lietas un iekļautība

Personas, kas nav ES pilsoņi

ES pilsoņiem ir tiesības brīvi pārcelties uz citu ES valsti un tur strādāt bez darba atļaujas.

Personas, kas nav ES pilsoņi, zināmos apstākļos drīkst strādāt ES valstīs vai pretendēt uz līdzvērtīgu attieksmi kā pret ES pilsoņiem (darba apstākļu ziņā). Viņu tiesības ir atkarīgas no viņu statusa, proti, no tā, vai viņi ir ES pilsoņu ģimenes locekļi, un no viņu pašu pilsonības.

Islande, Lihtenšteina un Norvēģija

Lai gan šīs valstis neietilpst ES, to pilsoņi var strādāt ES tāpat kā ES pilsoņi, jo šīs trīs valstis ir Eiropas Ekonomikas zonas dalībnieces.

Darba ņēmējiem no Horvātijas iespējams nāksies saskarties ar pagaidu ierobežojumiem, lai strādātu Lihtenšteinā.

Lihtenšteina nosaka kvotas, cik daudz ārzemnieku drīkst tur dzīvot un strādāt. Šī kvotu sistēma attiecas uz visu ES dalībvalstu, Islandes un Norvēģijas pilsoņiem.

Šveice

ES un Šveices nolīgums par personu pārvietošanās brīvību paredz, ka Šveices pilsoņi var brīvi dzīvot un strādāt ES.

Lai strādātu Šveicē, lielākajai daļai ES pilsoņu atļauja nav vajadzīga. Ierobežojumi attiecas tikai uz Horvātijas pilsoņiem — viņiem atļauja ir nepieciešama. Lasiet vēl par ES pilsoņu darbu Šveicē.

Turcija

Turcijas pilsoņu tiesības pārcelties uz kādu ES valsti, lai tur strādātu, ir pilnībā atkarīgas no attiecīgās valsts likumiem.

Turcijas darba ņēmējiem, kuri likumīgi strādā kādā ES dalībvalstī un ir reģistrējušies kā darba ņēmēji šajā valstī, ir šādas tiesības:

  • pēc viena legāli nostrādāta gada viņi var prasīt atjaunot darba atļauju pie tā paša darba devēja, ja ir pieejams darbs,
  • pēc trijiem legāli nostrādātiem gadiem viņi var mainīt darba devēju un pieteikties darbā uz citu vietu tajā pašā profesijā,
  • pēc četriem legāli nostrādātiem gadiem viņi var brīvi pretendēt uz jebkuru darbu šajā ES valstī.

Turcijas pilsoņiem, kas legāli strādā kādā ES valstī, ir tiesības uz tādiem pašiem darba apstākļiem kā attiecīgās valsts pilsoņiem.

Valstis, kas noslēgušas nolīgumus ar ES

Šādu valstu pilsoņiem, kuri likumīgi strādā Eiropas Savienībā, ir tiesības uz tādiem pašiem darba apstākļiem kā uzņemošās valsts pilsoņiem:

*Šis nosaukums neskar nostājas par statusu un atbilst ANO DP Rezolūcijai 1244/1999 un Starptautiskās Tiesas atzinumam par Kosovas neatkarības deklarāciju.

Valstis, ar kurām nav noslēgti nolīgumi

Pārējo valstu pilsoņiem tiesības strādāt kādā ES valstī lielākoties ir atkarīgas no šīs dalībvalsts likumiem, izņemot gadījumu, ja viņi ir ES pilsoņa ģimenes locekļi.

Tomēr darba ņēmējiem, kas nav no ES dalībvalstīm, ES tiesību normas regulē viņu situāciju šādos gadījumos:

  • ja viņi ir ES ilgtermiņa rezidenti, tomēr nebūdami ES pilsoņi,
  • ja viņiem ir ģimenes locekļi, kam ir tiesības uz ģimenes apvienošanos,
  • ja viņi ir pētnieki no ārpussavienības valstīm,
  • ja viņi ir studenti, piedalās skolēnu apmaiņā, neapmaksātā praksē vai veic brīvprātīgo darbu,
  • tādu augsti kvalificētu darba ņēmēju tiesības, kas nav ES valststpiederīgie (ES zilās kartes shēma),
  • atvieglotas iebraukšanas procedūras un tiesības visiem migrējošiem darba ņēmējiem no ārpussavienības valstīm,
  • iebraukšanas un uzturēšanās noteikumi sezonas strādniekiem no ārpussavienības valstīm,
  • iebraukšanas un uzturēšanās noteikumi ārpussavienības valstu pilsoņiem, ja viņus pārceļ darbā viena uzņēmuma ietvaros.

Pēdējo sešu mēnešu laikā par šo tematu ziņas nav bijušas.

Ieteikt šo lapu: