Rūpniecība un uzņēmējdarbība
Maksājumu kavējumi
Apbruņosim MVU cīņai pret maksājumu kavējumiem
Katru dienu desmitiem Eiropas mazo un vidējo uzņēmumu bankrotē, tāpēc ka šo uzņēmumu rēķini netiek apmaksāti. Tie bankrotē ne tāpēc, ka tie ir parādā, bet gan tāpēc, ka tiem ir parādā. Šis paradokss kļuvis par normu pārāk lielam skaitam uzņēmumu Eiropā. Vairāk par pusi uzņēmumu apgalvo, ka tiem ir problēmas ar skaidras naudas plūsmu maksājumu kavējumu dēļ. Turklāt šī problēma saasinās. Laikā starp 2011. un 2012. gadu šādā situācijā nonākušu uzņēmēju skaits pieaudzis par 10 %.
Cīņa pret šo praksi ir kļuvusi par vienu no Eiropas Komisijas prioritātēm. Laikā, kad daudzās dalībvalstīs ir augsts bezdarbs, ir svarīgi pievērsties šīs problēmas saknēm. Ir skaidrs, ka kavēti maksājumi sekmē un izraisa bankrotu. 2012. gadā Eiropas Savienībā maksātnespējas dēļ tika zaudētas 450 000 darbvietu, un neatmaksāto parādu apjoms gadā sasniedz 23,6 miljardus eiro.
"Ik gadus tūkstošiem MVU bankrotē nesamaksātu rēķinu dēļ. Mēs esam apņēmušies darīt galu šai maksājumu kavēšanas praksei Eiropā, kas jau ilgstoši apgrūtina uzņēmumu darbību. Tāpēc dalībvalstīm steidzami jātransponē šī maksājumu kavējumu direktīva savos tiesību aktos. Šis pasākums sniegs būtisku atbalstu mazajiem un vidējiem uzņēmumiem laikā, kad pašreizējā ekonomiskā krīze apgrūtina kredītu pieejamību. Tāpēc ir svarīgi, ka Eiropas uzņēmumi, jo īpaši MVU, zina savas tiesības un to, kā tās vislabāk izmantot."
Lai cīnītos pret šo mēri, Eiropas Komisija ierosināja jaunu direktīvu, kuru pieņēma 2011. gada februārī. Šī direktīva 
nostiprina uzņēmumu aizsardzību pret novēlotiem maksājumiem. Ciktāl tas ir nepieciešams, tā vienkāršo un saskaņo procedūras, un no 2013. gada 16. marta tā ir spēkā visās dalībvalstīs. Tas nozīmē, ka, pat ja dalībvalsts nav transponējusi šo direktīvu valsts tiesību aktos līdz šim datumam, uzņēmumiem ir tiesības pieprasīt jauno Eiropas noteikumu piemērošanu. Līdz ar to uzņēmēju rīcībā ir iedarbīgs instruments, lai varētu pieprasīt to, kas tiem pienākas.
Šī direktīva ir saistoša valsts iestādēm, kurām ir jāsamaksā par precēm un pakalpojumiem 30 dienu laikā vai īpašos izņēmuma gadījumos 60 dienu laikā. Šo maksājumu termiņu neievērošanas gadījumā debitoram jāmaksā procentu likme, kas vismaz par 8 procentpunktiem pārsniedz Eiropas Centrālās bankas atsauces likmi. Valsts iestādes nedrīkstēs noteikt zemāku procentu likmi par novēlotiem maksājumiem. Valsts iestādēm būs arī pienākums atmaksāt kreditoram papildu izmaksas, kas saistītas ar novēlotu maksājumu atgūšanu.
Kreditoriem automātiski ir tiesības pieprasīt procentus par maksājuma kavējumu un arī saņemt fiksētu summu vismaz 40 eiro vērtībā kā kompensāciju par piedziņas izmaksām. Viņi varēs pieprasīt, lai samērīgi tiktu kompensētas visas atlikušās ar piedziņu saistītās izmaksas.
Privātajiem uzņēmumiem savi rēķini jāsamaksā 60 dienu laikā, ja vien tie nav nepārprotami vienojušies par ko citu un ja vien tas nav acīmredzami netaisni pret kreditoru. Paredzams, ka šie pasākumi radīs godīgu apriti un pakāpeniski veicinās maksājumu savlaicīgumu visās saimnieciskajās darbībās.
Lai informētu uzņēmumus par tiem piešķirtajām tiesībām, Eiropas Komisija 2012. gada oktobrī sāka informatīvu kampaņu visās dalībvalstīs, kas turpināsies līdz 2014. gada beigām.