Rūpniecība un uzņēmējdarbība
Klasteri
Klasteri
Eiropā aptuveni 40 % nodarbināto strādā uzņēmumos, kuri ietilpst klasteros, proti, tādu uzņēmumu kopās, kas specializējušies uz konkrētām precēm, atrodas tuvu cits citam un kuri nevar pastāvēt bez specifiskām zināšanām, pakalpojumiem, resursiem, piegādātājiem un prasmēm. Eiropas Klasteru novērošanas centrs izpētījis, ka Eiropā ir apmēram 2000 statistiski nozīmīgu klasteru, kuri nepārtraukti sekmē inovāciju, izaugsmi un nodarbinātību Eiropā.
Līdz ar to ir skaidrs, ka šādas uzņēmumu kopas ir viens no būtiskākajiem Eiropas rūpnieciskās bāzes elementiem. Tie rada daudz novatorisku preču, kas atstājušas pēdas Eiropas tautsaimniecības vēsturē, — sākot no tēraudlietuvēm Lotringā un Zāras apgabalā un galda piederumu rūpnīcām Šefīldā līdz zīda audumu ražotnēm Ziemeļitālijā (tagad šis reģions pārtapis par audumu krāsošanas avangardu) un metālapstrādes darbnīcām Alpos.
“Klasteri ir faktors, kas veicina reģionu attīstību. Tie palīdz izmantot konkrētā reģiona priekšrocības un optimāli likt lietā resursus un idejas. Tie ir viens no Eiropas rūpnieciskās bāzes balstiem, un tiem arī nākotnē jāveic šis uzdevumus, kuru tie pildījuši jau gadsimtiem. Lai panāktu, ka mūsu klasteri spēj šo misiju veikt arī turpmāk, mums jābūt ambicioziem un jāvairo savu pasaules klases klasteru skaits, aktivizējot pārrobežu sadarbību un stimulējot izcilību.”
Šādas uzņēmumu kopas rodas pirmām kārtām īpašu tirgus apstākļu dēļ. Daudzi klasteri radušies paši no sevis dabisku konkurences priekšrocību dēļ, piemēram, tāpēc, ka attiecīgajā reģionā ir tiem vajadzīgie resursi. Kad klasteris izveidojies, tirgus faktori veicina piegādes ķēžu rašanos to tuvumā. Piemēram, ap Štutgarti ir izveidojies spēcīgs sarežģītu autodetaļu ražošanas klasteris, kas apgādā vietējos autoražotājus (“Daimler”, “Porsche” u.c.).
Tomēr klasteri ne vienmēr rodas paši no sevis. Pēdējos gados spēcīgu kopu veidošanā liela nozīme bijusi tālredzīgai valsts politikai un prestižu augstskolu un pētniecības institūtu biznesa iniciatīvām. Eiropas Komisija ir cieši apņēmusies palīdzēt jau esošajiem klasteriem nostiprināties un veicināt kopu rašanos jaunās nozarēs.
Viens no galvenajiem mērķiem ir paplašināt Eiropas klasterus un sekmēt starptautisku sadarbību. Tie plaukst un zeļ vidē, kurā cilvēkiem piemīt uzņēmējdarbības gars un kur vietējie uzņēmumi rada abpusēju izdevīgumu cits citam. Tomēr mūsdienu pasaulē, kur valda liela konkurence un globalizācija, ļoti svarīgi ir arī piedalīties globālajās pievienotās vērtības radīšanas ķēdēs un nemitīgajā inovācijas plūsmā.
Labs šādas izturības piemērs ir Sasuolo — maza Itālijas vidienes pilsēta, kas jau gadsimtiem ilgi ir ievērojams flīžu ražošanas centrs. Šis flīžu ražošanas klasteris radās, pateicoties šīs pilsētas apkārtnē esošajam mālam, kas ir ļoti kvalitatīvs. Gadsimtu gaitā šie krājumi tika iztukšoti. Tomēr, pateicoties inovācijai un vairākos gadsimtos uzkrāto prasmju nemitīgai uzlabošanai, Sasuolo un Faenca (no tās nosaukuma radies flīžu ražošanas nozares nosaukums franciski — faience) arī šodien ir būtiski flīžu ražošanas centri. Mūsdienās šīs pilsētas gan vairs nav izejvielu, bet speciālo zināšanu avots.
Plašāka informācija 