Rūpniecība un uzņēmējdarbība
Tērauds
Tēraudrūpniecības nākotne Eiropā
Mūsdienu Eiropa ir veidojusies ciešā saistībā ar tēraudrūpniecību. Pēc Otrā pasaules kara beigām tika nodibināta Eiropas Ogļu un tērauda kopiena (EOTK), kas attīstoties vēlāk izvērtās par Eiropas Savienību. Situācija kopš tā laika ir mainījusies, bet šī nozare joprojām ir svarīga ES ekonomikai, jo tajā ir nodarbināti 360 000 cilvēku no 23 dalībvalstīm un tā ražo tēraudu: vienu no mūslaiku pamatmateriāliem ar ļoti plašu izmantojumu — no celtniecības līdz ledusskapju ražošanai.
Bez savas tērauda nozares Eiropas rūpniecība vairs nevarētu pastāvēt. Autobūves, kuģubūves, mašīnbūves, aizsardzības un celtniecības uzņēmumiem šis izejmateriāls būtu jāiepērk ārzemēs, turklāt par augstākām cenām.
“1951. gadā sākās Eiropas projekta īstenošana, kura pamatā bija ogļu un tērauda kopiena. Taču pēc EOTK līguma darbības beigām 2002. gadā tērauda nozare savā ziņā tika atstāta pašplūsmā. Tāpēc ir laiks atjaunot interesi par tēraudrūpniecību. Mums ir vajadzīgs tērauds — ne tikai celtniecības un autorūpniecības nozarēs, bet arī lai izmantotu mūsu ekoloģiskās izaugsmes potenciālu. Tērauda nozare Eiropai ir joprojām stratēģiski svarīga, un mums jāapvieno spēki, lai kopā pārvarētu pašreizējo krīzi.”
Eiropas Komisija vēlas (un tai vajag) saglabāt tērauda ražošanu Eiropā pietiekamā apjomā, lai gan nesen pasaulē šo nozari skāra negaidītas pārmaiņas.
ES ir otrā lielākā tērauda ražotāja pasaulē, kaut arī ES daļa pasaules tērauda ražošanas tirgū ir samazinājusies no 22 % 2001. gadā līdz 12 % 2011. gadā. ES tērauda produkcijas izlaide salīdzinājumā ar 2007. gadu ir sarukusi par apmēram 17 %, un no mūsu ražošanas kapacitātes netiek izmantoti gandrīz vai 25 %. Tāpēc nācās slēgt daudzas rūpnīcas (vai tās ir tuvu slēgšanai).
Lai pavērstu šo tendenci pretējā virzienā, mums Eiropā jāatjauno tērauda pieprasījums, kas patlaban finanšu un ekonomikas krīzes dēļ ir visai zems.
Gaidāms, ka krīzes pārvarēšana, izmantojot stabilu ieguldījumu politiku, atjaunos pieprasījumu no Eiropas galveno tērauda patērētāju puses — autobūves un celtniecības nozarēm. Tās patērē apmēram 40 % no kopējā saražotā tērauda daudzuma. Komisija ir ierosinājusi vairākus konkrēti ievirzītus pasākumus, lai atjaunotu pieprasījumu abās nozarēs.
Turklāt ir būtiski pārskatīt ES klimata pārmaiņu politiku, lai tā kļūtu elastīgāka. Eiropa vada ekoloģisko “revolūciju”, un tai būtu jāturpina šāda pieeja. Bet, piespiežot tērauda ražotājus pārvietot ražotnes ārpus ES, lai izvairītos no stingriem vides aizsardzības noteikumiem un nodokļiem, Eiropas pozīcijas cīņā pret klimata pārmaiņām neuzlabosies.
Mūsu planētu apdraud siltumnīcefekta gāzes neatkarīgi no tā, kur tās rodas. Tā kā pasaulē tērauda produkcijas izlaide palielinās, mums vajadzētu veicināt ražošanu Eiropā, kur vide ir labāk aizsargāta nekā valstīs, kas nav pat parakstījušas ANO Kioto protokolu par klimata pārmaiņām. Tas saudzēs mūsu planētu, kā arī palīdzēs tikt galā ar augsto bezdarbu Eiropā.
Mums vajadzētu samazināt arī enerģijas izmaksas, kas veido līdz 40 % no kopējām tērauda ražošanas izmaksām Eiropā (tas ir krietni vairāk nekā ASV, Krievijā, Tuvajos Austrumos un Ķīnā).
Eiropas Komisija 2013. gada jūnijā publicēja rīcības plānu tērauda jomā, lai risinātu visus šos jautājumus, un tagad pakāpeniski īsteno ierosinātos pasākumus.