Rūpniecība un uzņēmējdarbība
Aizsardzība un drošība
Ceļā uz konkurētspējīgāku un efektīvāku Eiropas aizsardzības un drošības nozari
Aizsardzības jomā Eiropa jau daudzus gadus lielā mērā ir paļāvusies uz ASV, bet nu situācija strauji mainās. Eiropai tagad jāuzņemas vairāk atbildības par savu aizsardzību. Tā kā valstu budžeta apjoms samazinās, vienīgais veids aizsardzības stiprināšanai ir ES dalībvalstu ciešāka sadarbība.
Darāmā ir ļoti daudz. Pašlaik Eiropā militāriem projektiem veikto kopīgo iepirkumu apjoms ir tikai 25 % no kopējā aizsardzībai paredzēto iepirkumu apjoma. Atlikušos 75 % iepirkumu īsteno valsts līmenī, tāpēc bieži vien ir dublēšanās un sistēmas nav savietojamas. Šāda sadrumstalotība neļauj panākt apjomradītus ietaupījumus, bremzē inovāciju un, visbeidzot, tās dēļ resursus izmanto nelietderīgi.
Piemēram, ES joprojām ir 11 dažādi karakuģu piegādātāji, bet ASV ir tikai viens. Eiropas Savienības valstīs ir 17 kaujas tanku ražotāji, bet ASV ir tikai divi. Pat aviācijas nozarē, kas ir viskonsolidētākā, Eiropa joprojām mūsu vērtīgos resursus tērē pārāk izkliedēti, proti, būvē trīs dažādus reaktīvo iznīcinātāju modeļus. Eiropa ne vien tērē līdzekļus tādā veidā, kas rada dublēšanos, bet arī atpaliek svarīgās tehnoloģijas jomās, piemēram, bezpilota lidaparātu nozarē.
“Ja Eiropa vēlas saglabāt savas rūpniecības spēju mūs arī turpmāk apgādāt ar militāro spēju uzturēšanai vajadzīgajām lietām un tādējādi atbalstīt kopējo drošības un aizsardzības politiku (KDAP), lai tā būtu uztverama nopietni, Eiropai ir jārīkojas vienoti.” Skaidrs ir arī tas, ka tikai ar ražošanu un tirgu saistītu problēmu risināšana dos ierobežotus rezultātus, ja nebūs panākta nozīmīga vienošanās ES mērogā. Ir ārkārtīgi svarīgi, lai Eiropas aizsardzības rūpniecība arī nākotnē būtu viens no pasaulē vadošajiem ražošanas un inovācijas centriem, kas rada izaugsmi un darbvietas augsti kvalificētiem speciālistiem.”
Vislabākais risinājums ir Eiropas uzņēmumu sadarbība un konsolidācija. Tās ir sākušās, taču notiek lēnām. Lai procesu paātrinātu, 2013. gada jūlijā publicētajā Eiropas Komisijas rīcības plānā ierosināti vienkārši pasākumi, kā vēl vairāk atvērt valstu tirgu un aizsardzības jomā strādājošos ES uzņēmumus padarīt konkurētspējīgākus pasaulē.
Vajadzīga ne vien konsolidācija, bet arī vairāk standartizācijas un vienota sertifikācija. Tas vien, ka nav vienotas sertifikācijas no zemes izšaujamai munīcijai, Eiropai ik gadu izmaksā ap 1,5 miljardiem eiro (kopumā Eiropas Savienībā katru gadu munīcijai iztērē 7,5 miljardus eiro). Tomēr mēs strādājam pie vienotas pieejas izstrādes sertifikācijas jomā. Mēs arī aicinām izstrādāt ES dalībvalstīm vienotus standartus un plānot tā saukto ES hibrīdstandartu izstrādi, proti, standartus tādām precēm, kuras var izmantot divējādi — gan militāriem, gan civiliem mērķiem.
Kaut arī militārās jomas budžets ir ievērojami samazinājies, Eiropa joprojām ir reģions, kurā aizsardzībai paredzētie tēriņi ir vieni augstākajiem pasaulē. 2011. gadā tie bija lielāki nekā Krievijai, Japānai un Ķīnai kopā ņemtām. ES ikgadējais aizsardzības budžets ir 194 miljardi eiro, un ES spēj būt stratēģisks spēks pasaules arēnā, rīkojoties atbilstīgi vērtībām, kuras tā apliecinājusi. Lai tas būtu iespējams, nauda jāiegulda labāk, aizvien vairāk pārorientējoties no izdevumiem personālam (tie joprojām ir vislielākais izdevumu postenis, kaut pastāvīgi samazinās) uz pētniecību un izstrādi. Diemžēl izdevumi pētniecībai un izstrādei posmā no 2005. gada līdz 2010. gadam samazinājušies par 14 %.
Šī tendence jāaptur, jo pētniecība un izstrāde ir ļoti būtisks priekšnoteikums, lai vairotu aizsardzības spējas nākotnē, un tām ir svarīga (kaut arī netieša) ietekme uz citām nozarēm, piemēram, elektroniku, kosmosa un civilo aviāciju, turklāt tās nodrošina izaugsmi un tūkstošiem darbvietu augsti kvalificētiem speciālistiem. ASV, kas ir pasaules līderis inovācijā, pētniecībai un izstrādei aizsardzības jomā tērē septiņas reizes vairāk nekā visas ES dalībvalstis kopā. Aicinām ES dalībvalstis darīt to pašu un plānojam valstu pūliņus atbalstīt ar ES tēriņiem pētniecībai un izstrādei divējāda pielietojuma tehnoloģiju jomā.
Sīkāka informācija 