Rūpniecība un uzņēmējdarbība
Preču izcelsmes marķējums
Ražots ES
Uzticēšanās ir ekonomikas stūrakmens. Ja patērētājiem nav pārliecības par kādu ražojumu, viņi to nepērk. Tirgū ar 500 miljoniem patērētāju tikai retu reizi gadīsies tā, ka cilvēks izvēlas preci tāpēc, ka personiski pazīst tās ražotāju vai pārdevēju. Visos pārējos gadījumos mums vajadzīgi rādītāji, kas palīdz nodrošināt produktu izsekojamību un tādējādi vieš mūsos pārliecību par to izcelsmi.
Ja pircējam ir skaidrs, kur prece ražota, viņš jūtas drošāk, un tas palīdz viņam izšķirties par pirkumu. Nesen Komisija nāca klajā ar priekšlikumu ieviest obligātu marķējumu par to, kur prece ražota. Šī prasība attiektos uz visām ES pārdotajām plaša patēriņa precēm, un tā izvirzīta, reaģējot uz tirgus signāliem.
Patlaban šo jomu neregulē gandrīz nekādi noteikumi, un ražotājiem nav pienākuma norādīt uz etiķetēm savu preču precīzu izcelsmi. Tas rada labvēlīgus apstākļus negodīgiem uzņēmumiem, kas izmanto nepatiesas izcelsmes norādes vai vispār iztiek bez tām.
Un tas apdraud patērētājus, jo samazina šķēršļus, kas kavētu bīstamo preču brīvu apriti Eiropas Savienības tirgū. Valstu iestādes joprojām nespēj noteikt izcelsmi katram desmitajam bīstamajam izstrādājumam, kas aizturēts ES.
Lai pieliktu punktu šim juceklim, daudzas ES dalībvalstis agrāk ir centušās ieviest savus noteikumus par izcelsmes valsts marķējumu. Taču katrā valstī šie noteikumi ir atšķirīgi, un, ja tos pārveidotu īstos tiesību aktos, varētu rasties vēl lielāks sajukums un kaitējums godīgajiem uzņēmumiem.
“Pēc vairākiem Eiropas Parlamenta lūgumiem un dažādu ES valstu iniciatīvām Eiropas Komisija ir nolēmusi ierosināt jaunu regulu, kas paredz, ka uz patēriņa precēm ir jābūt lasāmai norādei par izcelsmes valsti. Obligātie izcelsmes marķējumi jau ir izrādījušies ļoti efektīvi, lai vairotu patērētāju uzticību pārtikas produktiem, jo tie ļauj vieglāk saprast, kas produktu ražojis. Ieviešot šādu izcelsmes marķējumu visām patēriņa precēm, vēl vairāk tiks stimulēts ES iekšējais tirgus.”
Komisijas priekšlikums to nevēlas pieļaut. Uzlabosies patērētāju aizsardzība visā ES, un vienlaikus kopēji noteikumi novērsīs jaunu valsts līmeņa šķēršļu veidošanos, ko citādi varētu izraisīt atšķirības starp valstu likumiem par izcelsmes marķējumu.
Informācija par produktu izcelsmi ir ļoti svarīga, lai varētu konkrēti vērsties pret likumpārkāpējiem, tādējādi tā var kļūt par iedarbīgu instrumentu, kas nepieļaus nedrošu ražojumu tirdzniecību.
Godīgiem ražotājiem šāds priekšlikums būtu jāatbalsta, jo tas vairos patērētāju uzticēšanos un stimulēs vēlmi iepirkties. Būtu arī jāatgādina ražotājiem, ka šāds izcelsmes marķējums neieviesīs jaunas birokrātiskas prasības un papildu izmaksas.
Norādi par to, kurā valstī prece ražota, varēs izmantot visnotaļ elastīgi. Visām precēm, kuru pēdējā būtiskā pārveide noritējusi kādā ES valstī, varēs izmantot norādi “Ražots ES”. Taču Eiropas ražotāji varēs izvēlēties arī attiecīgās valsts marķējumu, piemēram, “Ražots Latvijā” vai “Ražots Vācijā”.