Rūpniecība un uzņēmējdarbība
Videi draudzīga izaugsme
Ilgtspējīgas izaugsmes un nodarbinātības iespējas
Tagad vairāk nekā jebkad agrāk Eiropai ir vajadzīgi jauni izaugsmes avoti. Katru gadu palielinoties pasaules iedzīvotāju skaitam par vairāk nekā 70 miljoniem, strauji pieaug preču patēriņš un pieprasījums pēc enerģijas un izejvielām. Jāpāriet uz ilgtspējīgāku un resursu ziņā efektīvu ekonomiku, kas rada zemu oglekļa dioksīda emisiju līmeni. Mums jāpanāk, lai rūpniecības, klimata, enerģētikas, vides un citi saistīti politikas veidi būtu saskaņoti un tikti radīti piemēroti apstākļi jauninājumiem un ieguldījumiem.
Mums pilnībā jāizmanto darījumdarbības iespējas, kas tiks radītas, pārejot uz ilgtspējīgu ekonomiku. Pasaules vides aizsardzības tirgus arī paver lielisku iespēju Eiropas uzņēmumiem. Tiek lēsts, ka pašlaik pasaules preču un pakalpojumu tirgus vides jomā ir aptuveni 1000 miljardi eiro gadā, un sagaidāms, ka šis skaitlis divkāršosies vai pat trīskāršosies līdz 2020. gadam. Izsīkstošu resursu apstākļos ir skaidrs, ka resursu efektīva izmantošana var radīt konkurences priekšrocības tiklab uzņēmumiem, kā arī valstīm. Iepriecina tas, ka Eiropā ekonomikas izaugsme arvien retāk nozīmē negatīvu ietekmi uz vidi. Aplēses liecina, ka ar labāku resursu produktivitāti visā pasaulē ietaupījumu un peļņas veidā var iegūt triljoniem eiro.
“Daudz var paveikt, lai patēriņu un ražošanu Eiropā padarītu ilgtspējīgāku. Tas ir iespējams, neradot papildu izmaksas Eiropas uzņēmumiem un patērētājiem. Tā varam ietaupīt energoresursus un dabas resursus un izmantot jaunas iespējas, ko piedāvā “zaļā” ekonomika.”
Lai saglabātu pienācīgus iztikas līdzekļus un uzturētu tīru apkārtni, mums ir vajadzīgi ekonomiski veiksmīgi uzņēmumi, kas izstrādā uzlabotus izstrādājumus, procesus un sistēmas. Eiropa jau piedāvā pasaulē vadošas vides tehnoloģijas un pakalpojumus, un tai pieder aptuveni viena trešdaļa no pasaules tirgus. Mūsu svarīgākajās vides nozarēs (piesārņojuma pārvaldība un kontrole, atkritumu savākšana un apstrāde, atjaunojamā enerģija un pārstrāde) ir nodarbināti vairāk nekā trīs miljoni cilvēku.
Mums jārīkojas divos svarīgos virzienos: efektivitāte (procesu optimizācija) un aprites cikls. Proti, jāizmanto integrēta rūpniecības sistēma, kas palīdz saskatīt darījumdarbības iespējas, pateicoties nepietiekami izmantotiem resursiem, piemēram, materiāliem, enerģijai, ūdenim, kapacitātei, zinātībai, aktīviem utt. Milzīgu peļņu var gūt, ieviešot procesu efektivitātes, ražojumu dizaina un vērtības ķēdes optimizācijas jauninājumus.
Efektīvāku procesu rezultātā var tikt izstrādāti ilgtermiņa risinājumi, lai samazinātu fosilā kurināmā un dabas resursu izmantošanu rūpnieciskajos procesos un būtiski samazinātu rūpniecības atkritumus.
Ražojumu izstrādē ir patērēts vesels lērums materiālu un izlietota enerģija. Gan no darījumdarbības, gan no vides aizsardzības viedokļa būtu prātīgi veicināt resursu izmantošanas ziņā efektīvāku produktu piedāvājumu un pieprasījumu pēc tiem. Komisijas Ekodizaina direktīva var palīdzēt ietaupīt līdz pat 90 miljardiem eiro gadā un nodrošināt miljonu darbvietu. Lai gan līdz šim galvenā uzmanība bija pievērsta energoresursiem, direktīvā ir aplūkoti visi vides aspekti aprites cikla perspektīvā.
Gatavo preču izstrādē bieži vien ir iesaistīti vairāki uzņēmumi vai apakšuzņēmēji, un specifikāciju neatbilstības dēļ var rasties daudz atkritumu. Tāpēc nozares un uzņēmumi visā vērtības ķēdē var daudz iegūt sadarbojoties.
Videi nekaitīga izaugsme un resursefektīvi ražojumi var arī ES uzņēmumiem pavērt darījumdarbības iespējas visā pasaulē. Mans komandējums uz Ķīnu 2013. gadā parādīja, ka Ķīnas uzņēmumiem interesē ES uzņēmumi, kuriem ir laba zinātība par videi draudzīgiem ražojumiem un pakalpojumiem.
Eiropas Komisija pašlaik sabiedriskā apspriešanā apkopo ieinteresēto personu viedokli par to, kādi ir visefektīvākie atbalsta pasākumi, lai palīdzētu maziem un vidējiem uzņēmumiem (MVU) kļūt resursu ziņā efektīvākiem.
Lasiet vēl 
