Rūpniecība un uzņēmējdarbība
Būvniecība
Vairāk energotaupīgo māju lielākai izaugsmei
Eiropas zaļajai revolūcijai jāsākas ar ķieģeļiem un javu. Tas var šķist paradoksāli, bet, neieguldot lielu darbu esošo ēku atjaunošanā un neattīstot jaunu, energoefektīvāku būvniecību, visas ES pūles apkarot klimata pārmaiņas var galu galā izrādīties veltīgas.
Tirdzniecības, sabiedriskās un dzīvojamās ēkās tiek izmantoti aptuveni 40 % no ES patērētās enerģijas. Tiek lēsts, ka ar efektīvāku ēku būvniecību līdz 2020. gadam varētu ietaupīt līdz pat 12 % enerģijas un ilgākā laikā vēl daudz vairāk.
Būvniecības nozarei ir arī liela nozīme Eiropas pilsētu atjaunošanā un modernizēšanā. Diemžēl nami ar zemu ēkas energopatēriņu, kuri var krietni vien samazināt CO2 emisijas un enerģijas izmaksas, joprojām neienāk tirgū pietiekami ātri, neraugoties uz šādu namu ekonomiskajām un ekoloģiskajām priekšrocībām.
“Būvniecības nozares veikums būtiski ietekmē kopējo tautsaimniecību. Līdz ar to būvniecības uzņēmumu konkurētspēja ir svarīga ne vien labklājībai un nodarbinātībai kopumā, bet arī nozares ilgtspējības nodrošināšanai.”
Eiropas Komisija aktīvi atbalsta būvniecības nozari, lai sasniegtu vērienīgus energoefektivitātes mērķus. Pašlaik Komisija izstrādā plašu rīcības plānu, kurš darbosies līdz 2020. gadam.
Nozares atdzīvināšana noteikti nāks par labu videi un arī Eiropas ekonomikai. Būvniecības uzņēmumi rada gandrīz 10 % ES IKP un nodrošina 20 miljonus darbvietu, lielākoties mikrouzņēmumos un mazajos uzņēmumos.
Taču šī nozare bija viena no tām, kuru finanšu un ekonomikas krīze skāra vissmagāk. Proti, laika posmā no 2008. gada līdz 2012. gada beigām Eiropas Savienībā veiktie būvdarbi un infrastruktūras darbi samazinājās par 16 %.
Lai novērstu šo bīstamo tendenci, kas ietekmē visu Eiropas tautsaimniecību, Komisija ir ierosinājusi divkāršot gada mērķi attiecībā uz centrālo valdības ēku atjaunošanu — līdz 3 %. Turklāt tā iesaka arī renovēt 2 % no visa nekustamā īpašuma fonda.
Te nu vajadzīgs liels valsts iestāžu darbs un prāvi publiskā un privātā sektora ieguldījumi. Tām ES valstīm, kurām joprojām ir pārāk liels budžeta deficīts, uz laiku ir dota rīcības brīvība attiecībā uz budžeta mērķu noteikšanu. Visi jauniegūtie līdzekļi tagad ir jānovirza izaugsmi veicinošos pasākumos, piemēram, būvniecības nozarē.
Komisija arī aktīvi cenšas atvieglot Eiropas būvniecības uzņēmumu uzņēmējdarbību ārpus ES robežām, lai tiem būtu vieglāk piedalīties publiskajā iepirkumā, kuru rīko mūsu galvenās tirdzniecības un ieguldījumu partnervalstis. Šim procesam, protams, jābūt abpusējam.
Būvniecība: vieglāka dzīve uzņēmumiem vienotajā tirgū 
