Rūpniecība un uzņēmējdarbība
Reindustrializācijas
Jaunās industriālās revolūcijas groži Eiropas ziņā
Vairāk rūpnieciskās ražošanas nozīmē vairāk darbvietu. Līdz ar to laikā, kad bezdarbs Eiropā sasniedzis rekordlīmeni, īpaši svarīgi ir gādāt, lai Eiropas politikas centrā atkal būtu rūpniecības nozare. Eiropas Komisija veicina pakāpenisku Eiropas Savienības reindustrializāciju, lai nodrošinātu, ka ražošanas nozares daļa ES IKP līdz 2020. gadam sasniegtu 20 % salīdzinājumā ar pašreizējiem mazāk nekā 16 %.
Šobrīd jaunās rūpniecības revolūcijas gaitā mainās tas, kā tiek organizētas ražošanas un montāžas līnijas. Pircējiem aizvien vairāk interesējoties par unikāla dizaina precēm, rodas jauns modelis, kura pamatā ir patērētāju vajadzībām īpaši pielāgoti rūpniecības ražojumi. Lai izmantotu šīs jaunās tendences, Eiropas rūpniecībā ir jāievieš jauninājumi, jāaizsargā jaunākās tehnoloģijas un maksimāli jātuvinās klientiem. Līdz ar to ražošana ar niecīgām izmaksām tālās zemēs (un kuras līmenis nav augsts arī tehnoloģiskā ziņā) noveco un kļūst neefektīva.
“Rūpniecībai Eiropā ir ļoti svarīga loma, un bez tās ne pašlaik, ne nākotnē nav iespējams risināt mūsu sabiedrības problēmas. Eiropai ir vajadzīga rūpniecība, un rūpniecībai ir vajadzīga Eiropa. Mēs vairs nedrīkstam pieļaut, ka rūpniecība pamet Eiropu. Skaitļi ir nepārprotami: Eiropas rūpniecība var nodrošināt izaugsmi un nodarbinātību. Tādēļ esam pieņēmuši sīki izstrādātu Eiropas reindustrializācijas stratēģiju.”
Nākotne nemaz tik ļoti neatšķiras no mūsu lieliskās pagātnes, kad Eiropa bija pirmās industriālās revolūcijas priekšgalā. Kaut arī dažās nozarēs norisinās pārstrukturēšana, rūpniecība atgriežas Eiropā, un Komisija plāno ar visiem iespējamiem līdzekļiem atbalstīt šo procesu. Ir izstrādāta jauna stratēģija. Tā paredz vieglāku piekļuvi finansējumam, pievēršanos inovācijai un izglītībai, kā arī pasākumus, lai novērstu atlikušos šķēršļus, kas traucē iekšējam tirgum un liedz mūsu ražotājiem, īpaši mazākajiem, izvērst uzņēmējdarbību ārpus ES.
Īpaša uzmanība tiek pievērsta tam, lai veicinātu jaunas idejas un ļautu tām nekavējoties nonākt tirgū. Rūpniecība ir būtisks inovācijas faktors: šī nozare nodrošina 80 % ES privāto ieguldījumu pētniecībā un attīstībā. Vienlaikus inovācija ir arī būtiska rūpniecībai: inovācija uztur ražošanas nozares konkurētspēju. Tāpēc ES stratēģija ietver jaunu finansējumu novatoriskiem sektoriem, piemēram, bioproduktu tirgiem un viedajiem tīkliem, kas palīdzēs ES rūpniecībai kļūt inovatīvākai, pozitīvi ietekmējot inovāciju daudzās savstarpēji saistītās nozarēs.
Vienlaikus jaunā stratēģija paredz stiprināt saikni starp pētniecību un uzņēmējdarbību. Tās mērķis ir pilnībā izmantot mūsu studentu un pētnieku izcilākās idejas. Eiropa vairākās nozarēs ir pasaules līdere patentu iesniegšanā, bet tā ne vienmēr šo pārvērš par ekonomisku priekšrocību. Saules bateriju paneļi ir tam piemērs. Eiropas pētnieki pieteikuši vienu trešdaļu no patentiem pasaulē, taču Eiropā ražo tikai 13 % šīs patentētās produkcijas. Mums ir jānovērš šādas nesamērības.
Nozares atgriešanās Eiropā pozitīvi ietekmēs vidi, jo palielināsies to ražošanas līniju skaits, kuras regulē stingrie ES noteikumi par siltumnīcefekta gāzu emisijas samazināšanu. Ražošanas pārcelšana uz ārzemēm bieži vien ļauj uzņēmumiem izmantot situāciju, kad ir spēkā videi mazāk draudzīgi tiesību akti. Īstermiņa izmaksas var samazināt, bet ilgtermiņa kaitējums mūsu planētai pieaug. Eiropai nav pieņemams šis neētiskais darījums, un tā aicina panākt energoefektīvas un tīras ražošanas atgriešanos pašu mājās.
Lasiet vēl 