Eiropas Vistrūcīgāko personu atbalstīšanas fonds (EAFVP)
© Shutterstock / addkm
Eiropas atbalsta fonds vistrūcīgākajām personām (EAFVP) atbalsta ES valstu darbības, kuru mērķis ir sniegt pārtiku un/vai materiālu palīdzību visnabadzīgākajiem.
Tie var būt pārtikas produkti, apģērbs un citas personiskai lietošanai paredzētas nepieciešamās preces, tādas kā apavi, ziepes un šampūns.
Materiālā palīdzība jāpapildina ar sociālās iekļaušanas pasākumiem, piemēram, orientējošu konsultāciju un palīdzības pakalpojumiem, kuru mērķis ir palīdzēt cilvēkiem izkļūt no nabadzības.
Valstu iestādes var arī atbalstīt nemateriālās palīdzības pasākumus, lai palīdzētu vistrūcīgākajiem labāk integrēties sabiedrībā.
Fonda sniegtais atbalsts palīdzēs visnabadzīgākajiem spert pirmos soļus, lai izkļūtu no nabadzības un pārvarētu sociālo atstumtību.
Tas palīdzēs apmierināt viņu pamatvajadzības, kas ir priekšnoteikums, lai viņi varētu atrast darbu vai apmeklēt mācības, piemēram, tās, kas tiek rīkotas ar Eiropas Sociālā fonda (ESF) atbalstu.
Vizuāls pārskats par EAFVP programmu un tās svarīgākie fakti un skaitļi (angļu val.)
Koronavīrusa krīzes sociālās ietekmes mazināšana
2020. gada maijā Komisija ierosināja papildu grozījumus Kopīgo noteikumu regulā un EAFVP regulā kā reakciju uz Covid-19 pandēmiju un aizvien pieaugošajām vajadzībām. Šajos grozījumos paredzēts 2020., 2021. un 2022. gadā piešķirt papildu līdzekļus EAFVP kā daļu no finansējuma palielinājuma kohēzijas politikai ES 2014.–2020. gada budžetā.
2020. gada aprīlī Komisija jau uzņēmās iniciatīvu grozīt EAFVP kā daļu no paketes Papildinātā investīciju iniciatīva reaģēšanai uz koronavīrusu (CRII+). Ar šo paketi dalībvalstīm nodrošināta lielāka elastība un likviditāte.
Kā šis fonds darbojas?
Eiropas Komisija apstiprina valstu programmas 2014.–2020. gadam. Uz to pamata valsts varas iestādes pieņem individuālus lēmumus, kas ļauj partnerorganizācijām (bieži vien NVO) sniegt palīdzību. Līdzīga metode jau tiek piemērota attiecībā uz Kohēzijas fondu.
ES valstis atkarībā no iekšējās situācijas drīkst izvēlēties, kāda veida palīdzību sniegt (pārtiku vai materiālo palīdzību pamatvajadzību apmierināšanai, vai abu palīdzības veidu kombināciju) un kā to sarūpēt un sadalīt.
Valsts varas iestādes pašas var veikt pārtikas produktu un cita veida preču iepirkšanu un tad tās piegādāt partnerorganizācijām vai sniegt tām finansiālu palīdzību, lai tās pašas veic iepirkumus. Partneroganizācijas, kas preces iepērk pašas, var izšķirties par to tiešu sadali vai lūkot pēc citu struktūru palīdzības.
Partnerorganizācijas ir valsts struktūras vai nevalstiskās organizācijas, ko valsts varas iestādes atlasījušas, pamatojoties uz objektīviem un pārredzamiem kritērijiem, kas noteikti valsts līmenī.
Kopsavilkums par īstenošanu valsts līmenī ir pieejams fonda faktu lapās par valstīm.
Cik lieli resursi ir šā fonda rīcībā?
No 2014. līdz 2020. gadam fondam ir atvēlēti vairāk nekā 3,8 miljardi eiro.
Turklāt ES valstīm ir pienākums valsts līdzfinansējuma ietvaros segt vismaz 15 % no savu valsts programmu izmaksām.
Kāds ir juridiskais pamats?
EAFVP regulu pieņēma 2014. gadā. Tā tika grozīta 2018. gadā ar vairākiem vienkāršojumiem – tiešsaistē ir pieejams konsolidētais teksts. Visi īstenošanas un deleģētie akti ir pieņemti līdz 2016. gada beigām.
2020. gada aprīlī stājās spēkā jauni grozījumi, ar ko ievieš īpašus pasākumus Covid-19 krīzes pārvarēšanai.
2021. gada februārī EAFVP regula tika grozīta , lai nodrošinātu, ka, reaģējot uz Covid-19 krīzi, fondu var papildināt ar finanšu pārvedumiem no REACT-EU.
EAFVP kopiena
EAFVP kopiena ir 2016. gadā izveidots atvērtas dalības tīkls tiem, kas Eiropā sniedz palīdzību vistrūcīgākajām personām. Starp dalībniekiem ir:
- valstu fondu vadošās iestādes;
- organizācijas, kas nodrošina vai ir ieinteresētas fonda finansētajās darbībās;
- ES līmeņa NVO;
- ES iestādes.
Tā ir vieta, kur dalīties labā praksē un rosināt jaunas idejas.
Uzziniet vairāk par šo kopienu un tās darbībām.
Fonda uzraudzība un izvērtēšana
Komisijai un dalībvalstīm ir kopīga atbildība izvērtēt Eiropas atbalsta fonda vistrūcīgākajām personām darbību. Dalībvalstu līmenī fonda izvērtēšanu veic vadošās iestādes, savukārt ES līmenī to dara Komisija.
Izvērtēšanā vadās pēc saskaņotiem, salīdzināmiem un kvalitatīviem datiem, kurus apkopojušas valstu varas iestādes. Šos datus arī izmanto, lai uzraudzītu, vai programmas tiek īstenotas kā plānots. Vadošajām iestādēm darbā palīdz Komisijas ieteikumi par uzraudzību un izvērtēšanu.
Par ES līmeņa rezultātiem Komisija ziņo Eiropas Parlamentam un Padomei ikgadējos kopsavilkuma ziņojumos:
EAFVP finansētu iniciatīvu piemēri
Šajos katalogos ir īsi aprakstītas EAFVP finansētas iniciatīvas visā ES, īpašu uzmanību pievēršot tam, kā šīs iniciatīvas potenciāli var papildināt citas ES finansētas programmas, piemēram, Eiropas Sociālā fonda programmas.