Attīstoties tehnoloģijām un līdz ar globālām un demogrāfiskām izmaiņām mainās arī veids, kā mēs strādājam, mācāmies, piedalāmies sabiedrības dzīvē un kārtojam ikdienas lietas. Ja cilvēkam ir īstās prasmes, tās viņam palīdz pielāgoties šīm pārmaiņām un parūpēties par savu labklājību, tajā pašā laikā sniedzot ieguldījumu sabiedrībā, ražošanā un ekonomikas izaugsmē.

Mūsdienās cilvēkiem ir vajadzīgas visdažādākās prasmes: sākot no tādām pamatprasmēm kā prasme lasīt, rēķināt un izmantot digitālās tehnoloģijas līdz aroda vai tehniskām prasmēm, kā arī uzņēmējdarbības iemaņām un caurviju prasmēm, piemēram, svešvalodu zināšanām, personības izaugsmei un prasmei mācīties.

Eiropai pašlaik ir vairākas problēmas:

• zaļās pārkārtošanās un digitalizācijas dēļ mainās veids, kā mēs dzīvojam, strādājam un mijiedarbojamies. Lai pilnībā izmantotu šo jauno tendenču potenciālu, ir vajadzīga vēl nepieredzēta prasmju pārorientācija;
• demogrāfisko pārmaiņu dēļ Eiropai ir jāizmanto visi tās talanti un daudzveidība. Tajā pašā laikā rodas arī jaunas darba iespējas­ senioru un aprūpes ekonomikā;
• Covid-19 pandēmija ir padarījusi tāldarbu un tālmācības par ikdienu miljoniem cilvēku visā ES, bet tai pat laikā atklājusi trūkumus mūsu digitālajā sagatavotībā. Pandēmija ir arī negatīvi ietekmējusi daudzu cilvēku izredzes būt nodarbinātiem;
• pārāk daudzi nevar atrast darbu, jo viņiem nav vajadzīgo prasmju. Pārāk daudz ir arī tādu, kas strādā darbu, kas neatbilst viņu talantam;
• tajā pašā laikā 40 % darba devēju brīvām vakancēm nevar atrast cilvēkus, kuriem ir īstās prasmes, un pārāk maz ir tādu, kuriem pietiek prasmju un atbalsta, lai viņi varētu sava uzņēmuma dibināšanu uzskatīt par reālu iespēju;
• nepieņemami augsts ir tādu eiropiešu īpatsvars, kuriem ir grūtības pat lasīt un rakstīt (katram piektajam). Vēl vairāk ir tādu, kuriem ir vāja rēķinpratība un digitālās prasmes;
• lai arī ikvienam vajadzētu būt pieejamai iespējai regulāri uzlabot prasmes, tikai 4 no katriem 10 pieaugušajiem mācās.

Eiropas Savienībā izglītība un apmācība ir dalībvalstu kompetencē. Nacionālo un reģionālo darba tirgu un izglītības sistēmu problēmas nav identiskas, tomēr kopumā dalībvalstīm ir līdzīgas problēmas un iespējas.

Tāpēc ES iniciatīvas attiecībā uz prasmēm mobilizē visas Eiropas ieinteresētās personas šādiem rīcības virzieniem:

• Darbvietām vajadzīgās prasmes
• Kopīgs darbs
• Palīdzība izkopt prasmes visu mūžu

Prasmju programmā Eiropai (ar kuru Komisija nāca klajā 2020. gada 1. jūlijā) ir izklāstīts piecu gadu rīcības plāns ar 12 darbībām, kuru mērķis ir eiropiešus apgādāt ar labākām prasmēm.

Konkrētām ES valstīm adresētos ieteikumus attiecībā uz prasmju uzlabošanu katru gadu adresē daudzām dalībvalstīm, lai tām palīdzētu veidot attiecīgo valsts politiku, bet ES finansējums palīdz politikas ieceres īstenot dzīvē:

• Eiropas Sociālais fonds
• Programma “Erasmus+”
• Jaunatnes nodarbinātības iniciatīva 
• Eiropas Globalizācijas pielāgošanās fonds (EGF)
• Pamatprogramma “Apvārsnis 2020”
• ES Nodarbinātības un sociālās inovācijas programma (EaSI)
• Eiropas Stratēģisko investīciju fonds (ESIF)
• Uzņēmumu un MVU konkurētspējas programma (COSME)