Prof. Tomass Placeks, Patērētāju drošības zinātniskās komitejas priekšsēdētājs
2013. gada aprīlī Luksemburgā 2013.–2016. gada pilnvaru termiņam tika ievēlēti jauni Patērētāju drošības zinātniskās komitejas (PDZK) locekļi. Šī komiteja, kura darbojas, kopš tā tika minēta 1968. gada Kosmētikas direktīvā, turpinās komiteju tradīciju, kura ilgst četrdesmit gadu, sniedzot Eiropas Komisijai zinātniskas konsultācijas par kosmētikas līdzekļu drošumu. PDZK ir atvēlēta svarīga loma arī jaunajā Kosmētikas regulā , kas stāsies spēkā 2013. gada jūlijā.
Eiropas Komisija izvēlas
komitejas locekļus
kā neatkarīgus ekspertus, balstoties uz viņu īpašo zinātnisko kompetenci un izmantojot uzaicinājumus paust ieinteresētību.
Tā kā nozare piedalās pašreizējos pētījumos par produktu sastāvdaļām un alternatīvām metodēm, ir bažas par to, ka atsevišķas pilsoniskās sabiedrības grupas var uzskatīt, ka pastāv interešu konflikts, kas saistīts ar to, ka komitejas locekļi projektos iesaistījušies kopā ar nozares ekspertiem (publiskā un privātā sektora pētniecības platformas). Komiteja tiek regulēta, lai novērstu dihotomiju starp zinātnisko izcilību un neatkarību, tāpēc intereses, kas ir jādeklarē, ne vienmēr nozīmē, ka pastāv interešu konflikts.
Komiteja darbojas sabiedrības interesēs. Lēmumus tajā pieņem ar balsu vairākumu pēc koleģiālas apspriešanās, kas ir izšķiroši svarīga, lai risinātu un lai līdzsvarotu zinātnisku diskusiju un nodrošinātu zinātnisko lēmumu neatkarību (neviens lēmums netiek pieņemts vienpersoniski). Arī mazākuma viedokli reģistrē.
Pēdējos gados Komiteja ir novērtējusi daudzu sastāvdaļu drošumu: matu krāsās, smaržās, sauļošanās iekārtās, UV starojuma aizsargfiltros, konservantus un ūdeņraža peroksīdu zobu balinātājos. Pašreiz Komiteja savā darbā pievērsusies nanomateriāliem.
Viens no galvenajiem uzdevumiem nākamajos gados būs novērtēt, cik drošas ir sastāvdaļas, kuras iepriekš izmēģinātas ar dzīvniekiem. Tā kā tagad ir aizliegti izmēģinājumi ar dzīvniekiem , ir jāattīsta un jārod atbilstīgu pārbaužu veidi, izmantojot alternatīvas metodes, neraugoties uz to, ka tās nav pieejamas visiem toksikoloģiskās iedarbības mērķparametriem. Tāpat ir jārod risinājums problēmai, kas saistīta ar nanomateriālu sastāvdaļu drošuma novērtēšanu, — tas ir jānovērtē, neraugoties uz faktu, ka nav alternatīvu metožu, kas būtu īpaši apstiprinātas attiecībā uz nanomateriāliem (parastajām ķīmiskajām vielām tādas ir). Komiteja ar prieku ķeras pie šo problēmu risināšanas.
Minētās problēmas rosinās pētījumus šajās jomās, kas ir zinātnes attīstības pamats. PDZK būs galvenā loma, lai garantētu Eiropas Savienības pilsoņiem augsta līmeņa drošību un veselības aizsardzību, vienlaikus ļaujot zinātnei un inovācijai kāpināt Eiropas Savienības konkurētspēju un ekonomikas izaugsmi.
