Mišels van Hūgārdens, Kopīgās veselības nozares darbaspēka plānošanas un prognozēšanas rīcības vadītājs, Beļģijas Federālais sabiedrības veselības dienests
Veselības aprūpes sistēma var pastāvēt tikai tad, ja pietiek veselības aprūpes darbinieku, kuriem ir vajadzīgās prasmes. Lai pienācīgi pārvaldītu valsts veselības aprūpes sistēmu, ir vajadzīga veselības aprūpes personāla plānošana. Tomēr daudzās valstīs ir grūtības izveidot regulējumu, kas ļautu iegūt vajadzīgo informāciju, integrēt šos datus prognozēšanas modelī un ierosināt nepieciešamo politisko diskusiju, lai pieņemtu pasākumus, kuri vajadzīgi, lai uzlabotu veselības aprūpes sistēmu ilgtspēju (izglītība un apmācība, darbā pieņemšanas un noturēšanas stratēģijas, profesionālā tālākizglītība u.c.).
Pasākumi ir vajadzīgi visās dalībvalstīs. Dalībvalstīs no Centrāleiropas un Austrumeiropas notiek jaunu veselības aprūpes speciālistu migrācija, savukārt citas dalībvalstis saskaras ar reģionālo nelīdzsvarotību un tur trūkst veselības aprūpes darbinieku lauku rajonos un nomaļās vietās, prasmes neatbilst piedāvātajam darbam, darbaspēks noveco un trūkst jaunu darbinieku, un tās ir atkarīgas no citu valstu veselības aprūpes speciālistiem. Dalībvalstis atzīst Eiropas sadarbības piedāvātās iespējas risināt šīs problēmas, savstarpēji daloties pieredzē un zināšanās. Eiropas Komisija veicina šo sadarbību ar savu rīcības plānu attiecībā uz ES veselības aprūpes darbiniekiem, kuru atbalsta vairāki pētījumi un projekti.
Kopīgajā veselības nozares darbaspēka plānošanas un prognozēšanas iniciatīvā, kuru koordinē Beļģija un finansē trešā ES veselības programma, tiek izmantotas visas Eiropas (30 asociētie un 59 sadarbības partneri no 28 valstīm) zināšanas un ekspertu viedokļi. Šī ekspertu grupa ir sagatavojusi rokasgrāmatas un vadlīnijas par vismodernākajām plānošanas metodēm 7 valstīs. Pašlaik Itālijas un Portugāles medicīnas personāla plānotāji tās eksperimentāli pārbauda, bet Vācijā notiek priekšizpēte.
Šajā kopīgajā iniciatīvā arī tiek analizētas nākotnē veselības aprūpes nozarē vajadzīgās prasmes un kompetences, un šo analīzi varēs izmantot kā darbaspēka tirgus izpētes datus, kas vajadzīgi, lai dalībvalstis varētu noteikt, kādu prasmju apguve jāiekļauj veselības aprūpes speciālistu izglītībā un apmācības politikā.
2016. gadā kopīgās iniciatīvas rezultātā taps ieteikumi, kur nepieciešams pastāvīgs darbs un praktiski priekšlikumi. Pateicoties Veselības programmas finansējumam, Eiropas Komisijas atbalstam un būtiskiem daudzu valstu, profesionālo organizāciju un citu ieinteresēto ieguldījumiem, ir radusies iespēja veidot jaunu dialogu par risinājumu meklēšanu medicīnas personāla problēmām mūsdienās, tā kā tas ir svarīgi Eiropas veselības sistēmu ilgtspējai.
