breadcrumb.ecName

Eiropas lielpilsētas gūst panākumus zaļu pieeju izmantošanā

  • 22 Sep 2021
Lai palīdzētu Eiropas lielpilsētām pārkārtoties uz zaļāku, ilgtspējīgu pilsētu attīstību, ir pieejams plašs instrumentu un finansējuma klāsts. Tas ietver ES vadlīnijas par zaļo iepirkumu. Dažas lielpilsētas jau maksimāli izmanto šo piedāvājumu, lai uzlabotu savas pilsētu attīstības stratēģijas un uzsāktu inovatīvus projektus.
Eiropas lielpilsētas gūst panākumus zaļu pieeju izmantošanā

Eiropas Savienība sniedz atbalstu lielpilsētām, lai tās kļūtu zaļākas un ilgtspējīgākas, izmantojot politikas nostādnes un finansējumu. Tas palīdz pilsētplānotājiem sasniegt ES mērķus, īstenojot zaļo pārkārtošanos uz aprites ekonomiku.

 

Piemēram, ES Biodaudzveidības stratēģijā 2030. gadam ir ietverts dabas atjaunošanas plāns, lai palīdzētu pilsētu iestādēm ieviest dabā rodamus risinājumus, kuri var uzlabot dzīves kvalitāti.

 

Savukārt ES Klimatadaptācijas stratēģija palīdz lielpilsētām veikt pasākumus, lai cīnītos pret globālās sasilšanas ietekmi.

 

  • gadā tika pieņemts jauns Aprites ekonomikas rīcības plāns(CEAP), kas ir daļa no Eiropas zaļā kursa. Pieņemot aprites ekonomikas koncepciju resursu pārvaldībā, lielpilsētas var panākt ievērojamākus rezultātus ilgtspējas jomā.
  •  

    ES ir arī izstrādājusi publiskā iepirkuma kritērijus, pēc kuriem iestādēm vadīties zaļu publisko iepirkumu organizēšanā. Papildus tam, jaunā Leipcigas harta nodrošina politikas satvara dokumentu ilgtspējīgai pilsētu attīstībai Eiropā. 

     

    Lai nodrošinātu ilgtspējīgai pilsētu attīstības praksei nepieciešamo informāciju un uzlabotu šādu praksi, ES Pilsētprogrammas kontekstā ir izveidotas trīs jaunas partnerības ar vairākām ieinteresētajām personām:

    • Aprites ekonomikas partnerība;
    • Inovatīvu un ilgtspējīgu iepirkumu partnerība;
    • Partnerība ilgtspējīgai zemes izmantošanai un dabā rodamiem risinājumiem.

    Vairākas Eiropas lielpilsētas ir īstenojušas konkrētus pasākumus, galveno uzmanību pievēršot ilgtspējīgai pilsētu attīstībai, izmantojot vienu vai vairākas iepriekš minētās partnerības. Turklāt ar ERAF atbalstu ir izveidotas integrētas pilsētu stratēģijas. Arī programmas URBACT un Pilsētu inovatīvās darbības palīdz pilsētām izstrādāt konkrētas iniciatīvas.

     

    Ilgtspējīgu risinājumu celmlauži

     

    Iedvesmojoties no Partnerības ilgtspējīgai zemes izmantošanai un dabā rodamiem risinājumiem paveiktā, Itālijas pilsēta Boloņa 2018. gadā sāka pārskatīt savu Vispārējo pilsētas plānu. Jaunajā plānā tiek izmantoti aprites ekonomikas principi, vienlaikus popularizējot augsnes atjaunošanu un samazinot pilsētu teritoriju izplešanos.

    Zemes platību aizņemšana, kas attiecas uz pilsētu attīstības procesā zaudēto zemi, tagad ir galvenais atsauces rādītājs jaunu norišu uzraudzīšanai lielpilsētā. Jaunajā plānošanas satvarā tiek arī mudināts atjaunot neizmantotas teritorijas un restaurēt vecas ēkas.

     

    Savukārt Nīderlandes lielpilsēta Hārlema ir Inovatīvu un ilgtspējīgu iepirkumu partnerības koordinatore. Šī lielpilsēta ir izveidojusi arī vietējos sadarbības centrus, kas pievēršas ilgtspējīgu iepirkumu stratēģiju izstrādei.

     

    Par plānošanu un publisko iepirkumu atbildīgajām pašvaldībām ne vienmēr ir pietiekams skaits publiskā iepirkuma ekspertu, un to kompetences līmenis var būt atšķirīgs. Šie centri palīdz risināt šīs problēmas, apvienojot resursus un lietpratību, lai nodrošinātu kvalitatīvu iepirkumu praksi.

     

    Maribora, kas ir otra lielākā lielpilsēta Slovēnijā, ir izstrādājusi pieeju, kā atlasīt pilsētu pasākumus ar reālu ietekmi, ņemot vērā ekonomikas, vides un sociālās vajadzības.

    Sākotnēji šī lielpilsēta izstrādāja aprites ekonomikas stratēģiju un šī iniciatīva saņēma finansējumu no ERAF atbalstītā projekta Greencycle.

     

    Starp Mariborā īstenotajiem pasākumiem ir projekts Urban Soil 4 Food, kura mērķis ir samazināt to bioloģisko un būvniecības atkritumu apjomu, kas nonāk izgāztuvēs, pārveidojot tos augsnē dārziem, zaļajām zonām un būvlaukumiem.

     

    Betona džungļu pieradināšana

     

    Itālijas lielpilsēta Prato īsteno vairākas iniciatīvas ilgtspējas palielināšanai. Piemēram, projekts Piu' Prato palīdz atjaunot šīs lielpilsētas rajonu Macrolotto Zero, cenšoties panākt, lai tas kļūtu piemērotāks dzīvošanai un ekonomiski aktīvāks.

     

    Projekta pasākumos ietilpst pamesto ēku izmantošanas atsākšana, zaļo zonu izveide un ilgtspējīgas mobilitātes veicināšana. Savukārt projekta Prato betona džungļi mērķis ir atjaunot dabas bagātības atsevišķos rajonos, izveidojot tajos zaļās zonas.

     

    Norvēģijas galvaspilsēta Oslo ir Aprites ekonomikas partnerības koordinatore. Viens no šīs partnerības galvenajiem sasniegumiem ir 29 darbības rādītāju kopuma izstrāde, lai ar tiem mērītu lielpilsētas progresu ceļā uz aprites ekonomikas modeli.

     

    Šī lielpilsēta ir izveidojusi vairākas iniciatīvas atkritumu apjoma samazināšanai. Tā ir izveidojusi mini pārstrādes punktus, lai iedzīvotājiem būtu vienkāršāk atbrīvoties no lielgabarīta un bīstamiem atkritumiem nelielos daudzumos bez nepieciešamības pēc transportlīdzekļa.

     

    PLAŠĀKA INFORMĀCIJA

    Aprites iepirkuma un konkrētu mērķu un rādītāju lietderīga izmantošana