Polijas nacionālā AIDS centra direktore Anna Mažeca-Boguslavska, M.D., M.P.H.
20. gs. 80. gados šī diagnoze principā bija nāves spriedums, bet šodien daudzos gadījumos tā ir ārstējama hroniska slimība. Situācija saistībā ar HIV/AIDS ir krasi mainījusies, pateicoties politiskajai apņēmībai un uz faktiem balstītiem pasākumiem, piemēram, sabiedrības informēšanas kampaņām, adatu apmaiņas programmām, nepārtrauktiem pētījumiem un labākai, pilnīgākai aprūpei.
Vēlos uzsvērt, ka lielu daļu panākumu, kas gūti pēdējos desmit gados, var attiecināt uz stratēģijām, kas izklāstītas Dublinas deklarācijā, un šīs deklarācijas parakstītāju valstu saistībām. Pēc 2004. gada Dublinas un Viļņas deklarācijām Eiropas Komisija izstrādāja politikas satvaru, kā cīnīties ar HIV/AIDS ES un kaimiņvalstīs, un vēlāk publicēja divus paziņojumus un trīs operatīvos rīcības plānus (2006.–2009. g. un 2009.–2013. g.).
Neraugoties uz lielo darbu, kas paveikts, šī slimība joprojām rada daudz ciešanu Eiropā un visā pasaulē. Lai gan HIV/AIDS ir iespējams ārstēt, to nevar izārstēt, un tas joprojām ir nopietns veselības un sociāls apdraudējums.
Atšķirībā no pārējās pasaules jauno reģistrēto HIV inficēšanās gadījumu skaits Eiropā joprojām palielinās, it sevišķi to vīriešu vidū, kuriem ir dzimumattiecības ar citiem vīriešiem, – viņu bija 42 % no jauno 2013. gadā diagnosticēto gadījumu skaita. Turklāt Eiropas Savienībā (ES) un Eiropas Ekonomikas zonā (EEZ) 47 % no HIV/AIDS slimniekiem ir diagnosticēti novēloti. Tas nozīmē, ka daudzi nezina par savu inficēšanos, un parāda, ka maz ir tādu, kuri ierodas uz pārbaudēm, jo bieži cilvēki baidās no stigmatizācijas un diskriminācijas.
Mēs nevaram atļauties mazināt modrību. Varbūt esam uzvarējuši dažas kaujas, bet cīņa pret AIDS ne tuvu nav galā.
Tāpēc Komisija ir pagarinājusi HIV/AIDS rīcības plāna termiņu līdz 2016. gadam, lai ES rīcība netiktu pārtraukta. Bet mums visiem jādara, ko katrs varam. Mums jāpiekļūst visgrūtāk sasniedzamajiem iedzīvotājiem un tiem, kam ir vislielākais risks, – homoseksuāliem vīriešiem, migrantiem, tiem, kuri lieto injicējamās narkotikas. Un mums jāinformē pārējie, ka arī viņi nav pasargāti. Piemēram, 30 % no HIV/AIDS inficēšanās gadījumu notiek heteroseksuālo iedzīvotāju vidū.
Ja vēlamies, lai jaunā paaudze, mūsu bērni un pusaudži, izaugtu bez AIDS, mums jāuzrotī piedurknes un jāturpina strādāt. Galīgo mērķi uzveikt šo bīstamo slimību var sasniegt tikai tad, ja HIV/AIDS joprojām ir augsta prioritāte politiskajā darba kārtībā un liela uzmanība Eiropā tiek veltīta uzraudzībai.
