Žaks Delors
Piešķirt Eiropai dvēseli
Eiropas tālredzīgais arhitekts
Ar savu nepieredzēto talantu un nelokāmo gribasspēku Žaks Delors atstāja paliekošu iespaidu uz Eiropas Savienības dziļāko būtību.
Būdams Eiropas Komisijas priekšsēdētājs, viņš no 1985. gada līdz 1995. gadam bija tālredzīgs arhitekts, kas lika pamatus dažiem no izcilākajiem Eiropas projekta sasniegumiem.
Viņa 10 gadu amata pilnvaru laiks nebija tikai vēstures sadaļa: runa ir par dziļu pārmaiņu periodu, kas ir atstājis paliekošu iespaidu uz tādu Eiropas Savienību, kādu mēs to zinām šodien.
Arī trīs gadu desmitus vēlāk Delora mantojums turpina atbalsoties Eiropas vēsturē.
“Ir cilvēki, kuri protestē pret pašreizējo sabiedrību, un citi, kuri aktīvi darbojas, lai to mainītu. ES dodu priekšroku dalībai otrajā kategorijā.”
Eiropas kursa ieskicēšana
Paliekošs vienotības mantojums
Kad Žaks Delors kļuva par Eiropas Komisijas priekšsēdētāju, kontinents bija krīzes situācijā. Vispārēja pesimisma sajūta dominēja Eiropas ekonomikā, sējot šaubas par pašiem Eiropas projekta pamatiem. Berlīnes mūra krišana, Vācijas atkalapvienošanās, PSRS sabrukums un kari bijušajā Dienvidslāvijā iezīmēja vētrainu pārmaiņu laikmetu.
Šajā kontekstā Delora līderība ir patiess izturētspējas simbols. Izlēmīgās darbības, kuras viņš īstenoja, pavēra ceļu uz vienotību.
1995. gadā, Komisijas priekšsēdētāja amata trešā pilnvaru termiņa beigās, Eiropas Savienība bija kļuvusi noturīgāka, taisnīgāka, stiprāka un integrētāka nekā līdz šim.
“Eiropa ir tās cilvēki.”
1989. gada 11. novembris, Berlīnes mūra krišana
1989. gada 11. novembris, Berlīnes mūra krišana
1991. gada 28. jūnijs, Vācijas kanclers Helmūts Kols
1991. gada 28. jūnijs, Vācijas kanclers Helmūts Kols
1991. gada 3. aprīlis, ar Polijas prezidentu Lehu Valensu
1991. gada 3. aprīlis, ar Polijas prezidentu Lehu Valensu
Vienotā tirgus izveide
Žaks Delors bija nelokāms Eiropas integrācijas aizstāvis. Viņa aizraujošais entuziasms ātri noveda pie kopīga dalībvalstu nākotnes redzējuma, kas vainagojās ar Vienotā Eiropas akta parakstīšanu. Tas pavēra ceļu vienotajam tirgum, kurš no 1992. gada nodrošināja personu brīvu pārvietošanos un preču, kapitāla un pakalpojumu brīvu apriti.
“Ir laiks Eiropai piešķirt dvēseli.”
1986. gada 28. maijs, ceremonija Eiropas karoga pieņemšanas sakarībā
1986. gada 28. maijs, ceremonija Eiropas karoga pieņemšanas sakarībā
Eiro, mūsu jaunā valūta
Žaka Delora ietekme uz eiro izveidi, Eiropas monetārās savienības izveidi un Māstrihtas līguma sagatavošanu nav zaudējusi savu nozīmi. Māstrihtas līgums lika pamatus jaunai vienotajai valūtai, eiro, izveidoja Eiropas Savienību un Eiropas pilsonību.
Delora nelokāmība un viņa ieguldījums šajā darbā liecina par viņa dziļo apņēmību atbalstīt vienotu Eiropu.
Eiro simbolizē Eiropas vienotību. Mums tas ir jāaizsargā un jāstiprina.”
Eiropas Savienības pilsonība: cilvēku tuvināšana
Žaks Delors zināja, ka Eiropas projekts ir kas daudz vairāk nekā tikai ekonomiskā integrācija.
Eiropas projekta mērķis ir tuvināt cilvēkus un rosināt viņos lepnumu par savienību, kas mūs kopā padara stiprākus.
Viņš bija viens no Šengenas zonas garīgajiem tēviem, kura šodien ļauj vairāk nekā 400 miljoniem cilvēku brīvi ceļot starp dalībvalstīm, bez robežkontroles.
Pateicoties viņam, mums tagad ir sava studentu apmaiņas programma “Erasmus”, kura ir kļuvusi par vienu no simboliskākajām ES programmām.
“Mums pirmkārt jāpatur prātā, ka, pateicoties “Erasmus”, Eiropas dziļās saknes vienmēr ir klātesošas.”
Vīrs un viņa mantojums
Žaks Delors nāca pasaulē 1925. gada 20. jūlijā Parīzē, un savas karjeras sākumposmu aizvadīja Francijas bankā. Pēc tam viņš iesaistījās politikā, ieņemot dažādus amatus, tostarp kā Francijas kabineta ministrs un Eiropas Parlamenta deputāts.
Kā Eiropas Komisijas priekšsēdētājs – kurš pieredzējis Otrā pasaules kara šausmas – viņš apzinājās, ka miera jēdziens ir Kopienas dzīves pamats. Viņa ieguldījums miera īstenošanā kontinentā ir labklājības un vienotības veicināšana.
1985. gada 20. maijs, ar pāvestu Jāni Pāvilu II
1985. gada 20. maijs, ar pāvestu Jāni Pāvilu II
1993. gada 8. oktobris, Žaks Delors uzņem Nelsonu Mandelu, Āfrikas Nacionālā kongresa priekšsēdētāju
1993. gada 8. oktobris, Žaks Delors uzņem Nelsonu Mandelu, Āfrikas Nacionālā kongresa priekšsēdētāju
1985. gada 1. maijs, ar Ronaldu Reiganu, Amerikas Savienoto Valstu prezidentu
1985. gada 1. maijs, ar Ronaldu Reiganu, Amerikas Savienoto Valstu prezidentu
Par viņa darbu, ko viņš ieguldīja Eiropas projektā, Eiropadome 2015. gadā viņam piešķīra Eiropas goda pilsoņa titulu – titulu, kurš līdz šim piešķirts tikai trim personām.
1989. gada 9. decembris, Strasbūras Eiropadome
1989. gada 9. decembris, Strasbūras Eiropadome
"Allons, courage, le Printemps de l’Europe est toujours devant nous!"
Au revoir, priekšsēdētāja kungs
Built with Shorthand