Dr. Kasims Šodrī, Patērētāju drošības zinātniskās komitejas priekšsēdētāja vietnieks un Darba grupas attiecībā uz nanomateriāliem kosmētikā priekšsēdētājs

Nesen Eiropas Komisija lūdza savu neatkarīgo Patrētāju drošības zinātniskā komiteju (PDZK) sniegt atzinumu par to, vai silīcija dioksīds, hidratēts silīcija dioksīds un silīcija dioksīds, kas virspusēji izmainīts ar alkilsililātiem (nano formas) ir nekaitīgi. Šādi nanomateriāli tiek izmantoti ilgāk uz virsmas atstājamai vai uzreiz nomazgājamai kosmētikai, kas paredzēta matiem, ādai, lūpām, sejai un nagiem.

Komisija aicina PDZK sniegt atzinumu, vai ir pamats bažām par veselības un drošības apdraudējumu ne pārtikai domātās plašpatēriņa precēs, tostarp kosmētikā un tās sastāvdaļās. Eiropas Savienībā jebkāda nanomateriālu izmantošana kosmētikā ir regulēta, un visiem kosmētikas ražotājiem ir sešus mēnešus pirms nanomateriālus saturošu preču laišanas tirgū par to jāpaziņo Komisijai.

Komisija var lūgt PDZK sniegt zinātnisku atzinumu par riska novērtējumu, kad Komisjia ir saņēmusi paziņojumu par kādu konkrētu sastāvdaļu, kas raisa bažas par tās potenciālo ietekmi uz veselību un kurai nav izstrādāts pienācīgs riska novērtējums. 

Tā tiešām ir noticis – kopumā saņemti 172 paziņojumi par produktiem, kas satur vienu vai vairākus no četriem silīcija dioksīda veidiem nano formā. 

Atbilstīgi savām pilnvarām PDZK pārbaudīja uzņēmumu sniegtos datus, kā arī attiecīgos zinātniskos pētījumus, kas publicēti angļu valodā. Pēc šīs rūpīgās pārbaudes PDZK sniedza atzinumu, kas publicēts 2015. gada martā. Tajā teikts, ka nav pierādījumu, ka silīcija dioksīda nano forma iekļūst ādā vai ir indīga, taču, kas ir tikpat svarīgi, nav arī pietiekami daudz pierādījumu, kas pārliecinoši izslēgtu šādas iespējas.  

Pirms šos produktus var atzīt par drošiem vai nedrošiem, vajag vairāk datu par nano formām, jo īpaši par to, kā dažādi silīcija dioksīda nano veidi, kas domāti lietošanai kosmētikā, iekļūst ādā (it īpaši — sagrieztā vai bojātā ādā) un par to potenciālo sistēmisko toksiskumu. 

Turklāt dažos pētījumos par citiem silīcija dioksīda nano veidiem nevis kosmētikā lietotajiem ir norādīts uz to iespējamo kaitējumu gēniem. Tāpēc vajag vairāk pētījumu, lai izslēgtu iespēju, ka arī kosmētikā izmantotie silīcija dioksīda nano veidi šūnas var ietekmēt tāpat, ja tajās iekļūst.

Patērētāji var būt pārliecināti, ka Eiropas Komisija nezaudē modrību, lai aizsargātu viņu veselību un sekotu līdzi jaunām tendencēm ķīmisko vielu un nano materiālu izmantošanā kosmētikas precēs. Kad būs jauni pierādījumi, PDZK atkal izskatīs jautājumu par silīcija dioksīda nano formas nekaitīgumu un publicēs par to atzinumu.

http://ec.europa.eu/dgs/health_food-safety/dyna/enews/enews.cfm?al_id=1594

Ņemot vērā nesen parādījušos informāciju, Eiropas Komisija lūdza Iespējamā un jaunatklātā veselības apdraudējuma zinātnisko komiteju (SCENIHR) atjaunināt tās agrāko atzinumu par elektromagnētiskā lauka iedarbību.

Tā ir problēma, kas cilvēkus interesē un uztrauc, jo mēs visi ik dienu vairāk vai mazāk (atkarībā no dzīvesstila un dzīvesvietas, un nodarbošanās) esam pakļauti elektromagnētiskā lauka iedarbībai. Frekvenču spektrs sniedzas no ļoti zemām (piemēram, elektrotīkla līnijas un elektroenerģijas transformatori) līdz vidējām (no indukcijas plītīm un citas sadzīves tehnikas) līdz radiofrekvencēm (no mobilajiem tālruņiem un citām ierīcēm). 

Svarīgākos zinātniskos pētījumus par elektromagnētiskā lauka iedarbību, kas publicēti kopš iepriekšējā atzinuma, eksperti kritiski pārlūkojuši un komentējuši jaunā atzinumā par elektromagnētiskā lauka iedarbības potenciālo ietekmi uz veselību (publicēts 2015. gada janvārī). Analizētajā zinātniskajā literatūrā ietilpst vairāk nekā 700 pētījumu, kas veikti kopš 2009. gada. Visumā secinājumi iedrošina: jaunāko zinātnisko pētījumu rezultāti liecina, ka nav pierādījumu tam, ka tiek kaitēts veselībai, ja saskare ir mazāka nekā ES tiesību aktos ieteiktais līmenis.

Tomēr attiecībā uz frekvenču vidējo diapazonu jāatzīmē, ka svarīgs saskares avots ir indukcijas plītis, kas pēdējos gados kļuvušas iecienītas. Šādu plīšu lietotāji ir pakļauti intensīvākam magnētiskajam laukam nekā ieteikts pamatnostādnēs.

Attiecībā uz radiofrekvenču spektru un vēža risku atzinumā teikts, ka pierādījumi smadzeņu vēža (gliomas) gadījumu pieaugumam ir kļuvuši vājāki, taču ir sīkāk jāpēta iespējamā saistība ar auss vēzi (akustisko neiromu). Pētījumos par bērniem, kas slimo ar vēzi, nav konstatēta saistība ar raidītāju ietekmi.

Dažos epidemioloģiskos pētījumos izteikts minējums, ka, saskaroties ar ļoti zemas frekvences elektromagnētisko lauku, vairāk bērnu saslimst ar leikēmiju. Tomēr nav apzināti mehānismi un nav apliecinājuma no eksperimentāliem pētījumiem, kas varētu šos secinājumus izskaidrot. Tas, kā arī epidemioloģisko pētījumu trūkumi neļauj cēloņsakarību interpretēt kā ticamu.

Jaunos pētījumos nav konstatēts, ka elektromagnētiskā lauka dēļ tiktu kaitēts reproduktīvajai sistēmai vai ka lauks izraisa kādus simptomus šajā jomā. Jaunākajos pētījumos nav apliecinājuma agrāk izteiktajai hipotēzei par saistību starp elektromagnētiskā lauka iedarbību un lielāku risku saslimt ar Alcheimera slimību.

Tomēr bažas joprojām pastāv, it īpaši par dažādu avotu kopējo iedarbību.  SCENIHR komiteja ir izstrādājusi prioritāru zinātnisku rekomendāciju un metodoloģisku norādījumu kopumu attiecībā uz eksperimentiem un obligātajām prasībām, lai nodrošinātu datu kvalitāti un iespēju tos izmantot riska novērtēšanai (atzinumā ir arī riska novērtējums).

http://ec.europa.eu/dgs/health_food-safety/dyna/enews/enews.cfm?al_id=1581

Bisfenolu A (BPA) izmanto kā plastifikatoru, proti, to lieto plastmasas izstrādājumos, lai tie būtu lokanāki. Cilvēki ļoti bieži saskaras ar BPA, galvenokārt pārtikas iesaiņojumā, un zinātnieki plaši diskutē par šīs vielas iespējamo ietekmi.

BPA izmanto arī medicīnas piederumos un iekārtās, piemēram, katetros un implantos, kā arī dažos zobārstniecības piederumos. Tāpēc Eiropas Komisija lūdza Iespējamā un jaunatklātā veselības apdraudējuma zinātnisko komiteju (SCENIHR) pētīt iespējamo risku, ko varētu radīt šādi izmantojuma veidi.

Tiek uzskatīts, ka vairumā lietojumu, tostarp arī zobārstniecībā, BPA daudzums, ar ko cilvēki saskaras, nenodara kaitējumu, jo nepārsniedz pieļaujamo dienas normu 4 μg uz kilogramu ķermeņa masas. Turklāt ar BPA medicīnas ierīcēs cilvēki parasti saskaras tikai īslaicīgi (taču pieļaujamā dienas norma ir noteikta nepārtrauktai saskarei ik dienu un visu dzīvi).

Var uzskatīt, ka visvairāk ar BPA saskaras cilvēki, kuriem vajadzīga ilgstoša medicīniska aprūpe, jo īpaši jaundzimušie intensīvās aprūpes nodaļā un bērni, kuriem veic ilgstošas medicīniskas procedūras, kā arī dialīzes pacienti. Pamatojoties uz pieejamiem datiem, SCENIHR secina, ka šādos gadījumos varētu būt risks, ka BPA ietekme ir nelabvēlīga, jo saskare ir lielāka nekā atsauces vērtība un pacienti ir īpaši neaizsargāti.  

Taču jāņem vērā arī medicīnisko ierīču pozitīvais devums. Piemēram, priekšlaicīgi dzimušu bērnu izdzīvošana bieži atkarīga tieši no tām. Būtu jāizvērtē iespēja šādās precēs BPA aizstāt, ja alternatīvie materiāli ir pieejam un ir tikpat efektīvi ārstēšanā un ja to toksikoloģiskās īpašības ir piemērotas.

http://ec.europa.eu/dgs/health_food-safety/dyna/enews/enews.cfm?al_id=1580

Atsaucoties uz Eiropas Komisijas lūgumu atjaunināt atzinumu par zobārstniecības amalgamu, neatkarīgā Iespējamā un jaunatklātā veselības apdraudējuma zinātniskā komiteja (SCENIHR) nesen ir publicējusi atzinumu “Zobārstniecības amalgamas un alternatīvu zobārstniecības materiālu nekaitīgums pacientiem un lietotājiem”.

Zobārstniecības amalgama ir “sudraba” plomba, kas patiesībā ir metālu sakausējums, kura sastāvā ir elementārais dzīvsudrabs, un ir radušās bažas par dzīvsudraba iztvaikojuma radīto risku veselībai.

Šīs bažas jaunākajos zinātniskajos pētījumos tomēr nav apstiprinājušās. Izskatījusi jaunākos zinātniskos pierādījumus, SCENIHR komiteja konstatēja, ka zobārstniecības amalgama un tai alternatīvi materiāli nekaitē parasto iedzīvotāju veselībai, ja lietošanas apstākļi ir normāli.

Lai arī plombas no alternatīviem materiāliem ir ieteicama izvēle, nav vēlams aizstāt amalgamas plombas ar alternatīva materiāla plombām, ja vien pacientam nav bijusi alerģiska reakcija. Izņemot amalgamu, pacients ar dzīvsudrabu saskaras vairāk, nekā šādas amalgamas plombas paturot. 

Izvēloties, kuru materiālu lietot, pacientam un zobārstam ir jādomā par vairākiem faktoriem, piemēram, par to, vai plomba ir piena zobam vai kaula zobam, tieši kuram zobam plomba vajadzīga un vai pacientam ir alerģija pret dzīvsudrabu vai kādām citām zobārstniecības materiālu sastāvdaļām.  Tāpat kā jebkuras citas medicīniskas vai farmaceitiskas iejaukšanās gadījumā, jābūt īpaši uzmanīgiem, apsverot zobārstniecības materiālu izmantošanu grūtniecēm.

http://ec.europa.eu/dgs/health_food-safety/dyna/enews/enews.cfm?al_id=1591

Jaunākajos pētījumos konstatēts, ka izmēģinājumu dzīvniekus dzirdinot ar hromu (VI) saturošu ūdeni, tie var saslimt ar dažādiem zarnu un gremošanas trakta vēža veidiem. Pašlaik nevar izslēgt, ka hroms (VI) cilvēkiem var izraisīt vēzi, ja tiek apēsts. Tāpēc ir pazemināta hroma (VI) hipotētiski drošā deva. Daudzas rūpnieciski ražotas preces satur hromu (VI), arī dažas bērnu rotaļlietas. ES Direktīvā par rotaļlietu drošumu ir noteikti strikti ierobežojumi ķīmiskās sastāvdaļas maksimālajam apjomam, kurš no rotaļlietas drīkst tikt nodots bērnam. Šo ierobežojumu sauc par migrācijas limitu, un tas ir noteikts visām ES pārdotajām rotaļlietām. 

Eiropas Komisija lūdza savu neatkarīgo Veselības un vides apdraudējuma zinātnisko komiteju (SCHER) caurlūkot jaunākos pētījumus un sniegt atzinumu par hromu (VI) rotaļlietās. Savos secinājumos SCHER pauda viedokli, ka būtu jāpārskata pašreizējie hroma (VI) migrācijas limiti rotaļlietām atbilstīgi jaunajai pazeminātajai hipotētiski drošajai devai. Turklāt, lai ņemtu vērā hroma (VI) uzņemšanu no citiem avotiem, kas nav dzeramais ūdens un vide, SCHER iesaka ar vislabākajām pieejamām tehnoloģijām pēc iespējas samazināt papildu risku saskarties ar hromu (VI) arī rotaļlietās.

http://ec.europa.eu/dgs/health_food-safety/dyna/enews/enews.cfm?al_id=1566