Eiropas Komisijas Veselības un patērētāju ĢD ģenerāldirektore Paola Testori Kodži

Eiropas pilsoņiem, lai kur viņi dzīvotu, ir tiesības izvēlēties, kurā ES valstī ārstēties, un saņemt kompensāciju par ārstēšanās izdevumiem.  Šīs tiesības tagad ir noteiktas direktīvā par pārrobežu veselības aprūpi  kura visā Eiropas Savienībā stājas spēkā 2013. gada 25. oktobrī.

Saskaņā ar pašreizējiem ES tiesību aktiem iedzīvotāji izmanto savas valsts sociālā nodrošinājuma shēmas segumu, ja viņiem gadās saslimt, ceļojot citā dalībvalstī. Tomēr attiecībā uz plānotu pārrobežu aprūpi dalībvalsts var pieprasīt, lai pacienti vispirms iesniegtu pieteikumu iepriekšējas atļaujas saņemšanai. Dalībvalstij ir pienākums piešķirt šādu atļauju tikai tad, ja pacientam savā mītnes valstī nav pieejama attiecīgā ārstēšanās medicīniski pamatotā laika posmā.

Jaunā direktīva ievieš trīs lielas pārmaiņas, galveno uzmanību pievēršot pacientu tiesībām.

Pirmkārt, pilsoņiem ir tiesības izvēlēties un saņemt kompensāciju par ārstēšanos visā ES, neatkarīgi no tā, vai veselības aprūpi nodrošina valsts vai privāts pakalpojumu sniedzējs.

Otrkārt, prasība, ka pārrobežu veselības aprūpei iepriekš jāiegūst atļauja, drīzāk būs izņēmums, nevis norma.

Treškārt, pilsoņiem būs tiesības pieņemt informētus lēmumus par ārstniecības iespējām. Viņi varēs pieprasīt visu attiecīgo informāciju gan no valstu kontaktpunktiem, ko izveidos saskaņā ar jauno direktīvu, gan tieši no veselības aprūpes un ārstēšanas pakalpojumu sniedzējiem. 

Lai visā Eiropas Savienībā kvalitātes un drošības standarti kļūtu pārredzamāki, direktīva atbalsta dalībvalstu savstarpējo palīdzību un sadarbību, it īpaši jautājumā par e-veselības sis tēmu sadarbspēju un medicīniskās tehnoloģijas novērtēšanu. Tā arī atvieglo medicīnas produktu recepšu atzīšanu visās dalībvalstīs.

Gaidāms, ka direktīva nodrošinās Eiropas references tīklu izveidi, lai sekmīgāk apkopotu zināšanas un efektīvāk izmantotu resursus ļoti specializētas veselības aprūpes jomā, piemēram, retu slimību diagnosticēšanā un ārstēšanā.

Jaunais tiesību akts Eiropas iedzīvotājiem nesīs patiešām kardinālas pārmaiņas: viņi iegūs lielākas lemšanas tiesības par savu veselības aprūpi, turklāt pacientu apvienības varēs vairāk pievērsties kvalitātes standartu veicināšanai un ārstēšanās drošības jautājumiem. Tas var tikai labvēlīgi ietekmēt mūsu veselības aprūpes sistēmas.