Džons. F. Raiens, Eiropas Komisijas Veselības un pārtikas nekaitīguma ģenerāldirektorāta direktora pienākumu izpildītājs
Otrā veselības programma(2008-2013) ir bijusi lietderīgs instruments, kas veicinājis ES veselības politikas izstrādi un sekmējis tās īstenošanu. Uz informāciju un pierādījumiem balstītā programma palīdzēja dalībvalstīm risināt būtiskākās veselības problēmas, gan nodrošinot finansējumu, gan apzinot un izplatot paraugpraksi. Šāds secinājums gūts pēc neatkarīga retrospektīva izvērtējuma, kura rezultāti izklāstīti šonedēļ pieņemtajā Komisijas ziņojumā, kas nosūtīts Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai.
Izvērtējums apstiprināja Otrās veselības programmas lielo nozīmi,jo īpaši saistībā ar atbalstu ES veselības politikai un valstu prioritātēm, galvenokārt, finansējot kopīgās rīcības, projektus un pakalpojumu līgumus. Veselības programma sasniedza vērā ņemamus rezultātus daudzās pozīcijās, turklāt tika analizēta retrospektīvajā novērtējumā gūtā pieredze, kas savukārt palīdzēs maksimāli izmantot pašreizējās Trešās veselības programmas darbību potenciālu, un pozitīvā ietekme uz dalībvalstu veselības politiku tikai pieaugs.
Ļoti atzinīgi novērtēti Otrās veselības programmas sasniegumi saistībā ar atbalstu vairākām būtiskām politikas jomām, piemēram, retās slimības, gatavība rīcībai un spēju veidošana pārrobežu veselības apdraudējumu kontekstā, profilakses pasākumi pret sirds un asinsvadu un citām hroniskajām slimībām, piesardzība attiecībā uz orgānu transplantāciju, veselības datu vākšana un novatorisku instrumentu izstrāde medicīnas tehnoloģiju novērtējumam, e-veselība utt.
Tomēr izvērtējumā arī norādītas jomas, kurās varētu veikt uzlabojumus, lai Trešā veselības programma sniegtu vēl lielāku taustāmu labumu: piemēram, izveidot tiešas saiknes ar esošajām politikas iniciatīvām, sagatavot izplatīšanas plānus un nodrošināt pastāvīgus kontrolpasākumus, ierosināt vidējā termiņā paveicamas politikas pārmaiņas, attiecībā uz katru rīcību noteikt konkrētas darbības jomu robežas, precīzi definēt mērķus un noteikt īstenojamu "intervences loģiku", kā arī iesaistīt visas ieinteresētās personas. Šie un arī citi ieteikumi tiks ņemti vērā, lai arī turpmāk uzlabotu Trešo veselības programmu, kurai patlaban ir sācies jau trešais īstenošanas gads.
Ziņojumā norādīts, ka veselības programmā būtu jāfokusējas uz darbībām, kam ir cieša saikne ar veselības politikas iniciatīvām, tādējādi atbalstot Komisijas vispārējās prioritātes, papildinot ES dalībvalstu nacionālās stratēģijas un nodrošinot augstu ES pievienoto vērtību. Programmai jāmeklē sinerģijas ar citām ES veselības programmām, kā arī jāmudina visas dalībvalstis un trešās valstis, kas veselības jomā ievēro līdzīgus principus un vērtības, līdzdarboties, lai sasniegtu mērķus.
Šobrīd Komisija strādā jau pavisam konkrētā veidā, lai sasniegtu vērā ņemamus rezultātus, neskatoties uz to, ka pieticīga finansējuma apstākļos vienmēr ir grūti izraudzīties prioritātes, un ņemot vērā uzstādījumu, ka rīcībām un to rezultātiem jābūt ilgtspējīgiem. Šajā nolūkā ir izstrādāti uzraudzības rādītāji, kas ļauj sekot mērķu sasniegšanai un regulāri ziņot par panākumiem vai neveiksmēm.
Esam jau sākuši darbu, uzsvaru liekot uz zināšanu tālāknodošanu un programmas sasniegumu un rezultātu popularizēšanu, lai tos efektīvi varētu izmantot dalībvalstis. Turklāt sadarbība ar ieinteresētajām personām ir ciešāka kā jebkad, mūsu saziņa ir atvērta, brīva un regulāra. Komisija tajā tiecas popularizēt un izplatīt veselības programmas rezultātus un ieguvumus.
