Eiropas Savienība atbalsta un papildina dalībvalstu īstenotos pasākumus sociālās aizsardzības un iekļaušanas jomā.
Tas ietver plašu politikas pasākumu klāstu, kuru mērķis ir apkarot nabadzību un sociālo atstumtību, modernizēt sociālās aizsardzības sistēmas un veicināt konkrētu sabiedrības grupu — tai skaitā bērnu, personu ar invaliditāti un bezpajumtnieku — sociālo iekļaušanu.
Politikas satvars
Eiropas sociālo tiesību pīlārs
Eiropas sociālo tiesību pīlārā ir ietverti 20 galvenie principi un tiesības, kas ir būtiski, lai veidotu godīgākus un labi funkcionējošus darba tirgus un sociālās aizsardzības sistēmas. Šis pīlārs nodrošina satvaru mūsu virzībai uz spēcīgu sociālo Eiropu, kurā 21. gadsimtā valda taisnīgums, iekļautība un vienlīdzīgas iespējas.
Pīlāra trešajā nodaļā iekļauti principi, kas cieši saistīti ar sociālo aizsardzību un iekļautību.
Eiropas sociālo tiesību pīlāra rīcības plāns
Eiropas sociālo tiesību pīlāra rīcības plāna mērķis ir, balstoties uz pīlāra principiem, īstenot konkrētas darbībās, no kurām ieguvēji ir iedzīvotāji.
Rīcības plānā izvirzīti trīs pamatmērķi nodarbinātības, pieaugušo izglītības un nabadzības apkarošanas jomā, kuri jāsasniedz līdz 2030. gadam un kuru pamatā ir stratēģija “Eiropa 2020”, kas veltīta gudrai, ilgtspējīgai un integrējošai izaugsmei. Viens no stratēģijas mērķiem ir līdz 2030. gadam samazināt nabadzības un sociālās atstumtības riskam pakļauto cilvēku skaitu vismaz par 15 miljoniem, tai skaitā pasargājot no šāda riska vismaz 5 miljonus bērnu.
2021. gada maijā Eiropas Komisijas priekšsēdētāja, Eiropas Parlamenta priekšsēdētājs, tā brīža ES Padomes prezidentvalsts Portugāles premjerministrs, Eiropas sociālie partneri un pilsoniskās sabiedrības organizācijas kopīgajās Portu sociālajās saistībās apņēmās īstenot trīs 2030. gada pamatmērķus. Mērķus 2021. gada jūnijā atzinīgi novērtēja arī Eiropadome.
Eiropas sociālo tiesību pīlāra rīcības plānā tika izziņotas arī vairākas iniciatīvas pīlāra principu īstenošanas atbalstam.
Nozīmīgākās iniciatīvas sociālās aizsardzības un iekļaušanas jomā:
- Padomes ieteikums, ar ko izveido Eiropas Garantiju bērniem,
- priekšlikums Padomes ieteikumam par minimālo ienākumu,
- Eiropas platforma bezpajumtniecības apkarošanai,
- ES ziņojums par piekļuvi pamatpakalpojumiem, iniciatīva par ilgtermiņa aprūpi,
- augsta līmeņa ekspertu grupa, kas pētīs sociāli atbildīgas valsts nākotni,
- norādījumi par ex ante sadales ietekmes novērtējuma izmantošanu.
Politikas uzraudzība un koordinācija
Sociālo rezultātu pārskats
Lai uzraudzītu pīlāra īstenošanu, Eiropas Komisija 2021. gada sākumā nāca klajā ar atjauninātu sociālo rezultātu pārskatu, ko 2021. gada jūnijā apstiprināja Eiropas Savienības nodarbinātības un sociālo lietu ministri.
Sociālo rezultātu pārskats atspoguļo pīlāra struktūru, un tajā ietverts īpašs rādītāju kopums sociālās iekļaušanas un aizsardzības jomā. Viens no galvenajiem rādītājiem ir nabadzības un sociālās atstumtības riskam pakļauto cilvēku skaits. Šis rādītājs arī izmantots par pamatu, nosakot nabadzības samazināšanas mērķi 2030. gadam.
Eiropas pusgads
Eiropas pusgads ir vispāratzīts satvars ekonomisko, nodarbinātības un sociālo reformu un investīciju koordinēšanai. Kopš 2018. gada pīlāra principi ir integrēti visā Eiropas pusgada ciklā.
Vienotajā nodarbinātības ziņojumā un ziņojumos par valstīm ir ietverta mērķorientēta analīze par sociālo situāciju Eiropas Savienībā un dalībvalstīs. Valstu problēmas un ierosinātie risinājumi sociālās politikas jomā tiek atspoguļoti konkrētām valstīm adresētos ieteikumos.
Sociālās aizsardzības komiteja
Komisija strādā kopā ar ES valstīm Sociālās aizsardzības komitejā, izmantojot atvērto koordinācijas metodi sociālās iekļaušanas, veselības aprūpes, ilgtermiņa aprūpes un pensiju jomā (sociālā AKM).
Sociālā AKM ir brīvprātīgs process, kurā politiskā sadarbība norit, nosakot kopīgus mērķus un kopīgus rādītājus, kas ļauj novērtēt virzību uz šo mērķu sasniegšanu. Šis process paredz arī ciešu sadarbību ar ieinteresētajām personām, tai skaitā sociālajiem partneriem un pilsonisko sabiedrību.
Finansējums
Politikas reformu īstenošanu atbalsta Eiropas strukturālie un investīciju fondi, jo īpaši Eiropas Sociālais fonds Plus (ESF+) un Atveseļošanas un noturības mehānisms.