Ģenerālmēģinājums

“Tātad, jūs negribat ticēt, ka viņi ir gatavi iekļauties ES?” ar humoru un izaicinājumu balsī jautā Andžejs Hrobaks, galvenais konsultants starptautiskās sadarbības jautājumos Polijas Lauksaimniecības pārstrukturēšanas un modernizācijas pārvaldē (ARIMR), kura šajā valstī vada SAPARD1 programmu. Tagad viņš ved savu franciski runājošo ciemiņu apskatīt dažādus lauksaimniecības uzņēmumus, kuri ir saņēmuši palīdzību šīs programmas ietvaros. Viena no tām ir Jadvigas un Zdzislava Sidoreku piensaimniecība Jeļeņevā, un viņi, pateicoties 12 400 eiro lielam SAPARD atbalstam, ir spējuši aprīkot pilnīgi jaunu, ES normām atbilstošu kūti, kurā var brīvi attīstīties 35 govis. “Mēs esam iesnieguši vēl vienu pieprasījumu - par 10 tūkstošiem eiro,” stāsta Zdzislavs. “Un šo naudu izmantosim, lai nopirktu jauna veida grīdas klājumus, lai lopiem būtu ērtāk.” Sidoreku pāris ir rīkojies tāpat kā daudzi citi gados jauni poļu lauksaimnieki, kuri ir apņēmušies saglabāt un attīstīt savu saimniecību arī pēc valsts iestājas Eiropas Savienībā. “Viņi ir patiešām entuziastiski uzņēmēji, strādā bez kompleksiem un labprāt pieņem jaunievedumus,” piebilst Gžegožs Helminskis, vietējais ARIMR līderis. Mēs apbraukājam Podļaskas vojevodistes (apriņķa) ziemeļus, konkrētāk - Augustovas, Suvalku, Grajevas un Sejnas povjatus (rajonus), kuri atrodas pašos Polijas ziemeļaustrumos pie robežas ar Baltkrieviju un Lietuvu. Arī Krievijas Kaļiņingradas apgabals ir pavisam netālu. Šeit piensaimniecība ir galvenā lauksaimniecības nozare, tāpēc SAPARD finansējums visbiežāk izpaužas kā ieguldījumi piena fermu ražošanas un ekoloģisko aspektu uzlabošanā: iekārtas skābbarības gatavošanai, slaukšanai, lopkopības atkritumu pārstrādei, vircas izšļakstīšanai uz lauka, u.tml. Sidoreki bažījas tikai par vienu lietu: “būt vienīgajiem ES normas izpildījušajiem piensaimniekiem apvidū un riskēt, ka ferma palaiž garām iespēju, jo izrādās nerentabla. Pie mums cilvēki pārsvarā nogaida, daudzi lauksaimnieki tikai pēc iestāšanās izlems, vai turpinās savu darbu.” Runājot par piena fermām, Grajeva ar 450 darbiniekiem ir viena no sešām kooperatīva “Młekpol” ražotnēm, bet kopumā tajā ir 13 tūkstoši dalībnieku un 15 tūkstoši lauksaimniecības produkcijas piegādātāju. Polijā pirmais sevišķi augstā temperatūrā apstrādāta piena ražotājs, kurš darbojas Mazovijā un Podļaskas ziemeļdaļā, bet savu produktu sortimentu tirgo visā valstī, šeit ir ieguldījis 4 miljonus eiro sviesta izgatavošanas iekārtas būvē. 40 procentus no maksas par šī supersmalkā aprīkojuma iegādi (“augstākā Eiropas klase,” komentē ražošanas direktors Zbigņevs Grošiks) uzņēmās samaksāt SAPARD. Kājām, jāšus, laivā Podļaska nav bagāts reģions, taču tai ir perspektīva - 2001. gadā IKP uz vienu iedzīvotāju šeit bija tikai 31% no 15 valstu ES vidējā rādītāja jeb 41% no Polijas un 64% no Varšavas reģiona vidējā rādītāja. Ziemeļdaļā ir krietni resursi tūrisma attīstībai: zemi šķērso Via Baltica (E67) - visīsākais ceļš, kas savieno Centrāleiropu, Baltijas valstis un Somiju; te ir izkaisīti tūkstošiem ezeru, un pusi no teritorijas klāj milzīgi mežu masīvi - viena no nedaudzajām neskarto mežu zonām Eiropā. Tā ir brīnišķīga zeme, kur var baudīt dabu un doties pārgājienos ar kājām, divriteni, jāšus, kā arī pa ūdeni - vislabāk ar nelielu airu laiviņu. Pa neaptveramo ezeru tīklu un Augustovas kanālu, kas uzbūvēts pēc franču Dienvidu kanāla parauga, faktiski var ar kanulaiviņu, smailīti vai kādu citu peldlīdzekli ceļot apkārt vairākas dienas pēc kārtas. Un šo jomu jau attīsta - Augustovā (30 tūkstoši iedzīvotāju) trīs kuģu un jahtu būvētavas dod darbu vairāk nekā tūkstoš cilvēkiem. Ar PHARE2 palīdzību Augustovas apriņķis ir uzsācis vērienīgu programmu (apjoms - 7 miljoni eiru, no kuriem 4,2 miljonus nodrošina Eiropas kopiena), lai uzplauktu pilsētvide un koordinēti attīstītos tūrisms kanāla apkaimē. Municipalitātē tūrismu uzskata par būtisku atslēgu, kas paver šai pilsētai ceļu uz attīstību; kopš 1993. gada sanatorijā ar dziednieciskiem ūdeņiem, kurā ir 4000 gultasvietu, ik gadu ir pabijuši 100 tūkstoši viesu. “Būtu nepieciešams pastiept sezonu garāku, jo jūlijā un augustā arvien ir pārāk liels pieplūdums, jāaicina vairāk tūristu no ārzemēm, lai rastos pēc iespējas vairāk darba vietu,” skaidro pilsētas galva Lesleks Cesļiks. Neraugoties uz kuģu būvētavas, lauksaimniecības mašīnu ražotnes, ūdens dziednīcas un cigarešu fabrikas darbību, bezdarba līmenis Augustovā pat vasarā nekad nav bijis zemāks par 16 procentiem. Kanāls Augustovas kanāla attīstības un tirgvedības PHARE projektu Eiropas Komisijas delegācija Polijā uzskata par “vienu no Polijas komplicētākajiem ES projektiem”. Projekta ietvaros kanāla krastu 2800 metru garumā atjaunoja un pārveidoja par lēnas satiksmes ceļu, izremontēja piecas lielas, uz kanālu vedošas ielas (no kanalizācijas līdz apgaismojumam, segumam un pilsētvides aprīkojuma elementiem), kā arī Via Baltica posmu, galvenajā laukumā uzbūvēja informācijas centru (ēkai ir futūristiska arhitektūra - pēc formas tā atgādina kuģi), kurā ir tūristu kiosks, kafetērija, sanāksmju zāle, u.c. Pilsētas centrā vairākas vietas ir rezervētas uzņēmējdarbībai. Komplekso projektu paveica 2003. gadā no pavasara līdz ziemai, un tajā ir harmoniski un konstruktīvi apvienota kā ekonomiskās attīstības, tā arī iedzīvotāju ērtību sekmēšana. “Mums vēl ir atlicis izveidot informācijas rīkus - tīmekļa vietni, bukletus, stendu, utt., tad ar to palīdzību varēsim popularizēt kanālu ārzemēs,” tā izteicās mēra vietnieks Ježijs Demjančuks, piebilzdams, ka Augustovā paveikto jāuzskata tikai par iesākumu. “Mēs ļoti ceram, ka šim projektam radīsies “jaunākie brāļi” gar visu kanālu. Tam ir četrpadsmit slūžu vietas Polijā, viena uz robežas ar Baltkrieviju un pāri tai - vēl četras. Baltkrievu pārvaldes iestādes plāno izlemt par to restaurēšanu līdz 2005. gadam, kā arī robežas slūžu vietā ierīkot kontrolpunktu, un tad tiem, kas brauc ar laiviņām, formalitāšu kārtošana kļūs vieglāka.” Trīsdesmit vienu kilometru uz ziemeļiem no Augustovas atrodas Suvalki - pilsēta ar rūpnieciskāku raksturu un 68 tūkstošiem iedzīvotāju. Tajā ir 150 mazie un vidējie uzņēmumi, kas nodarbojas ar pirmējo un otrējo kokapstrādi. Jāpiemin arī siera ražošana, putnkopība un vieglā metalurģija. 1996. gadā izveidotā bezmuitas zona ir kļuvusi par mājvietu diviem desmitiem firmu, kuras darbojas ļoti dažādās nozarēs. Un tomēr bezdarba līmenis pilsētā ir vairāk nekā 22%, un tas rada sociāla un krimināla rakstura problēmas. No 1995. līdz 1999. gadam Suvalku municipalitāte ir īstenojusi deviņus PHARE projektus, kuru vērtība naudas izteiksmē ir 1,7 miljoni eiro, un 0,6 miljonus nodrošināja Eiropas kopiena. Šie projekti vispirmām kārtām attiecas uz ceļu dienestu un nelielāku pilsētinfrastruktūras elementu pārveidi. PHARE programma "Ekonomikas un sociālā izlīdzināšana - 2002" līdzfinansē (1,94 miljoni eiro no 2,88 miljoniem kopumā) Suvalku tehniskās infrastruktūras attīstīšanu un pievedceļu būvniecību saistībā ar īpašām uzņēmējdarbības zonām, kuru kopplatība ir 25 hektāri. Suvalki bija viena no pirmajām vietām Polijā, kas saņēma palīdzību no pirmspievienošanās struktūrpolitikas instrumenta (ISPA)3. 2001. gadā uzsāka Suvalku ūdens kvalitātes uzlabošanas projektu (kopējās izmaksas - 12,468 miljoni eiro, 50% nodrošināja ES), kura mērķis ir sasniegt visas pilsētas un tuvējo ciematu ūdensvada un kanalizācijas tīkla darbības uzlabošanos un atbilstību ES normām. Konkrētie darbi ir šādi: būvē ūdensvadu 25 km kopgarumā un kanalizāciju - 55 km, kā arī 44 sūkņu stacijas un 2 notekūdeņu attīrīšanas ietaises, izveido ūdens attīrīšanas staciju ar jaudu 600 m³ stundā, notekūdeņu attīrīšanas stacijā uzstāda koģeneratorus, kuri darbojas ar atgūstamo enerģijas, it īpaši - dabasgāzi, iegādājas tālvadības aparatūru 9 sūkņu stacijām, kā arī izstrādā ūdens sistēmas pārvaldības ģenerālplānu. Ekoloģija, ekonomika, apguve Līdzās vietējo iedzīvotāju dzīves apstākļu uzlabošanai ISPA projekts palīdz arī aizsargāt unikālo ūdensvidi Vigru nacionālajā parkā (150 km²) - vairākas apdzīvotās vietas Suvalku apkaimē atrodas upju krastos. "Projektam ir patīkams papildrezultāts - tam ir gan ekoloģiska, gan ekonomiska nozīme,” skaidro Suvalku pilsētas galva Jozefs Gajevskis. “Tūrisms arī mums ir būtisks attīstības instruments, nacionālais parks ar ezeriem un bebriem ir galvenais apmeklētāju piesaistītājs.” Pilsētas galva pārskaita garu projektu sarakstu, pieminēdams šādus darbus: pilsētas centra atsvaidzināšana, 146 senu ēku atjaunošana, neliela lidlauka attīstīšana, veloceliņu, izjāžu un distanču slēpošanas maršrutu sakopšana, utt. “Ne jau ideju mums trūkst, ne arī līdzekļu... Pietrūkst kaut kā daudz elementārāka - labu satiksmes ceļu, kas savienotu mūsu reģionu ar ārpasauli.” “Mēs gribētu arī izveidot zinātnes pilsētiņu un novatorisma centru sadarbībā ar Lietuvu,” piebilst Dariušs Pžibišs, atbildīgais par ISPA ekoloģiskajiem projektiem Suvalku municipalitātē. “Izmantojot ISPA, mēs uzsākam arī tādu projektu virkni, kas gan ir mazāki, tomēr var izrādīties ļoti noderīgi pārrobežu sadarbībā. Piemēram, pie Čarna Hančas upes uzstādītajiem notekūdeņu separatoriem analoģiskas iekārtas darbojas arī Lietuvā.” Suvalku ūdensapgādes pārvaldes prezidents Vitiļašs Rihļiks saskata vēl vienu labumu, kas gūstams no ISPA projekta: “Es teiktu, ISPA projekts mums ir iemācījis daudz ko metodoloģijas ziņā. Pateicoties šiem projektiem, esam iepazinuši ES garu, procedūras un labo praksi. Vai zināt, mēs esam pilnībā gatavi pievienoties!” (1) SAPARD ("Speciālā pirmsiestāšanās programma lauksaimniecības un lauku attīstībai") – programma, kuru aizsāka 2000. gadā, lai veicinātu lauksaimniecības struktūru un lauku apvidu pielāgošanu ES kandidātvalstīs Centrālajā un Austrumeiropā. (2) PHARE (franciski "Pologne, Hongrie, aide à la restructuration economique" – "Polija, Ungārija, palīdzība ekonomikas pārstrukturēšanai") tika izveidota 1989. gadā, lai iesaistītos darbībā ES kandidātvalstīs Centrālajā un Austrumeiropā, bet sākotnēji – tikai Polijā un Ungārijā. PHARE darbībai ir divas prioritāras jomas: palīdzēt kandidātvalstu pārvaldes iestādēm attīstīt nepieciešamās spējas, ar kuru palīdzību varēs ieviest acquis communautaire; atbalstīt ieguldījumus tajās jomās, kur tie ir visvairāk nepieciešami – pamata infrastruktūrā, uzņēmējdarbībā, sociālajā jomā. (3) ISPA (franciski "Instrument structurel de préadhésion" – "Pirmspievienošanās struktūrpolitikas instruments") ir domāts, lai atbalstītu liela mēroga investīcijas satiksmes infrastruktūrā un ekoloģijā Bulgārijā, Čehijā, Igaunijā, Latvijā, Lietuvā, Polijā, Rumānijā, Slovākijā, Slovēnijā un Ungārijā. Laikā no 2000. līdz 2004. gadam Eiropas Komisija ir apstiprinājusi 324 projektus, ISPA kopējais devums – 7 miljardi eiro.