breadcrumb.ecName

Eiropas Reģionu un pilsētu nedēļa izvirza priekšplānā kohēzijas politiku un tās lomu, atbalstot reģionus, kas saskaras ar Krievijas kara Ukrainā sekām

  • 09 October 2023
Eiropas Reģionu un pilsētu nedēļa izvirza priekšplānā kohēzijas politiku un tās lomu, atbalstot reģionus, kas saskaras ar Krievijas kara Ukrainā sekām

Šodien preses konferencē, kuras laikā tika atklāta 21. Eiropas Reģionu un pilsētu nedēļa, kohēzijas un reformu komisāre Elīza Ferreira un Reģionu komitejas priekšsēdētājs Vašku Alvešs Kurdeiru uzsvēra to, cik lielā mērā kohēzijas politika palīdz mazināt energokrīzes sekas un sniedz atbalstu cilvēkiem, kuri bēg no Krievijas kara Ukrainā, kā arī cilvēkiem un reģioniem, kuri viņus uzņem.

Ar iniciatīvas “Atbalsts cenas ziņā pieejamai enerģijai” (SAFE) palīdzību dalībvalstis tagad var atbalstīt mazos un vidējos uzņēmumus (MVU) un mazaizsargātās mājsaimniecības saistībā ar enerģijas cenu pieaugumu. Šim nolūkam no kohēzijas politikas fondiem jau ir ieplānoti un pārplānoti vairāk nekā 725 miljoni EUR. Tā kā citās dalībvalstīs plānu īstenošana joprojām turpinās, SAFE ietvaros īstenoto pasākumu kopējā vērtība varētu sasniegt 4 miljardus EUR.

No 17 miljardu EUR Kohēzijas rīcības bēgļu atbalstam Eiropā (CARE) pakotnes dalībvalstis līdz šim ir izmantojušas aptuveni 1,3 miljardus EUR, ko atvēlējušas bēgļu izmitināšanai, veselības aprūpei, mājokļiem, nodarbinātībai un izglītībai, kā arī medicīniskajam, sociālajam un psiholoģiskajam atbalstam bēgļiem. CARE piedāvātās elastības iespējas, tostarp 5 % avansa maksājumus lielākai likviditātei un 100 % ES līdzfinansējumu pasākumiem, kas līdz 2024. gada 30. jūnijam atvieglo trešo valstu valstspiederīgo integrāciju, varēs izmantot arī 2021.–2027. gada plānošanas periodā. Vismaz 30 % izdevumu, kurus paredzēts segt ar šiem pasākumiem, jābūt par darbībām, ko ierosinājušas un īsteno vietējās pašvaldības un pilsoniskās sabiedrības organizācijas.

Kā ES solidarizējas ar Ukrainu

  • Polijā ar Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) un Kohēzijas rīcības bēgļu atbalstam Eiropā atbalstu netālu no robežas ar Ukrainu esošajā Zamoscas pilsētā tika izveidotas 10 atsevišķas mājokļu vienības. Pēc Krievijas agresijas uzsākšanas viena ēka tika pārveidota par mājokli, kas piemērots cilvēkiem, kuri bēg no kara Ukrainā (jo īpaši sievietēm ar bērniem).
  • Vācijā 15 miljoni EUR ERAF un Eiropas Sociālā fonda līdzekļu tika izmantoti bēgļu atbalsta programmām Lejassaksijā. No projekta CARE tika finansēti bēgļiem paredzēti vācu valodas kursi, kas veicināja viņu sociālo integrāciju un palīdzēja sagatavoties mācībām, studijām un darbam.

Kā ES atbalsta MVU un neaizsargātās mājsaimniecības saistībā ar enerģijas cenu pieaugumu

  • Slovākija no kohēzijas politikas finansējuma jau izlietojusi vairāk nekā 650 miljonus EUR, lai papildinātu valsts enerģētikas atbalsta shēmu, kas palīdz mazaizsargātām mājsaimniecībām segt rēķinus par enerģiju. Šī shēma kompensē gāzes cenu un apkures izmaksu pieaugumu mājsaimniecībām un ietver īpašu mazajiem elektroenerģijas un gāzes lietotājiem paredzētu enerģijas cenu kompensāciju.
  • Bulgārija no kohēzijas politikas līdzekļiem jau atvēlējusi 24,3 miljonus EUR, kas tiks izlietoti SAFE pasākumiem neaizsargāto mājsaimniecību atbalstam.
  • Rumānija no Eiropas Sociālā fonda ir atvēlējusi vairāk nekā 50 miljonus EUR, lai palīdzētu mājsaimniecībām samaksāt rēķinus par enerģiju.

Arī iedzīvotāju ieskatā ES finansētiem projektiem ir pozitīva ietekme!

Jaunā Eirobarometra aptauja, ko šodien publicējusi Komisija, liecina, ka 39 % respondentu kopumā ir informēti par ES finansētiem projektiem; šis rādītājs ir par 5 procentpunktiem lielāks nekā pirms 12 gadiem. No tiem respondentiem, kuri ir informēti par ES finansētajiem projektiem, 79 % uzskata, ka šie projekti labvēlīgi ietekmē reģionus.

Konteksts

Kohēzijas politika ir ES galvenā investīciju politika, kurai atvēlēta aptuveni viena trešdaļa no ES budžeta (daudzgadu finanšu shēma). Tās mērķis ir mazināt ekonomiskās, sociālās un teritoriālās atšķirības Eiropas Savienībā.

Kovid pandēmijas laikā Investīciju iniciatīva reaģēšanai uz koronavīrusu (CRII) ļāva dalībvalstīm neizlietotos 2014.–2020. gada līdzekļus novirzīt tādu ārkārtas izdevumu segšanai, kas bija radušies saistībā ar pagaidu darba shēmām, digitālo aprīkojumu mācībām tiešsaistē, maskām un citu aizsargaprīkojumu, plaušu ventilatoriem un pat vakcīnām. Pateicoties šiem pasākumiem, tika pārplānoti vairāk nekā 24 miljardi EUR.

CARE pakotne līdz pat 17 miljardu EUR apmērā palīdzēja valstīm un reģioniem mazināt slogu valstu budžetiem, jo bēgļu atbalstam, kā arī cilvēkiem un reģioniem, kas viņus uzņem, tika ieplānoti un pārplānoti 2014.–2020. gada plānošanas periodam paredzētie kohēzijas politikas līdzekļi. CARE piedāvātās elastības iespējas, tostarp 5 % avansa maksājumus lielākai likviditātei un 100 % ES līdzfinansējumu pasākumiem, kas līdz 2024. gada 30. jūnijam atvieglo trešo valstu valstspiederīgo integrāciju, varēs izmantot arī 2021.–2027. gada plānošanas periodā. Vismaz 30 % izdevumu, kurus paredzēts segt ar šiem pasākumiem, jābūt par darbībām, ko ierosinājušas un īsteno vietējās pašvaldības un pilsoniskās sabiedrības organizācijas.

SAFE iniciatīva atļauj lielāku neizlietoto līdzekļu apjomu novirzīt to MVU un mazaizsargāto mājsaimniecību atbalstam, ko īpaši skārušas augstās enerģijas cenas, un lai finansētu saīsināta darba laika shēmas cilvēku nodarbinātības saglabāšanai. Dalībvalstis līdz pat 10 % no tām piešķirtajiem kohēzijas politikas līdzekļiem var izmantot enerģijas cenu straujā pieauguma mazināšanai.

No 9. līdz 12. oktobrim Briselē divdesmito pirmo reizi tiks atzīmēta Eiropas Reģionu un pilsētu nedēļa. Vairāk nekā 7 000 dalībnieku apmeklēs šo pasākumu uz vietas, un tā ietvaros notiks vairāk nekā 300 sesijas, kurās piedalīsies vairāk nekā 1000 runātāju no visas ES un valstīm ārpus tās. Eiropas Reģionu un pilsētu nedēļas laikā tiks apspriesti tādi temati kā šķēršļu novēršana pārrobežu sadarbībā, vietējo energoresursu pārvirze nolūkā panākt drošību un ilgtspēju, sociālās inovācijas veicināšana, reģioni pēcindustriālās pārkārtošanās procesā, talantu saglabāšana nolūkā veicināt reģionu izaugsmi, kā arī mazi un vidēji lieli pilsētu centri, kas veicina izaugsmi.

Pēc tam, kad dalībvalstu un reģionu atbalstam Covid pandēmijas laikā nepieredzēti un ātri tika pielāgoti finansēšanas noteikumi, tieši kohēzijas politika bija Eiropas izvēlētais atbildes instruments uz nesenajām krīzēm. Kohēzijas politika ar iniciatīvas SAFE starpniecību jau no pirmās dienas ne vien atbalsta tos, kuri bēg no kara Ukrainā, bet arī palīdz mazaizsargātām mājsaimniecībām un MVU segt rēķinus par enerģiju. Tā ir skaidra solidaritātes izpausme, kas ir kohēzijas politikas pamatā, un konkrēts apliecinājums tās apņēmībai reāli atbalstīt ikvienu cilvēku un ikvienu reģionu.

Kohēzijas un reformu komisāre Elīza Ferreira - 09/10/2023

Sākot ar sekām, ko radījis Krievijas karš Ukrainā, līdz arvien biežāk sastopamām klimata katastrofām, no enerģētikas krīzes līdz sociālajai nevienlīdzībai – vietējo pašvaldību un reģionālo pašvaldību pārstāvji ir šīs krīzes risinājuši. Kā liecina mūsu ziņojums par stāvokli reģionos un pilsētās, ir ļoti svarīgi nepieļaut jaunu atšķirību rašanos strukturālo pārmaiņu kontekstā un ir jāsagatavojas nākotnei. Ir vajadzīga spēcīgāka kohēzijas politika, kas novērsīs teritoriālās atšķirības, pārvaldīs digitālo un zaļo pārkārtošanos uz vietas un atbalstīs cilvēkus it visur Eiropā.

Vasco Alves Cordeiro, President of the European Committee of the Regions - 09/10/2023

Vairāk informācijas