Eiropas Komisijas Veselības un pārtikas nekaitīguma ģenerāldirektorāta vadītājs Ksavjē Pratss Monē
Jaunais 2016. gada pārskats par veselību Eiropā (publicēts 23. novembrī) ir sagatavots pēc pirmo divu gadu rezultātiem, īstenojot ciklu “Veselības stāvoklis ES”. Tas dalībvalstīm piedāvā noderīgu informāciju par veselību un objektīvu lietpratēju veiktu analīzi, kas palīdz izstrādāt uz reāliem faktiem balstītu politiku.
Pārskats ne tikai palīdz noteikt jomas, kurā īpaša nozīme būtu ES pievienotajai vērtībai, bet arī izvērtē veselības ainu un sistēmas ES dalībvalstīs, norādot šķēršļus, kas tām neļauj būt tik efektīvām, pieejamām un noturīgām, kādas tās varētu būt.
Pārskatā ir lasāmi gan labi, gan slikti jaunumi. Labie jaunumi, piemēram, ir tādi, ka Eiropas Savienībā būtu iespējams novērst viena miljona cilvēku nāvi. Taču vienlaikus tie ir arī sliktie jaunumi: visā ES vairāk nekā miljons cilvēku mirst no slimībām un traumām, no kurām būtu bijis iespējams izvairīties. Pārskats palīdz mums saprast, kā to mainīt. Piemēram, tajā teikts, ka 16 % pieaugušo ES ir aptaukošanās un ka 20 % smēķē – tie ir riska faktori, pret kuriem var cīnīties.
Saskaņā ar pārskatu arī mūsu veselības sistēmām ir dažas novēršamas vainas. 27 % slimnieku ES dodas tieši uz neatliekamās palīdzības nodaļu, jo viņiem nav pieejama primārā veselības aprūpe. 15 % veselības aprūpes izdevumu no savas kabatas sedz paši pacienti, un trūcīgajiem eiropiešiem ir desmitreiz lielāka varbūtība, ka viņiem radīsies problēmas saņemt pienācīgu ārstēšanos. Lai gan laba veselība ir kaut kas nenovērtējams, mēs varam aprēķināt, kāda ir sliktas veselības un nepietiekami funkcionālu veselības aprūpes sistēmu ietekme uz ekonomiku. Ik gadu, piemēram, ES ekonomika zaudē apmēram 115 miljardus eiro priekšlaicīgu nāves gadījumu dēļ, kurus nereti būtu bijis iespējams novērst (runa ir par darbspējas vecumā mirušiem pieaugušajiem). Tāds aptuveni ir to problēmu loks, ko cenšas apzināt un analizēt veselības stāvoklim Eiropas Savienībā veltītajā ciklā. Nākamajā posmā tiks izstrādāti visu 28 ES dalībvalstu veselības profili, kuros būs apkopota pašreizējā aina un raksturotas katras dalībvalsts īpatnības un problēmas. Šie profili būs pabeigti nākošgad ap šo laiku.
Veselības pārskatā, ko sagatavojusi ESAO sadarbībā ar Eiropas Komisiju, ir sniegti salīdzināmi veselības dati no dažādām dalībvalstīm, kas piedāvāti viegli uztveramā vai horizontāli salīdzināmā veidā. Kopējais veselības pārskata cikls sniegs padziļinātu novērtējumu, kura pamatā būs šis ziņojums un detalizēti atsevišķo dalībvalstu profili.
Cikla beigās Komisija izstrādās analītisku pētījumu, kas papildinās profilus, konstatētos faktus sasaistot ar plašāku ES darba kārtību. Tad dalībvalstīm tiks piedāvāta iespēja apmainīties ar labāko praksi, ko tās varēs izmantot pēc vēlēšanās.
Jāatceras, ka šie valstu profili ir domāti kā atbalstam pasniegta roka, nevis nosodījumā pavērsts pirksts. Galīgais mērķis noteikti ir kopīgs visiem: nodrošināt ES pilsoņiem piekļuvi vislabākajai veselības aprūpei, profilaksei un veselības veicināšanai, kādas vien ir iespējamas, neatkarīgi no viņu izcelsmes dalībvalsts.
Jaunais 2016. gada pārskats par veselību Eiropā tiek publicēts vienlaikus ar Eiropas Komisijas un ESAO sadarbības nolīguma parakstīšanu. Ciešāka sadarbība starp mūsu organizācijām palīdzēs uzlabot zināšanas par veselības sistēmām un to veiktspēju, izstrādāt jaunus, uz cilvēkiem orientētus pieredzes un rezultātu risinājumus un pilnveidot spējas sabiedrības veselības un veselības sistēmu ekonomiskās analīzes jomā.
