Latviešu
Izvēlieties valodu
Lemetra kungs, pirms gada, kad sniedzāt interviju žurnālam Panorama, mēs daudz runājām par COVID-19 pandēmiju un to, kā kohēzijas politika bija viens no pirmajiem Eiropas instrumentiem, kas reaģēja uz krīzi un palīdzēja atgūties. Vai varat mums pastāstīt, kas ir mainījies kopš tā brīža?
Kohēzijas politika patiešām ir bijusi Eiropas reaģēšanas programmas priekšplānā, proti, mēs mudinājām dalībvalstis mobilizēt gandrīz 23 miljardus euro no neizmantotajiem kohēzijas politikas resursiem, no kuriem 13 miljardi euro bija pieejami jau pirmo sešu mēnešu laikā. Šie ārkārtas līdzekļi tika izmantoti ar mērķi iegādāties būtisku medicīnisko aprīkojumu, saglabāt uzņēmumu darbību ierobežojumu laikā un nodrošināt minimālos ienākumus tiem, kurus krīze bija skārusi visvairāk. Bez šīs īstermiņa palīdzības, ko nodrošināja ar tiesību aktu kopumu CRII un CRII+ un kas mums bija pieejama ļoti ātri, sekas mūsu iedzīvotājiem un ekonomikai būtu bijušas daudz postošākas. Pēc tam mēs izveidojām REACT-EU (Atveseļošanas palīdzība kohēzijai un Eiropas teritorijām), proti, vienu no lielākajām atveseļošanās instrumenta Next Generation EU programmām 50,6 miljardu euro apmērā jauniem un papildu finansiālās palīdzības pasākumiem. REACT-EU turpināja un papildināja reaģēšanas uz krīzi un krīzes seku novēršanas pasākumus, vienlaikus aizpildot plaisu līdz ekonomikas ilgtermiņa atveseļošanai, atbalstot projektus, kas ne tikai novērš krīzes sekas, bet arī iegulda līdzekļus darbībās, kas veicina videi draudzīgu, digitālu un noturīgu ekonomikas atveseļošanu. Visbeidzot, šobrīd mēs koncentrējamies uz dažādiem CARE programmas(kohēzijas rīcība bēgļu atbalstam Eiropā) elementiem, kas ļauj ātri reaģēt uz Krievijas iebrukuma Ukrainā radītajām sekām un vienlaikus nodrošina papildu pasākumus reaģēšanai uz COVID-19 pandēmijas nepārtraukto ietekmi.
Tam uzreiz seko mūsu nākamais jautājums — gada sākumā, kad Eiropa lēnām sāka atgūties no pandēmijas krīzes, sākās karš Ukrainā. Vai varat sniegt plašāku informāciju par Jūsu tikko pieminēto CARE programmu?
Pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā miljoniem ukraiņu ir devušies bēgļu gaitās, meklējot drošību Eiropas Savienības valstīs. Lai palīdzētu dalībvalstīm un reģioniem tikt galā ar šo bēgļu pieplūdumu, Komisija izvirzīja divus priekšlikumus, ko pieņēma rekordlielā ātrumā šā gada aprīlī, — CARE un lielāks priekšfinansējums no REACT-EU līdzekļiem (ko neoficiāli saucam par CARE 2). CARE ietver mērķtiecīgas izmaiņas kohēzijas politikas tiesiskajā regulējumā 2014.–2020. gadam, kā arī Eiropas Atbalsta fonda vistrūcīgākajām personām (EAFVP) regulā. Ar to var finansēt ieguldījumus infrastruktūrā, aprīkojumā, produktos un veselības aprūpē, un to var piemērot visiem, kas Krievijas agresijas dēļ ierodas ES, neatkarīgi no viņu statusa. Līdz šim ES caur Polijas, Slovākijas, Ungārijas un Rumānijas robežkontroles punktiem ir ieradušies gandrīz desmit miljoni cilvēku no Ukrainas. Pirmos uzņemšanas pasākumus dalībvalstis ir finansējušas no valsts budžeta, tostarp izmitināšanu, pamata pārtikas un materiālo palīdzību, finansiālo palīdzību, medicīnas pakalpojumus un veselības aprūpi, transportu, piekļuvi darba tirgum, sociālo un juridisko palīdzību, pabalstus uzņemošajām mājsaimniecībām, izglītību un daudz ko citu. Ļaujiet man atgādināt, ka saskaņā ar CARE priekšlikumiem par šādiem pasākumiem, kas īstenoti pēc 24. februāra, Komisija var izmaksāt kompensāciju ar atpakaļejošu datumu. Tomēr Krievijas agresijas plašāka ekonomiskā ietekme ir bijusi daudz smagāka, nekā sākotnēji tika paredzēts, sagatavojot sākotnējo CARE programmu. Daudzas ieinteresētās personas pauda bažas par konkrētām grūtībām, kas radušās, īstenojot kohēzijas politikas atbalstītos ieguldījumus 2014.–2020. gada programmu ietvaros, ko būtiski kavēja materiālu un darbaspēka trūkums. Mēs esam nekavējoties reaģējuši, pieņemot priekšlikumu atbalsta rīcībai FAST (Elastīga palīdzība teritorijām) — CARE. Šis priekšlikums ietver papildu elastības pasākumu kopumu, lai sekmīgi pabeigtu 2014.–2020. gada ieguldījumu ciklu un palīdzētu mazināt budžeta ietekmi uz dalībvalstīm, mērķtiecīgi palielinot priekšfinansējuma un līdzfinansējuma likmes 2021.–2027. gada Kopīgo noteikumu regulā.
Vēl bez tūlītējā atbalsta tiem, kas bēg no Ukrainas, mēs redzam, ka sekas ietekmē visus ES iedzīvotājus, piemēram, pieaugošā un aizvien plašākā enerģētikas krīze. Vai varat sniegt konkrētus piemērus par kohēzijas politikas atbalstu šajā īpaši sarežģītajā jomā?
Pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā Komisija 8. maijā pieņēma paziņojumu par tematu "REPowerEU: Vienota Eiropas rīcība cenas ziņā pieejamākai, drošākai un ilgtspējīgākai enerģijai". Desmit dienas vēlāk paziņojums tika papildināts ar konkrētiem pasākumiem. Šādu pasākumu mērķis ir panākt Eiropas neatkarību no Krievijas fosilā kurināmā jau pirms 2030. gada. Tā kā Krievija nodrošina vairāk nekā 40 % no ES kopējā gāzes patēriņa, 27 % no naftas importa un 46 % no ogļu importa, rodas arvien skaidrāka un pārliecinošāka nepieciešamība pēc ātras pārejas uz tīru enerģiju. Šobrīd vairāk nekā jebkad agrāk enerģijas taupīšana ir galvenā prioritāte pasākumiem, kas tiek īstenoti ar kohēzijas politikas ieguldījumiem, lai palīdzētu dalībvalstīm un reģioniem mazināt mūsu atkarību no Krievijas fosilā kurināmā.
Līdz šā gada beigām mēs plānojam pieņemt deleģēto aktu par vienkāršotiem izmaksu risinājumiem. Tas būs vērsts uz energoefektivitāti un atjaunojamajiem energoresursiem, un ļaus iestādēm ātrāk izmaksāt kompensācijas par attiecīgajiem ieguldījumiem. Mēs sadarbojamies ar dalībvalstīm un reģioniem, izstrādājot programmas 2021.–2027. gada periodam, lai, pamatojoties uz iepriekšējiem ieguldījumiem, turpinātu veicināt tīras, drošas un cenas ziņā pieejamas energosistēmas izveidi ES. Kohēzijas politikai ir būtiska nozīme ieguldījumu veicināšanā jaunās atjaunojamo energoresursu tehnoloģijās. Tomēr tā var dot vēl lielāku ieguvumu, piemēram, atbalstot turpmākus ieguldījumus jūras enerģijā, inovācijas jau labi pazīstamu atjaunojamo energoresursu (AER) jomā, piemēram, saules vai sauszemes vēja enerģijas, biometāna un no atjaunojamiem energoresursiem iegūta ūdeņraža ražošanā, tostarp saistībā ar uzglabāšanas aspektiem.
Mums ir jāattīsta ES mēroga vērtības veidošanas ķēdes un jāstiprina esošās vērtību ķēdes tādās svarīgās nozarēs kā ūdeņraža enerģētika, baterijas un akumulatori, saules enerģija vai atjaunojamie jūras energoresursi. Pāreja uz jauniem energoresursiem rūpniecības un enerģētikas jomās ir izaicinājums un vienlaikus arī milzīga iespēja, un tiem jāiet roku rokā. Šajā saistībā mēs esam redzējuši daudz vērtīgu plānu 2021.–2027. gada programmām, jo īpaši attiecībā par ūdeņradi. Tomēr ir iespējams veikt papildu pasākumus, un es aicinu visas iestādes un ieinteresētās personas vēl vairāk izmantot mūsu pieejamo atbalstu, tostarp saistībā ar pārdomātas specializācijas stratēģijām un starpreģionu inovāciju instrumentiem.
Mums jāpievērš uzmanība arī cilvēkiem un pārvaldībai, jo īpaši attiecībā uz pārvaldes iestāžu un privātā sektora spējām un zināšanām, lai izstrādātu un īstenotu vajadzīgos projektus. REPowerEU programmas ietvaros esam ierosinājuši ieviest īpašu tehniskās palīdzības atbalsta instrumentu reģionālajām un vietējām enerģētikas aģentūrām. Mēs labprāt sadarbotos ar pārvaldības iestādēm, kurām ir pieredze šajā jomā, kā arī ar citām iestādēm, kas vēlas uzzināt vairāk un attīstīt šādas aģentūras.
Konkrēts piemērs — vasarā mēs uzsākām īstenot arī vairākas iniciatīvas un finanšu instrumentus, lai sniegtu mērķtiecīgu atbalstu cīņā pret enerģētikas krīzi visās jomās. Piemēram, programmā "Pilsētu inovatīvās darbības" (Urban Innovative Actions — UIA), kas tika uzsākta, lai pilsētas varētu izmēģināt jaunus un nepārbaudītus risinājumus pilsētu problēmu risināšanai, tiek īstenoti ļoti inovatīvi projekti enerģētikas pārkārtošanas un enerģētiskās nabadzības jomā. Šādi projekti Gēteborgā, Parīzē un Viladekanā (Barselonā) veicina uzvedības izmaiņas, kopienas pieejas un mazoglekļa tehnoloģiju izmantošanu, piemēram, dabā balstītu risinājumu ieviešanu ēku un kvartālu apsildīšanai/dzesēšanai. Daudzas no UIA programmā iekļautajām pilsētām ir arī 100 klimatneitrālo viedpilsētu sarakstā. Mēs arī uzsākām īstenot REGIO un Eiropas Investīciju bankas ieviesto fi-compass modeli, kas piedāvā pievilcīgu dotāciju un finanšu instrumentu kombināciju energoefektivitātes jomā. Tas palīdzēs veicināt pamatīgāku renovāciju, vienlaikus uzlabojot tās pieejamību mājsaimniecībām ar zemiem ienākumiem, kuras cieš no enerģētiskās nabadzības.
Runājot par inflācijas, ko izraisījis karš un ekonomikas atveseļošana pēc pandēmijas, ietekmi, ko Komisija dara, lai risinātu grūtības, ko kohēzijas politikas projektiem rada pieaugošās cenas dažādās nozarēs?
Mēs apzināmies grūtības, ar kādām dalībvalstis saskaras saistībā ar kohēzijas politikas projektiem, ņemot vērā vispārējo augsto inflāciju, jo īpaši būvniecības nozarē. Komisija ir izdevusi vadlīniju dokumentus par to, kā risināt problēmas saistībā ar pieaugošo enerģijas cenu, iepirkumu jautājumiem un attiecināmajām izmaksām lielos projektos. Valstu iestādes var mainīt atbalsta summas, kas noteiktas ar saņēmējiem parakstītajos dotāciju nolīgumos, lai ņemtu vērā mainīgos apstākļus (tostarp lieliem projektiem), ja vien tiek ievēroti attiecīgie ES un valsts noteikumi. Dalībvalstis un līgumslēdzējas iestādes ir atbildīgas par dotāciju nolīgumu un spēkā esošo līgumu pārvaldību katrā atsevišķā gadījumā.
Turklāt, FAST CARE ietvaros mēs ierosinām 2021.–2027. gadā atvieglot saskaņā ar 2014.–2020. gada programmām uzsākto projektu turpināšanu un pabeigšanu. Tas ļaus projektos ņemt vērā gan kavēšanos resursu trūkuma dēļ, gan cenu pieaugumu.
C'est la rentrée: kādas, Jūsuprāt, ir reģionālās un pilsētu attīstības politikas svarīgākās prioritātes turpmākajos mēnešos?
Vispirms es vēlētos vēlreiz minēt FAST CARE, ko likumdevējiem jāapstiprina oktobrī. Jo ātrāk tiesību aktu kopums tiks pieņemts, jo ātrāk dalībvalstis iegūs papildu elastības iespējas un atbalstu, lai risinātu pašreizējās grūtības. Tikpat svarīgi ir pabeigt visu partnerattiecību nolīgumu un programmu pieņemšanu 2021.–2027. gadam. Līdz šim esam pieņēmuši 19 partnerattiecību nolīgumus ar 19 dalībvalstīm par kopējo summu aptuveni 330 miljardu euro apmērā, lai turpmākajos gados palīdzētu veidot videi draudzīgu, digitālu, sociālu un labāk savienotu Eiropu. Esam arī pieņēmuši aptuveni 100 finansēšanas programmas, kas ir svarīgs rādītājs, taču vēl jāapstiprina 290 citas. Visas programmas ir jāpieņem līdz 2022. gada beigām; pretējā gadījumā 2022. gada piešķīrums tiks zaudēts. Mēs kopā ar vadošajām iestādēm nežēlosim spēkus, lai līdz gada beigām sasniegtu finiša taisni.
Tiek gatavotas arī citas svarīgas politikas iniciatīvas, jo īpaši gaidāmais paziņojums, kurā tiks risināta situācija reģionos, kas saskaras ar talantu zudumu. Pašlaik tiek gatavots pirmais reģionālais pārskats. Tiklīdz šie ikgadējie pārskati tiks publicēti, tie sniegs precīzu ainu par ES kohēzijas situāciju reģionālā līmenī. Mainīgos un neparedzamos apstākļos tas ļaus nodrošināt pastāvīgas politiskās uzmanības pievēršanu kohēzijas problēmām, kas citādi tiek pievērsta tikai kohēzijas ziņojumu publicēšanas gados.
Visbeidzot, ir arī pienācis laiks sagatavoties nākotnei, un komisāre Elīza Ferreira (Elisa Ferreira) ir izveidojusi analīzes grupu, lai sīkāk izanalizētu mūsu pārdomas par galvenajām problēmām, kas kohēzijas politikai jārisina pēc 2027. gada.