Alpu reģions ir viens no bagātākajiem reģioniem pasaulē, kā arī viens no ekonomiski dinamiskākajiem, inovatīvākajiem un konkurētspējīgākajiem reģioniem Eiropā ar unikālām ģeogrāfiskām īpašībām un dabu. Tomēr šajā reģionā ir nozīmīgas problēmas, kurām vajadzīgs kopīgs risinājums:
- ekonomikas globalizācija, kas rada nepieciešamību šai teritorijai izcelties kā konkurētspējīgai un inovatīvai,
- demogrāfiskās tendences, kam īpaši raksturīga iedzīvotāju novecošanas, zema iedzīvotāju blīvuma kalnainos apgabalos un jaunu migrācijas modeļu kopīgā ietekme,
- vāja aizsargātība no klimata pārmaiņām un to paredzamās ietekmes uz vidi, bioloģisko daudzveidību un iedzīvotāju dzīves apstākļiem,
- enerģētikas problēmas, kas saistītas ar pieprasījuma pārvaldīšanu un ilgtspējīgu, drošu un pieejamu apmierināšanu,
- īpašā ģeopolitiskā atrašanās vieta Eiropā, kas padara to par tranzītreģionu,
- izteiktā sezonalitāte, jo īpaši dažos ar tūrismu saistītajos apgabalos.
Aizvien ir saglabājušās ievērojamas atšķirības starp dažādiem šā reģiona apgabaliem (piemēram, starp kalnainajiem apgabaliem un apgabaliem Alpu pakājē).
2013. gada 19. un 20. decembra sanāksmē Eiropadome aicināja Komisiju sadarbībā ar dalībvalstīm līdz 2015. gada jūnijam izstrādāt ES Stratēģiju Alpu reģionam (ESSAR), par pamatu izmantojot šai reģionā esošo spēcīgo sadarbību. Šī stratēģija ietekmēs aptuveni 80 milj. cilvēku, kas dzīvo 48 reģionos (karte pielikumā) un septiņās valstīs, no kurām piecas ir ES dalībvalstis (Austrija, Francija, Itālija, Slovēnija un Vācija) un divas nav ES dalībvalstis (Lihtenšteina un Šveice). Makroreģionālajā stratēģijā piedāvātā ģeogrāfiskā zona ir īpaši labi piemērota Alpu reģiona ilgtspējīgai attīstībai, veicinot izaugsmi visā Eiropā un savstarpēju solidaritāti starp kalnainajiem apgabaliem un Alpu perifērijas teritorijām.
Šajā stratēģijā ir aptvertas šādas tematiskās politikas jomas: pirmkārt, ekonomiskā izaugsme un inovācija, otrkārt, mobilitāte un savienojamība, un, treškārt, vide un enerģētika.
Šo stratēģiju pozitīvi ietekmēs Alpu reģionu aktivitāte, ko sekmē dalībvalstis un gūtā pieredze daudzās sadarbības struktūrās, kuras šajā reģionā jau darbojas, un tādēļ būs iespējams turpināt darbu, kas tika veikts, pirms Komisija sāka darbu pie šīs stratēģijas izstrādes.