Eiropas Komisijas Veselības un pārtikas nekaitīguma ģenerāldirektorāta ģenerāldirektors Ksavjē Pratss Monē

Aprīļa beigās amatā tika ievadīti Eiropas Komisijas neatkarīgo zinātnisko komiteju jaunie locekļi. Man bija tas gods piedalīties šajā pasākumā un uzņemt ekspertus, kuri nākamos piecus gadus palīdzēs Komisijai pieņemt uz pierādījumiem balstītus politikas lēmumus veselības, vides un patērētāju drošības jomā. Laikā, kad zinātniski pamatotu lēmumu pieņemšana bieži ir apdraudēta, es jo īpaši vēlos uzsvērt to, cik nozīmīgi ir eksperti dažādās komitejās: viņi dara savu darbu, iesaistās rūpīgā izpētē un nodrošina secinājumu izskatīšanu, pārbaudīšanu un pamatošanu ar pierādījumiem.

Lai uzlabotu efektivitāti un izvairītos no pārklāšanās, ir veiktas strukturālas pārmaiņas: Veselības un vides zinātniskā komiteja un Iespējamā un jaunatklātā veselības apdraudējuma zinātniskā komiteja apvienojās, lai izveidotu Veselības, vides un iespējamā riska zinātnisko komiteju. Patērētāju drošības zinātniskā komiteja saglabā iepriekšējo struktūru un mērķi.

Vairāk nekā 350 zinātnieku atsūtīja savus pieteikumus; tas liecina par komiteju labo reputāciju. Šādā talantīgu kandidātu grupā no visas pasaules nebija viegli veikt atlasi, bet es priecājos, ka atlasītie 34 locekļi — 17 katrā komitejā — nodrošina iespaidīgas zināšanas dažādās jomās, turklāt pārstāvot dažādas tautības, nodrošinot dzimumu līdzsvaru un labu kombināciju starp atkārtoti nozīmētajiem un jaunajiem locekļiem. Turklāt svarīgi ir arī tas, ka komiteju locekļi ir bez aizspriedumiem un attiecībā uz tiem nepastāv interešu konflikts, tādējādi tie var konsultēt Eiropas Komisiju zinātniski sarežģītos un politiski sensitīvos jautājumos.

Komiteju locekļu uzdevums būs pārskatīt un izvērtēt attiecīgos zinātniskos datus, lai izdarītu secinājumus, novērtētu potenciālo apdraudējumu un sniegtu uz pierādījumiem balstītus padomus. Šādi viņi palīdzēs aizsargāt ES iedzīvotāju veselību, vienlaikus veicinot inovāciju, izaugsmi un nodarbinātību Eiropas Savienībā.

Visbeidzot, viņi papildinās jau tā iespaidīgo zinātnisko atzinumu klāstu, par ko mums jāpateicas iepriekšējo gadu ekspertiem, — kopš zinātnisko komiteju izveides 1978. gadā tās ir pieņēmušas vairāk nekā tūkstoti atzinumu. Pēdējā laikā aplūkoti, piemēram, tādi jautājumi kā iespējamie riski, ko rada solāriji, elektromagnētiskie lauki, tabakas piedevas, ķirurģiskie tīkliņi un "metāls/metāls" gūžu protēzes. Šie ir tikai daži to tēmu piemēri, kas ir svarīgas ES pilsoņiem.

http://ec.europa.eu/dgs/health_food-safety/dyna/enews/enews.cfm?al_id=1685

Eiropas Komisija un tās neatkarīgā Iespējamā un jaunatklātā veselības apdraudējuma zinātniskā komiteja (SCENIHR) 2016. gada 29. janvārī publicēja SCENIHR galīgo atzinumu par tabakas izstrādājumos lietotajām piedevām.  Šis ir pirmais no diviem atzinumiem par šo tematu, ko pieprasīja Komisija, lai palīdzētu noteikt piedevas, kas būtu jāiekļauj Tabakas izstrādājumu direktīvā paredzētajā prioritārajā sarakstā.

Tabakas izstrādājumu direktīva (2014/40/ES) ir pieņemta 2014. gadā, un tā ievieš stingrākus noteikumus tabakas un saistīto izstrādājumu ražošanā, noformēšanā un pārdošanā. Direktīvas 7. pants paredz aizliegt tabakas izstrādājumus ar konkrētām piedevām, piemēram, vitamīniem, kofeīnu vai taurīnu, piedevām, kuras ietekmē emisiju krāsu, un piedevām, kuras atvieglo ieelpošanu vai nikotīna uzņemšanu. Saskaņā ar 6. pantu Komisijai vajadzēja izstrādāt un atjaunināt prioritāro sarakstu ar vismaz 15 piedevām, kuras ietilpst cigaretēs un tinamajā tabakā. Šajā pirmajā zinātniskajā atzinumā norādītas piedevas, kas jāiekļauj prioritārajā sarakstā.

Patiesībā SCENIHR noteica 48 atsevišķas ķīmiskās vielas, kas jāiekļauj prioritārajā sarakstā. Šie savienojumi tika izraudzīti, jo tiem ir vai varētu būt viena vai vairākas šādas īpašības:

• toksicitāte nesadedzinātā veidā (tostarp kancerogenitāte, mutagenitāte vai toksiskums reproduktīvajai sistēmai),
• atvieglo ieelpošanu vai nikotīna uzņemšanu, kas var veicināt atkarības izraisīšanu,
• raksturīgs aromāts, kas potenciāli ir viens no pievilcību veicinošiem faktoriem,
• pēc sadedzināšanas veido toksiskas ķīmiskās vielas.

Atzinumā var aplūkot pilnīgu sarakstu un informāciju par to, kā un kāpēc konkrēti savienojumi ir atlasīti prioritārajam sarakstam. Faktu lapa par tabakas piedevām ir pieejama angļu, franču, vācu un spāņu valodā.

Līdz gada beigām ir plānots publicēt otru atzinumu, kas palīdzēs izstrādāt pamatnostādnes par to pētījumu veidiem un saturu, kuri ražotājiem jāveic, lai novērtētu atsevišķu piedevu atbilstību.

http://ec.europa.eu/health/scientific_committees/emerging/docs/scenihr_o_051.pdf(853 KB)

2016. gada 27. aprīlī noslēdzās sabiedriskā apspriešana par Eiropas Komisijas un tās neatkarīgās Iespējamā un jaunatklātā veselības apdraudējuma zinātniskās komitejas (SCENIHR) sākotnējo atzinumu par ultravioletā starojuma bioloģisko iedarbību, īpašu uzmanību pievēršot kosmētisko pakalpojumu solārijiem, un to, kā šī iedarbība ietekmē veselību.   Atklātā sēde par šo tematu notika 2016. gada 12. aprīlī Luksemburgā, piedaloties uzņēmumiem, NVO, pētniekiem, vēža ekspertiem un citām personām.  Sākotnējā atzinumā aplūkots solāriju pamatojums un ar to saistītie riski.

Pamatojoties uz pieejamajiem zinātniskajiem pierādījumiem, SCENIHR secina, ka ultravioletais (UV) starojums ir pilnībā kancerogēns, jo tam piemīt audzējus ierosinoša un audzējus veicinoša ietekme. Pastāv pārliecinoši pierādījumi, ka solārija iedarbība izraisa ādas melanomas, skvamozo šūnu karcinomas un — mazākā mērā — bazālo šūnu karcinomas, it īpaši, ja solāriju sāk izmantot jaunībā.

Pastāv arī atsevišķi pierādījumi, ka solāriju iedarbība var izraisīt acs melanomu. Solāriju izmantošana ir vainojama lielā daļā melanomas un ne-melanomas ādas vēža saslimšanu, un ar to saista lielu daļu melanomas gadījumu, kas rodas pirms 30 gadu vecuma sasniegšanas. SCENIHR arī secina, ka solārijam ir maz pozitīvas iedarbības uz veselību un ka optimāla D vitamīna līmeņa panākšanai nav nepieciešams sauļoties solārijā. Ņemot vērā pierādījumus par solāriju kancerogēno iedarbību un to, kā veidojas ādas vēzis (nav norāžu par UV-starojuma un daudzuma robežvērtībām), SCENIHR secina, ka nav drošu UV starojuma robežvērtību solārijiem.

SCHEER (jaunā komiteja, kas aizstāj SCENIHR) līdz gada beigām novērtēs sabiedriskās apspriešanas laikā saņemtos viedokļus un pabeigs atzinuma izstrādi.

http://ec.europa.eu/health/scientific_committees/emerging/docs/scenihr_o_052.pdf(773 KB)

Kalcija ciānamīds — 44 % kalcija un 24 % slāpekļa — sākotnēji 19. gadsimta beigās tika ražots kā mēslošanas līdzeklis lauksaimniecībā. 2013. gadā Veselības un vides apdraudējuma zinātniskajai komitejai (SCHER) tika lūgts novērtēt iespējamo risku attiecībā uz cilvēku veselību un vidi, kas rodas no šīs vielas izmantošanas par mēslošanas līdzekli.

Eiropas Komisija un SCHER 2016. gada 22. aprīlī publicēja galīgo atzinumu par potenciālo risku cilvēku veselībai un apkārtējai videi, kas rodas, izmantojot kalcija ciānamīdu kā mēslojumu.

SCHER riskus cilvēku veselībai aprēķināja, izmantojot darba ņēmēju eksponētības kalcija ciānamīdam modeļus, pamatojoties uz pieeju, ko izmanto augu aizsardzības līdzekļu reģistrācijā. Iedarbības aprēķini tika veikti, pamatojoties uz vielas izmantošanu gan profesionālām, gan privātām vajadzībām. Tika veikti aprēķini arī attiecībā uz cilvēkiem blakus un iedzīvotājiem, tostarp bērniem.

SCHER secināja, ka, izmantojot kalcija ciānamīdu pašreizējās devās, nevar izslēgt kaitīgu ietekmi uz cilvēkiem un vidi.

http://ec.europa.eu/health/scientific_committees/environmental_risks/docs/scher_o_169.pdf(2 MB)

Eiropas Komisija un tās neatkarīgā Veselības un vides apdraudējuma zinātniskā komiteja (SCHER) 2016. gada 15. aprīlī publicēja galīgo atzinumu par bērnu norīto rotaļlietu materiālu daudzumu.

SCHER komiteju lūdza pārskatīt pieejamos datus par triju veidu rotaļlietu materiālu norīšanu bērnu vidū, lai novērtētu, vai norītie daudzumi, kas bija pamatā 19 elementu migrācijas robežvērtību noteikšanai Rotaļlietu drošuma direktīvā, joprojām ir atbilstīgi vai būtu jāmaina (piemēram, nosakot ierobežojumus nedēļai, nevis dienai).

1. Sausi, trausli, pulverveida vai lokani rotaļlietu materiāli (pieļaujamais norīšanas daudzums 100 mg/dienā)
2. Šķidri vai lipīgi rotaļlietu materiāli (400 mg/dienā)
3. Noskrāpēti rotaļlietu materiāli (8 mg/dienā)

Galīgajā atzinumā SCHER uzskata, ka iepriekš minētie norīto rotaļlietu materiālu daudzumi joprojām ir atbilstīgi un ka šie daudzumi jānosaka kā dienas, nevis nedēļas daudzumi.

http://ec.europa.eu/health/scientific_committees/environmental_risks/docs/scher_o_170.pdf(503 KB)