Autori: Marina Maggini (Nacionālais veselības institūts, Roma, Itālija) un Jelka Zaletel (Nacionālais sabiedrības veselības institūts, Ļubļana, Slovēnija)
Diabēts ir izplatīta un nopietna slimība: kā liecina Starptautiskās Diabēta federācijas jaunākās aplēses, 2015. gadā visā pasaulē bija 415 miljoni pieaugušo (vecumā no 20 līdz 79 gadiem), kas cieš no diabēta. Tas atbilst aptuveni 9 % iedzīvotāju konkrētajā vecuma grupā. Ja nekas netiks darīts, 2040. gadā ar diabētu slimos jau aptuveni 642 miljoni cilvēku. Eiropas Savienībā diabēta sastopamība svārstās no aptuveni 4,0 līdz 4,5 % Lietuvā, Igaunijā un Īrijā līdz nepilniem 10 % Kiprā, Maltā un Portugālē.
Diabēts palielina risku iegūt daudzas nopietnas veselības problēmas — piemēram, sirds un asinsvadu slimības, redzes zudumu, neiropātiju, pēdu veselības komplikācijas, nefropātiju. Tomēr daudzos gadījumos, mainot dzīvesveidu, var novērst visbiežāk sastopamā (2. tipa diabēta) attīstīšanos vai ievērojami aizkavēt tā sākumu cilvēkiem, kas ir paaugstinātā riska grupā. Turklāt cilvēki, kam jau ir diabēts, var novērst vai aizkavēt no tā izrietošās komplikācijas, ja savlaicīgi veic ārstēšanu, maina dzīvesveidu un īsteno rūpīgu paškontroli.
2014. gadā aizsāktā Eiropas kopīgā rīcība, kuras mērķis ir novērst hroniskas slimības un veicināt, ka novecojot visā dzīves ciklā saglabājas laba veselība (JA-CHRODIS), ir atbilde uz Eiropas Komisijas aicinājumu apvienot spēkus plaši izplatītu hronisko slimību profilaksei un ārstēšanai. Diabēts tika izraudzīts par izpētes objektu, lai uz tā pamata stiprinātu veselības aprūpi cilvēkiem ar hroniskām slimībām. Galvenais mērķis ir izmantot pieejamās zināšanas, lai attiecībā uz diabētu uzlabotu koordināciju un sadarbību starp valstīm, izmantojot labas prakses apmaiņu.
JA-CHRODIS ietvaros tika ieskicēti Eiropas valstu nacionālie plāni cīņai pret diabētu, un to izmantoja par pamatu politikas dokumentam, kura mērķis — identificēt nacionālo diabēta plānu attīstību, īstenošanu un ilgtspējību veicinošus faktorus. Neskatoties uz atšķirīgajām pieejām, Eiropas valstis ir panākušas uzlabojumus attiecībā uz sistemātisku politisku risinājumu diabēta slogam. No šīs pieredzes gūtās atziņas var izmantot par izejmateriālu, veidojot veiksmīgas un visaptverošas valsts stratēģijas diabēta profilaksei un ārstēšanai un — plašākā kontekstā — hroniskām slimībām.
