Džons. F. Raiens, Eiropas Komisijas sabiedrības veselības direktora pienākumu izpildītājs
Pirms diviem gadiem tika pieņemts Lēmums Nr. 1082/2013/ES par nopietniem pārrobežu veselības apdraudējumiem, un tajā ir iekļauta prasība, ka 2015. gada novembrī un pēc tam ik pēc trim gadiem ir jāsniedz ziņojums Eiropas Parlamentam un Padomei par tā īstenošanu.
Pirmajā šādā ziņojumā, kas pieņemts 2015. gada 7. decembrī, ir analizētas gan stiprās, gan vājās puses, bet kopumā konstatēts, ka minētais lēmums ir “uzlabojis veselības drošību Eiropas Savienībā un Savienības iedzīvotāju aizsardzību pret infekcijas slimībām un citiem ar bioloģiskām un ķīmiskām vielām saistītiem vai ekoloģiskiem notikumiem”.
Lēmumā prasīts, lai dalībvalstis regulāru ziņotu par savu gatavību. Tas uzlabo koordināciju ES un palīdz labāk koordinēt riska pārvaldību.
Lēmumā arī noteikts, ka ir jānodrošina riska novērtēšana un veselības pārrobežu apdraudējumu pārvaldība attiecībā uz slimībām, kas nav lipīgas. Lēmums arī palīdz izstrādāt un īstenot medicīnisko pretlīdzekļu kopīgus iepirkumus, un tajā ir paredzētas pietiekami plašas juridiskas pilnvaras Veselības drošības komitejai.
Šāds progress dažkārt ir iespējams tikai tad, ja mācāmies no agrākām grūtībām. Piemēram, līgums par medicīnisko pretlīdzekļu un vakcīnu kopēju iepirkumu tika noslēgts tāpēc, ka 2005.–2006. gadā putnu gripas (H5N1) epidēmijas laikā pietrūka vakcīnu. Savukārt Eiropas Medicīnisko korpusu, kurš sāk darbu 2016. gada februārī, arī izveidoja, mācoties no agrākām grūtībām, kas mums radās, iesaistot mediķus ebolas apkarošanā šīs slimības skartajās valstīs.
Jaunas problēmas rodas nemitīgi, dažas – pilnīgi negaidot, bet citām ir jau bijuši priekšvēstneši. Labs piemērs ir pašreizējā zikas vīrusa epidēmija. Arī mikrobu rezistence jau gadiem ir mūsu uzmanības lokā un ir viens no lielākajiem draudiem, ar kādu sabiedrības veselības jomā līdz šim esam saskārušies. Šogad ir pēdējais Komisijas rīcības plāna mikrobu rezistences apkarošanai gads (plāns paredzēts 5 gadiem), un, kaut arī daudz kas ir panākts, vēl atlicis daudz darāmā.
Tāpēc Komisija palīdzēja sarīkot pirmo transatlantisko semināru, kurā sprieda par klīnisko izmēģinājumu tīkliem mikrobu rezistences jomā. Tas notika 2016. gada 22. janvārī. Tieši tā paša iemesla dēļ mēs atzinīgi novērtējām šonedēļ (2016. gada 9.–10. februārī) notikušo ministru konferenci par mikrobu rezistenci, kuru rīkoja Nīderlandes prezidentūra.
Komisija pašlaik gatavo stratēģiju mikrobu rezistences apkarošanai nākotnē, kas papildinās Pasaules Veselības organizācijas Globālo rīcības plānu.
Nākamais ziņojums par Lēmuma Nr. 1082/2013/ES īstenošanu tiks sniegts 2018. gada beigās. Šī ziņojuma saturs (proti, tas, kā mums izdevies apkarot mikrobu rezistenci un citus nopietnus pārrobežu veselības apdraudējumus) lielā mērā atkarīgs no tā, cik efektīvi uzlabosim gatavību un reaģēšanas spējas uz šiem apdraudējumiem ne vien ES līmenī, bet visā pasaulē.
