Teo Vermeire, Nīderlandes Valsts Sabiedrības veselības un vides institūta Nanotehnoloģijas, arodveselības un satiksmes drošības centra vadītājs
SCENIHR, SCHER un SCCS atzinumi par sintētisko bioloģiju
Sintētiskā bioloģija jau ir tirgum devusi tādus svarīgus produktus kā no rauga sintezētu artemizinīnu un no cukura ražotu bioloģiski noārdāmu plastmasu. Šai nozarei piemīt potenciāls, ko varētu izmantot medicīnā, materiālu izstrādē, ķīmijā, pārtikas un uztura jomā, enerģētikā, ilgtspējā, atkritumu pārstrādē un nekaitīguma jomā. Tāpat kā par daudzām citām jaunām un daudzsološām tehnoloģijām, arī par sintētisko bioloģiju pastāv dažādi viedokļi, kas raisa asas diskusijas par tās potenciālu vai apdraudējumu sabiedrībai.
Phjončhanā (Dienvidkoreja) 2014. gada 6.–17. oktobrī notika ANO Konvencijas par bioloģisko daudzveidību līgumslēdzēju pušu 12. konference. Īpašā sanāksmē par sintētisko bioloģiju līgumslēdzējas puses aicināja cita citu “būt piesardzīgām .., ņemot vērā apdraudējumu, ka sintētiskajā bioloģijā izstrādātu organismu, komponentu un produktu dēļ varētu noplicināties vai izzust bioloģiskā daudzveidība”. Konference mudināja līgumslēdzējas puses atļaut sintētiskajā bioloģijā iegūtu organismu laukizmēģinājumus tikai pēc tam, kad ir pienācīgi novērtēts saistītais risks. ES atzina šo ieteikumu par savu mērķi, lai nodrošinātu līdzsvaru starp sintētiskās bioloģijas potenciālu un piesardzības apsvērumiem šajā jautājumā. ES nostāja ir neitrāla, un ES ir nodrošinājusi nozīmīgu zinātnisku ieguldījumu, uzdodot zinātniskajām komitejām SCENIHR, SCHER un SCCS izstrādāt kopīgu provizorisko atzinumu ar definīcijām.
Šajā pirmajā atzinumā, ko zinātniskās komitejas pieņēma 2014. gada 26. septembrī, ir sniegtas atbildes uz Eiropas Komisijas jautājumiem par sintētiskās bioloģijas darbības jomu un definīciju. 2014. gada nogalē Eiropas Komisijas zinātniskās komitejas nāca klajā ar otrā atzinuma projektu par to, vai pašreizējās riska novērtēšanas metodes ir piemērotas izmantošanai sintētiskajā bioloģijā. 2015. gada sākumā sekos trešais atzinums par pētniecības prioritātēm riska novērtēšanā. Šie trīs atzinumi, kurus sagatavoja starpnozaru darba grupa, ko veido 20 eksperti no Eiropas un ASV, varētu būtiski ietekmēt sintētiskās bioloģijas politikas izstrādi Eiropas un pasaules mērogā. Lai gan saistībā ar sintētisko bioloģiju liela nozīme ir drošībai, darba uzdevums attiecas tikai uz nekaitīgumu, līdz ar to drošības apsvērumi nav aplūkoti nevienā no šiem trim atzinumiem.
Pirmais atzinums ir pamats diviem turpmākajiem, tajā sniegts pārskats par galvenajām sintētiskās bioloģijas zinātniskajām norisēm, koncepcijām, rīkiem un izpētes jomām. Turklāt tajā iekļauts kopsavilkums par attiecīgā regulējuma aspektiem Eiropas Savienībā un citur pasaulē, piemēram, ASV, Kanādā, Dienvidamerikā un Ķīnā, kā arī Apvienoto Nāciju Organizācijā. Uzsvērts, ka sintētiskā bioloģija pašlaik nodarbojas ar ģenētisko modifikāciju, kā definēts ES Direktīvās 2001/18/EK un 2009/41/EK. Domājams, ka tas turpināsies arī paredzamā nākotnē. Definīcijā teikts: “Sintētiskā bioloģija ir zinātnes, tehnoloģiju un inženierijas izmantošana, lai atvieglotu un paātrinātu ģenētisku materiālu veidošanu, ražošanu un/vai modifikāciju dzīvos organismos.” Atzinumā ieteikts izmantot “operacionālu” definīciju, kuras pamatā ir pašreizējās zināšanas un izpratne par sintētisko bioloģiju. Atzīts, ka ir grūti precīzi definēt attiecības starp ģenētisko modifikāciju un sintētisko bioloģiju, balstoties uz kvantitatīviem un pašlaik izmērāmiem iekļaušanas un izslēgšanas kritērijiem. Līdz ar to papildus definīcijai bija paredzēts izveidot īpašu kritēriju sarakstu, ņemot vērā, ka sintētiskā bioloģija ietver jebkuru organismu, sistēmu, materiālu, produktu vai izmantojumu, kas radies no ģenētiska materiāla ievadīšanas, savienošanas vai pārveidošanas dzīvā organismā.
Šai definīcijai ir tāda priekšrocība, ka tā neizslēdz attiecīgo riska novērtējumu un drošības pamatnostādņu iespaidīgo kopumu, kas izstrādāts pēdējo 40 gadu laikā darbā ar ģenētiskajām modifikācijām. Turklāt pašreizējā definīcija ir izdevīga tāpēc, ka tā ietver ģenētisko modifikāciju tehnoloģiju straujās attīstības iespējas, un ir vēl viena svarīga nianse – tā atbalsta vajadzību nepārtraukti modernizēt riska novērtēšanas metodes, kas tiks iztirzāta otrajā atzinumā. Tomēr definīcija patlaban neietver divas svarīgas pētniecības jomas, ko parasti min saistībā ar sintētisko bioloģiju, proti, bionanozinātni (nedzīvi materiāli, kas tiek iegūti no dzīvu organismu komponentēm) un pirmšūnu pētniecību (mēģinājumi sintezēt dzīvus organismus no nedzīviem materiāliem), jo tajās vēl nav radītas dzīvas sistēmas. Tomēr bionanozinātnē un pirmšūnu pētniecībā kādu dienu varētu tikt radīti dzīvi organismi, tāpēc tās ņemtas vērā, izstrādājot otro atzinumu par riska novērtēšanas metodiku.
Otrais atzinums pievērsīsies riska novērtēšanas metodikai tādās salīdzinoši jaunās izpētes jomās kā ģenētisko komponentu bibliotēkas, dizaineršūnu šasijas, DNS sintēze, genoma rediģēšana un ksenobioloģija (inženierija, izmantojot netradicionālas DNS un RNS alternatīvas). Jautājums ir par to, kā sintētiskās bioloģijas paredzamā attīstība ietekmēs cilvēku un dzīvnieku veselību un vidi, un par to, kā noteikt, vai pašreizējā ES pieņemtā veselības un vides risku novērtēšanas prakse, ko izmantoja ģenētiski modificētiem organismiem, ir piemērota arī sintētiskajai bioloģijai. Turklāt zinātniskās komitejas tika aicinātas ierosināt iespējamās pārskatītās riska novērtēšanas metodes un riska mazināšanas procedūras, tostarp paredzēt drošības pasākumus uz laiku līdz 10 gadiem.
Varu secināt, ka inovācijas un ekonomikas izaugsmes ziņā pastāv liels vilinājums, taču paralēli ir jārīkojas, lai līdz minimumam samazinātu veselības un vides apdraudējumu. Paredzams, ka zinātnisko komiteju trīs atzinumi ievērojami veicinās atbildīgu pētniecību, izstrādi un inovāciju sintētiskās bioloģijas jomā.
