Latviešu
Izvēlieties valodu
Lai arī izglītības jomā ir veikti uzlabojumi, vairākos ES reģionos trūkst kvalificētu darbinieku un arvien vairāk sarūk ekonomiski aktīvo iedzīvotāju skaits, jo tie dodas prom darba vai labākas dzīves kvalitātes meklējumos. Šo pārvietošanās tendenci no konkrēta reģiona sauc par "intelektuālā darbaspēka emigrāciju".
Šobrīd katrs desmitais ES iedzīvotājs dzīvo šādas problēmas skartā reģionā. Visvairāk cieš reģioni, kuros ekonomiskā izaugsme ir zemāka par vidējo, piemēram, lauku apvidi Eiropas dienvidu un austrumu daļā.
Saskaņā ar ES kohēzijas politikas mērķi samazināt atšķirības starp reģioniem Komisija plāno saglabāt un piesaistīt talantus šajos reģionos. Mērķis ir pielāgoties katra reģiona vietējām vajadzībām atbilstoši tā stiprajām pusēm un trūkumiem, nevis piedāvāt vienādas iespējas visos reģionos.
Motivējot jauniešus palikt šīs problēmas skartajos reģionos vai pārcelties uz tiem, var palīdzēt novērst intelektuālā darbaspēka aizplūšanu. Pēc kohēzijas un reformu komisāres Elīzas Ferreiras teiktā, svarīgi noturēt enerģiskos jauniešos tajos reģionos un valstīs, kur tie ir visvairāk vajadzīgi.
Politikas dialogs
Eiropas Jaunatnes gada ietvaros komisāre Ferreira aicināja jauniešus no dažādām Eiropas valstīm apspriest risinājumus attiecībā uz intelektuālā darbaspēka emigrāciju, kā arī apmainīties ar idejām. Politikas dialogs norisinājās septembrī, un tajā piedalījās 13 jaunie līderi, pārstāvot dažādas iestādes, piemēram, valsts jaunatnes padomes un darba devēju asociācijas.
Uzsākot dialogu, komisāre uzvēra, cik svarīgi ir iesaistīt jauniešus jaunu uzņēmumu, pakalpojumu un risinājumu veidošanā. Savukārt dalībnieki norādīja uz vairākām nozarēm, kurās nepieciešams lielāks atbalsts, piemēram, veselības aprūpei, sociālajiem pakalpojumiem vai arī enerģētikas sektoram, lai veicinātu pāreju uz zaļajiem energoresursiem.
Horvātijas Jaunatnes tīkla valdes priekšsēdētāja vietniece Kaja Pavliniča (Kaja Pavlinić) uzsvēra, ka viesmīlības un tūrisma nozares viņas valstī šobrīd ir grūtā situācijā. Šo nozaru uzņēmumi ir galvenie ekonomikas dzinējspēki, taču tiem ir nācies piesaistīt jauniešus no ārpussavienības valstīm, lai mazinātu darbaspēka trūkumu.
Vairāki dalībnieki izteica priekšlikumu, ka pāreja uz jauniem ekonomikas modeļiem varētu pasargāt mūsu vidi un sniegt sociālo aizsardzību neaizsargātām iedzīvotāju grupām.
"Arī ekonomiskā izaugsme var būt būtisks faktors vairākām problēmām, ar kurām sastopas Eiropas jaunieši," sacīja Eiropas Jaunatnes foruma valdes locekle Marija Rodrigeza Alkazāra (María Rodríguez Alcázar). "Dažkārt izaugsmes vārdā tiek upurētas tiesības un darba apstākļi."
Jauniešu aktīva iesaistīšana
Gan dalībnieki, gan arī komisāre piekrita, ka lielāka iesaistīšanās demokrātijas procesos stimulētu jauniešus nepamest savus reģionus.
Eiropas Jaunatnes foruma valdes locekle Kristiāna Ksenofontos (Christiana Xenofontos) sacīja: "Mums, jauniešiem, ir jājūtas kā būtiskai mūsu sabiedrību, reģionu un pilsētu sastāvdaļai, lai nedotos prom un piedāvātu tām izmantot mūsu prasmes."
Eiropas jaunieši augstu vērtē pozitīvu un atbalstošu vidi, jo īpaši pēc koronavīrusa izraisītās krīzes.
"Pandēmija ir ietekmējusi ikvienu no mums, jo īpaši mūsu paaudzi," piebilda Ksenofontos.
Runājot par savu valsti, Polijas Jaunatnes padomes valdes loceklis Jans Palašs (Jan Pałasz) sacīja: "Salīdzinot ar iepriekšējo gadu, to iedzīvotāju skaits, kuri nav skaidri izlēmuši — palikt vai doties strādāt uz ārzemēm — ir palielinājies pieckārtīgi līdz pat 15 %."
Iekļaujoša nākotne
Komisāre Ferreira pateicās visiem dalībniekiem par piedalīšanos un sniegto ieguldījumu. Viņa atzina, ka jauniešiem ir nepieciešama dzīves kvalitāte un piederības sajūta, ne tikai darbs.
Šobrīd vairāki ES finansēti instrumenti un iniciatīvas sniedz atbalstu jauniešiem un aizsargā reģionus pret intelektuālā darbaspēka emigrāciju.
Viena no tādām ir Jaunais Eiropas "Bauhaus", proti, starpdisciplināra iniciatīva, kas veicina Zaļo kursu.
""Bauhaus" ideja," sacīja komisāre, "balstās uz to, ka ik gadu mēs apbalvojam tos jauniešus, kuri uzlabo savas vides kvalitāti, un par to saņem balvu."
Tās mērķis ir veicināt ilgtspēju, iekļaujošu vidi, kā arī pievilcīgas un komfortablas dzīves telpas.
Nākamgad paredzēts vēl lielāks atbalsts. 2023. gadā, ko šā gada septembrīEiropas Komisijas priekšsēdētāja Urzula fon der Leiena (Ursula von der Leyen) pasludināja par Eiropas Prasmju gadu, tiks veikti pasākumi, kas palīdzēs risināt intelektuālā darbaspēka emigrācijas problēmu visā Eiropā.
Lai arī visi Eiropas iedzīvotāji joprojām ir tiesīgi brīvi pārvietoties, neviens nedrīkstētu justies aizmirsts. Jaunām izaugsmes iespējām jābūt pieejamām visā ES, jo īpaši mūsu jauniešiem.