Eiropas Komisijas Veselības un patērētāju ģenerāldirektore Paola Testori Kodži

2013. gada 20. februārī Eiropas Komisija pieņēma sociālo ieguldījumu paketi izaugsmei un kohēzijai. Paketē iekļautajā Komisijas dokumentā par ieguldījumiem veselības aizsardzībā norādīts, ka veselības aprūpe ietilpst stratēģijā “Eiropa 2020”.

Dokumentā ieteikts reformēt veselības aprūpes sistēmas, lai uzlabotu kvalitatīvas veselības aprūpes pieejamību un publisko resursu izmantojumu. Tā pamatā ir 2013. gada izaugsmes pētījums , kurā uzsvērts, cik svarīga ir veselība darbvietu ziņā intensīvam ekonomikas atveseļošanās procesam, un ieteikts reformēt veselības aprūpes sistēmas, lai nodrošinātu to rentabilitāti un ilgtspēju.

Komisija, attīstot ideju par veselību kā vērtību pašu par sevi un arī kā izaugsmei draudzīgus tēriņus, savā dokumentā aplūko trīs galvenās tēmas.

Ieguldījumi ilgtspējīgās veselības aprūpes sistēmās

Eiropas veselības aprūpes sistēmas ir augstā līmeņa sociālās aizsardzības un Eiropas sociālā tirgus ekonomikas pamatā. Līdz ar demogrāfiskajām tendencēm (cilvēku pārvietošanos) un izmaiņām un Eiropas iedzīvotāju slimību ainu ekonomikas krīze mudina lēmumu pieņēmējus reformēt un modernizēt šīs sistēmas. Tomēr viņiem ir jāatturas no vilinājuma izšķirties par īstermiņa ietaupījumu pasākumiem. ES var palīdzēt dalībvalstīm reformu īstenošanā, piemēram, ar racionāliem, rentabliem jaunievedumiem un tādu rīku izstrādi, kas ļautu labāk novērtēt veselības sistēmu veiktspēju un pakalpojumus. Efektivitāti var panākt, arī izvairoties no uzņemšanas slimnīcā un ārstu konsultācijām gadījumos, kad tas nav obligāti, nostiprinot primāro aprūpi, sekmējot salīdzinoši lētāko ģenērisko zāļu izmantojumu. Veselības tehnoloģiju rentabilitātes pārbaudes arī var kalpot par pamatu politisku lēmumu pieņemšanā.

Veselība kā ieguldījums cilvēkkapitālā

Tā kā veselības aizsardzība ļauj strādājošajiem ilgāk palikt aktīviem un saglabāt veselību, tā pozitīvi ietekmē ekonomikas izaugsmi. Iedzīvotāju veselības stāvoklis ietekmē nodarbinātību (nodarbināto īpatsvaru) un produktivitāti. Ieguldījumi iedzīvotāju veselībā arī palīdz mazināt novēršamu slimību ārstēšanas izmaksas un nodrošināt efektīvu veselības aprūpi.

Sabiedrības veselības politikai jāpievēršas slimību profilaksei un veselīga dzīvesveida popularizēšanai, lai mazinātu hronisku slimību izaisītās cilvēku un ekonomikas problēmas. Eiropas Inovācijas partnerība aktīvām un veselīgām vecumdienām nodarbojas ar parauga pasākumu izstrādi, lai palīdzētu cilvēkiem gados dzīvot veselīgāk, aktīvāk un neatkarīgāk.

Ieguldījumi ar mērķi mazināt ar veselību saistītu nevienlīdzību

Atšķirības aprūpes jomā tiklab starp atsevišķām dalībvalstīm, kā pašās dalībvalstīs ir lielas. Ar veselību saistīta nevienlīdzība vēl vairāk skar atsevišķas neaizsargātākās iedzīvotāju grupas, piemēram, etniskās minoritātes un noteiktu kategoriju migrantus. Ieguldījumi, kuru mērķis ir šīs nevienlīdzības mazināšana, sekmē sociālo kohēziju sagrauj apburto sliktas veselības apli, kas veicina nabadzību un atstumtību un arī izriet no tām. Ar veselību saistīta nevienlīdzība ne tikai liedz cilvēku potenciāla brīvu attīstību, bet arī rada lielus ekonomiskus zaudējumus. Veselības aprūpes pakalpojumu vispārēja pieejamība var sekmēt nabadzības un sociālās atstumtības mazināšanu. Lai risinātu sociālo veselības faktoru problēmu, ir vajadzīga rīcība veselības labā visās politikas jomās.

Komisijas dokumenta galvenais vēstījums ir par to, ka rentabalas investīcijas, strukturālas reformas un racionāli jauninājumi veselības aprūpes sistēmās var nodrošināt lielāku efektivitāti un labāku medicīnisko aprūpi.