Latviešu
Izvēlieties valodu
ES finansējums reģionālajai un sociālajai attīstībai ir būtisks galveno ieguldījumu projektu avots.
Dažās ES valstīs, kam pretējā gadījumā būtu ierobežoti līdzekļi, no Eiropas naudas tiek finansēti līdz 80 % no visiem publiskajiem ieguldījumiem. Tomēr ar ES reģioniem paredzētajiem līdzekļiem tiek palīdzēts ne tikai nabadzīgākajiem reģioniem. Līdzekļi tiek ieguldīti ikvienā ES reģionā un valstī, sekmējot ES ekonomiku kopumā.
Kohēzijas politika ir abpusēji izdevīga politika katram ES reģionam un valstij. Lielu labumu no tās gūst visi, ne tikai visnabadzīgākie, ES reģioni.
Lai kurā valstī jūs dzīvotu, uzmanīgi paraugieties sev apkārt, un noteikti pamanīsit skolu, tiltu, slimnīcu, ostu vai kādu citu projektu, kas ir saņēmis finansējumu no ES un radījis pārmaiņas jūsu dzīvē. Tie ir tikai piemērs tam, ko var izdarīt, īstenojot kohēzijas politiku. Tās radītie ieguvumi ir neskaitāmi, un laika gaitā aizvien palielinās.
Neatkarīgu ekspertu veiktajā novērtējumā konstatēts, ka kohēzijas politikas ieguldījumiem 2007.–2013. gada laikposmā ir bijuši būtiski un reāli rezultāti. Tostarp darbavietu radīšana, jaunu produktu laišana tirgū, pozitīva ietekme uz reģionālo atšķirību samazināšanu un iekšzemes kopprodukta (IKP) pieaugums.
Piemēram, novērtējums parādīja, ka atdeve no ieguldījumiem līdz 2023. gadam sasniegs 2,74 EUR par katru 2007.–2013. gada laikposmā ieguldīto euro — tā ir 274 % atdeve. Tas norāda, ka kohēzijas politikas rezultātā līdz 2023. gadam IKP pieaugs par gandrīz 1 triljonu EUR. Līdzīga ietekme ir uz visu ES 2007.–2013. gada budžetu (975,8 miljardi EUR) un 2014.–2020. gada budžetu (908,4 miljardi EUR).
Skaitļi runā paši par sevi. Līdz 2015. gada beigām, pateicoties kohēzijas politikas ieguldījumiem, tika izveidotas vairāk nekā 1 200 000 darbvietu. Tika atbalstīti gandrīz 120 000 pētniecības un inovācijas projektu. Finansiālu atbalstu 2007.–2013. gadā īstenoto programmu ietvaros saņēma 121 400 jaunuzņēmumu, kā arī aptuveni 400 000 mazo un vidējo uzņēmumu.
Valstu un reģionālās iestādes ES valstīs izvēlas projektus, kas, viņuprāt, vislabāk atbilst viņu vajadzībām saskaņā ar stratēģijām un prioritātēm, par kurām panākta vienošanās ar Komisiju.
2014.–2020. gada plānošanas periodā ES reģionālajiem izdevumiem ir piešķīrusi vairāk nekā 460 miljardus EUR. Tā rezultātā tiks:
Tas, cik lielu ieguldījumu katra valsts dod ES budžetā, ir atkarīgs no tās ekonomikas lieluma. 2017. gadā 11 ES valstis — visbagātākās — ES budžetā iemaksāja vairāk, nekā tās saņēma atpakaļ kā ES finansējumu.
Tomēr apmaiņā pret lielāku ieguldījumu šīm valstīm ir arī daudzas priekšrocības, ko šī nauda sniedz visām ES valstīm — miers un stabilitāte gan ES, gan tās apkārtējā telpā, drošība, labāka infrastruktūra un brīvība dzīvot, strādāt, mācīties un ceļot jebkur bloka ietvaros.
Turklāt saskaņā ar kohēzijas politiku līdzekļi tiek ieguldīti katrā Eiropas Savienības valstī, un tas nozīmē, ka arī bagātākās dalībvalstis saņem finansējumu ES kohēzijas politikas ietvaros.
Papildus tiešajiem ieguldījumiem bagātākās valstis gūst labumu arī no to ES finansēto projektu pozitīvās ietekmes (“pārvirzes”), kurus īsteno mazāk attīstītajās valstīs.
Līgumus projektu īstenošanai mazāk attīstītā reģionā bieži piešķir uzņēmumiem no valstīm, kas tiek dēvēta par “neto iemaksu veicējām” (jeb “neto maksātājām”) (t. i., valstīm, kas ES budžetā iemaksā vairāk nekā saņem). Piemēram, Ungārijā, Slovākijā un Čehijā ievērojama klātbūtne ir vairākiem būvniecības uzņēmumiem no Vācijas un Austrijas.
Pozitīva ietekme ir arī uz tirdzniecību. Pateicoties kohēzijas politikas izraisītam ekonomiskās aktivitātes pieaugumam, saņēmējvalstīs, palielinās bagātāko dalībvalstu preču un pakalpojumu eksporta apjomi. Tiek lēsts, ka par katru euro, kas iztērēts valstīs, kuras guvušas labumu no politikas 2007.–2013. gadā, 9 euro centi ir aizplūduši uz valstīm, kuras nesaņem atbalstu no Kohēzijas fonda.
ES vērtības ir ES kohēzijas politikas finansēto projektu pamatā. Tādi principi kā dzimumu līdztiesība vai nediskriminēšana ir vēl būtiskāki jaunajā tiesību aktu kopumā, kas ierosināti laikposmam pēc 2020. gada. Piemēram, projektu atlasē šo principu ievērošana ir obligāta.
ES finansētie projekti paši par sevi ir līdzeklis, kā visā Eiropā izplatīt ES vērtības — neatkarīgi no tā, vai šīs vērtības ir vai nav konkrēti minētas projektos.
Turklāt, veidojot veiksmīgāku Eiropas kohēzijas politiku, tiek stiprināta brīvība un demokrātija mūsu sabiedrībā.Kļūdas ES tēriņos parasti ir administratīvas kļūdas, kad nav pareizi ievēroti noteikumi par izdevumiem, piemēram, ja trūkst dokumentu. Tā nav krāpšana, un šīs kļūdas parasti neietekmē projekta galarezultātu.
Komisija un Eiropas Revīzijas palāta ziņo Eiropas Birojam krāpšanas apkarošanai (OLAF) par visām aizdomām attiecībā uz krāpšanos ar ES naudu. Šādas ir tikai dažas lietas gadā no vairākiem simtiem lietu, ko Eiropas Revīzijas palāta katru gadu izskata.
Saskaņā ar OLAF datiem 2013.–2017. gada laikposmā kohēzijas finansējuma pārvaldības pārkāpumi bija tikai 1,8 % gadījumu no visiem maksājumiem. Tikai neliela daļa no šiem pārkāpumiem tika atzīti par krāpnieciskiem.
Pēdējos gados pārkāpumu īpatsvars ir nepārtraukti samazinājies. Reglamentējošos noteikumos 2014.‐2020. gadam ir būtiski pastiprināti pasākumi, lai vēl efektīvāk novērstu un aizsargātu ES budžetu no nelikumīgiem izdevumiem.
Tā kā gandrīz 75 % no ES izdevumiem kopīgi pārvalda gan ES Komisija, gan ES valstu valdības, minētās valdības ir atbildīgas par kļūdu samazināšanu līdz minimumam. Komisija ar tām cieši sadarbojas, lai nodrošinātu efektīvu un lietderīgu līdzekļu izlietojumu.
Savukārt, ja Komisija konstatē, ka ES nauda ir izlietota nepareizi, tā rīkojas. Piemēram, 2017. gadā no līdzekļiem, kas izmaksāti saņēmējiem visā ES un kas pārsniedz 2,8 miljardus EUR, Komisija vai nu finansējumu atguva, vai novirzīja to citiem projektiem.
No reģioniem paredzētā finansējuma labumu var gūt vairākas organizācijas. To vidū ir valsts iestādes, atsevišķas privātā sektora struktūras (īpaši mazie uzņēmumi), universitātes, apvienības, nevalstiskās un brīvprātīgo organizācijas. Var pieteikties arī ārvalstu uzņēmumi, kuru filiāle darbojas reģionā, uz ko attiecas konkrētā darbības programma, ja vien ir ievēroti noteikumi par Eiropas publisko iepirkumu.
Lai saņemtu plašāku informāciju par to, kas var pieteikties finansējumam jūsu reģionā, sazinieties ar vadošo iestādi.
Projektu īstenotājiem no ES kandidātvalstīm vai potenciālajām kandidātvalstīm ir jāsazinās ar Pirmspievienošanās palīdzības instrumenta (IPA) pārstāvjiem.
Tā kā vairumā gadījumu finansējumu piešķir projektiem, jums ir jāizstrādā projekts, lai varētu pretendēt uz finansējumu, ko tad saņemsit dažādos projekta norises posmos.
Saskaņā ar ES neatkarīgā ārējā revidenta, Revīzijas palātas, sniegto informāciju tā sauktais “apgūšanas līmenis” attiecībā uz 2007.–2013. gada laikposmu 2018. gadā bija 97,2 %. Tas ir labāks rādītājs salīdzinājumā ar 2000.–2006. gada laikposmu (96 %).
Saskaņā ar jaunajiem tiesību aktiem, kas ierosināti laikposmam pēc 2020. gada, tas nevar notikt, jo: