Pilsētas ir vietas, kur koncentrēti novērojamas cilvēku aktivitātes un savstarpēja sadarbība. Pilsētas ir Eiropas ekonomikas dzinējspēks, kas rada darbvietas un piedāvā pakalpojumus, kā arī veicina radošas un inovatīvas izpausmes visā Eiropas Savienībā. Gandrīz 70 % ES iedzīvotāju dzīvo pilsētvidē, kur arī tiek veidots vairāk nekā divas trešdaļas ES IKP. Tomēr tieši pilsētās visvairāk arī vērojamas tādas grūti novēršamas problēmas kā bezdarbs, segregācija, nabadzība un ievērojama nevēlama ietekme uz vidi. Tādēļ attiecībā uz pilsētu rajoniem īstenotajai politikai ir lielāka nozīme visā Eiropas Savienībā.
Kļūst aizvien skaidrāks, ka dažādās pilsētu rajonus ietekmējošās problēmas — ekonomiskās, vides, klimata, sociālās un demogrāfiskās — ir savstarpēji saistītas un pilsētu rajonu veiksmīgu attīstību var panākt, tikai ieviešot vienotu pieeju. Tādējādi ar pilsētu rajonu fizisko atjaunošanu saistītie pasākumi ir jāīsteno vienlaikus ar pasākumiem, kas veicina izglītību, ekonomikas attīstību, sociālo iekļaušanu un vides aizsardzību. Ir jāveido ciešas partnerattiecības starp vietējiem iedzīvotājiem, pilsonisko sabiedrību, vietējo tautsaimniecību un dažāda līmeņa valsts iestādēm. Ir svarīgi apvienot spējas un vietējās zināšanas, lai identificētu visiem pieejamus risinājumus un sasniegtu pieņemamus un ilgtspējīgus rezultātus.
Šādai pieejai mūsdienās ir īpaši būtiska nozīme, ņemot vērā to, cik nopietnas problēmas pašlaik jārisina Eiropas pilsētām. Šo problēmu skaitā ir specifiskas demogrāfiskās izmaiņas, ekonomikas stagnācijas izraisītās sekas saistībā ar darbvietu radīšanu un pakalpojumu sniegšanu, kā arī klimata pārmaiņu izraisīto ietekmi un citas problēmas. Tāpēc ir svarīgi atrast efektīvus risinājumus šīm problēmām, lai izveidotu gudro, ilgtspējīgo un visiem atvērto sabiedrību, kas aprakstīta stratēģijā “Eiropa 2020”.