Sūtīt draugam
RSS
google +
Izdrukas variants

Nacionālā Veselības attīstības institūta Infekcijas slimību un narkomānijas profilakses nodaļas vadītāja Aļona Kurbatova

Nacionālā Veselības attīstības institūta Infekcijas slimību un narkomānijas profilakses nodaļas vadītāja Aļona Kurbatova

Daudzi domā, ka ar tuberkulozi vairs neslimo. Patiesībā ir vājas izredzes, ka šo slimību izdosies izskaust šajā gadsimtā. Kā liecina PVO 2014. gada ziņojums par tuberkulozi pasaulē, 2013. gadā šī slimība ir laupījusi dzīvību 1,5 miljoniem cilvēku, un īpaši apbēdina tas, ka šos nāves gadījumus bija iespējams novērst.  

Tiek lēsts, ka 2013. gadā ar tuberkulozi saslima 9 miljoni cilvēku, ieskaitot 480 000, kuriem attīstījās multirezistenta tuberkulozes forma (MDR), kuras izplatība pieaug. Pārskatā uzzinām, ka 30 ES/EEZ valstīs bija 64 844 saslimšanas gadījumi, — par 6,0 % mazāk nekā 2012. gadā, taču pieaug saslimstība ar multirezistento un īpaši rezistento tuberkulozi.

Intravenozo narkotiku lietošana ir bijis svarīgs faktors ar HIV saistītās tuberkulozes epidēmijā, it īpaši Austrumeiropā. Lai arī kaut kas jau ir panākts, tomēr netiek darīts pietiekami, lai mazinātu saslimstību apdraudētāko iedzīvotāju, piemēram, intravenozo narkotiku lietotāju vidū.

Šiem cilvēkiem ir liels risks inficēties ar HIV un tuberkulozi, jo daudzi no viņiem ir bezpajumtnieki, cietumnieki un saņem nepietiekamu uzturu. Viņi ir neaizsargātāki arī tāpēc, ka viņiem ikdienā nākas saskarties ar cilvēku aizspriedumiem.  Tomēr, pateicoties piemērotam atbalstam un pieredzējušiem darbiniekiem, intravenozo narkotiku lietotāji var iziet ilgstošu ārstēšanas kursu un sasniegt līdzīgus klīniskos rezultātus kā tie, kuri nelieto narkotikas.

Nav vienota modeļa, kā integrēt pakalpojumus, un katrā valstī vai pat pašvaldībā var būt citādi risinājumi. Neraugoties uz to, ir vairākas iedvesmojošas iniciatīvas, piemēram, Londonā īstenotais projekts “Find and Treat Services”, kurā tiek aktīvi meklēti saslimšanas gadījumi, un Bulgārijas tuberkulozes tematiskie vakari, kuros neaizsargātākajiem iedzīvotājiem nepiespiestā gaisotnē palīdz labāk iepazīt savu veselību un vairāk interesēties par to.

Lai veicinātu vienlīdzību veselības jomā, mums ir jāatzīst, ka riska grupām ir tādas pašas tiesības uz kvalitatīviem veselības aprūpes pakalpojumiem kā citiem ES iedzīvotājiem, un jāsāk attiecīgi rīkoties. Veselības aprūpes un sociālās palīdzības darbiniekiem un pilsoniskās sabiedrības organizācijām kopā jāpanāk lielāka pakalpojumu pieejamība, sekmējot sociālo darbu, slimnieku ārstēšanu un motivējošus pasākumus. Vairākas Eiropas iniciatīvas, ko finansē ES veselības aizsardzības programma, ir pierādījušas, ka tas patiešām ir iespējams.

Tuberkuloze ir trešās veselības aizsardzības programmas (2014–2014) prioritāte un veselības drošības problēma, kas prasa ES reakciju — veicināt veselību, novērst saslimšanu ar tuberkulozi un sekmēt labvēlīgu vidi, ievērojot principu, ka veselība jāņem vērā visās politikas jomās. Ar piemērotu rīcību mēs tiešām varētu panākt to, ko tik daudzi cilvēki jau uzskata par realitāti, — kādudien varētu reizi par visām reizēm likvidēt tuberkulozi.