Iespējamā un jaunatklātā veselības apdraudējuma zinātniskās komitejas (SCENIHR) priekšsēdētājs profesors Filips Hartemans

2013. gada aprīlī Luksemburgā tika izraudzīti jauni Iespējamā un jaunatklātā veselības apdraudējuma zinātniskā komitejas (SCENIHR) locekļi 2013–2016. gadam.

Komitejas locekļus kā neatkarīgus ekspertus izvēlējās Eiropas Komisija, izmantojot uzaicinājumus paust ieinteresētību un pamatojoties uz viņu īpašo zinātnisko kompetenci. Kandidātiem, lai viņus neatsijātu atlases procesā, arī jāpierāda, ka nepastāv nekāds interešu konflikts. Papildus rakstiskajam paziņojumam par interešu konflikta neesamību, ko iesniedz viņu iecelšanas brīdī, komitejas locekļiem un ārējiem ekspertiem, kas darbojas SCHENIR, ik gadu jāsniedz paziņojums, kas to apstiprina, un katrā sesijā mutiski par katru no aplūkotajam jautājumam jāpaziņo, ka nepastāv nekāds interešu konflikts. Viņu paziņojumus novērtē sekretariāts, priekšsēdētājs un citi komitejas locekļi. Dzīves gājumi un paziņojumi ir brīvi pieejami zinātnisko komiteju tīmekļa vietnē.

Tā kā pieprasītie atzinumi ir sarežģīti, katram aplūkotajam jautājumam tiek veidota īpaša darba grupa, kurai tiek izraudzīti daži komitejas locekļi un daži ārēji eksperti, pamatojoties uz viņu īpašo kompetenci, t.i., starptautisko reputāciju vai kolēģu apstiprinātām publikācijām, kas saistītas ar konkrēto jautājumu, un viņu neatkarību.

SCHENIR konsultē Eiropas Komisiju par iespējamiem un jaunatklātiem apdraudējumiem, sarežģītiem un daudznozaru jautājumiem, kuriem ir vajadzīgs visaptverošs novērtējums, un jautājumiem, kuri neietilpst citu struktūru darbības jomā. Te pieminamas, piemēram, nanotehnoloģijas, elektromagnētiskie lauki, medicīnas ierīces, rezistence pret antibakteriālajiem līdzekļiem, audu inženierija, sintētiskā bioloģija, asins produkti, riska faktoru mijiedarbība, sinerģijas rezultāti un daudz kas cits. Tādējādi daudzu atzinumu gadījumā ir jāiesaistās citu komiteju locekļiem un/vai citām novērtēšanas struktūrām.

Šobrīd sagatavošanā ir septiņi atzinumi, un viens sākotnējais atzinums kalpo par pamatu sabiedriskajai apspriešanai: PIP krūšu implantu drošums (2013). Vienu atzinumu drīzumā publicēs: nanosudraba drošums, ietekme uz veselību un vidi un tā loma mikrobu rezistencē. Tikko sākts darbs sintētiskās bioloģijas jomā, sešus atzinumus pavisam drīz pieņems un nākamajos mēnešos apstiprinās sabiedriskai apspriešanai. Pieci no tiem aplūko medicīniskās ierīces, DEHP, bisfenolu A, nanomateriālus, zobārstniecības amalgamu un alternatīvus zobārstniecības materiālus, kā arī metāla locītavu protēzes, akcentējot gūžu protēzes. Cits atzinums ir saistīts ar elektromagnētisko lauku ietekmi uz veselību (2013).

Viena no galvenajām problēmām ir Komisijas dienestu pieprasījumu apstrāde sarežģītiem jautājumiem tik īsā laikā; dažkārt saskaņā ar mūsu noteikumiem par zinātniskās literatūras izmantojumu apdraudējuma novērtējumā un ievērojot pierādījuma nozīmes principu, ir jāizskata tūkstošiem publikāciju.

SCENIHR komitejas locekļi ir zinātnieki un sabiedrības veselības eksperti, kuri ir lepni, ka var strādāt Eiropas iedzīvotāju aizsardzības labā. Viņu kvalifikācija un kompetences jomas ir bāze, kas ļauj sagatavot pamatotus un neatkarīgus atzinumus par iespējamiem un jaunatklātiem veselības apdraudējumiem, tā nodrošinot mūsu veselību un drošību pastāvīgi mainīgā vidē.

PIP silikona krūšu implantu drošums — 2013. gada sākotnējais atzinums

Komisija ir vērsusies pie SCENIHR ar aicinājumu atjaunot iepriekšējo 2012. gada februārī pieņemto atzinumu par PIP silikona krūšu implantiem. 2013. gada 25. septembrī tika pieņemts sākotnējais atzinums (2013. gada redakcija). Tam sekoja atklātā apspriešana, kas beigsies 3. janvārī.

Vērā tika ņemta lielāka daļa jaunāko zinātnisko datu, ES apsekojuma rezultāti un dalībvalstu sagatavotie ziņojumi.

Tiek ziņots, ka PIP ražoto silikona gēla krūšu implantu (PIP implanti) plīsumu gadījumi ir izplatītāki un biežāki salīdzinājumā ar citiem krūšu implantiem un ka šādi plīsumi notiek salīdzinoši ātrāk, t.i., to kalpošanas laiks ir salīdzinoši īsāks. Impalantēšanas laikam pieaugot, pieaug implantu plīsuma risks. Neapmierinošu rezultātu faktisko kvantitatīvo pieaugumu noteikt ir grūti, tāpēc ka negatīvu rezultātu biežums nav pietiekami labi dokumentēts.

Datu analīze parāda, vairāku PIP implantu partiju (to ražošanas procesu) kvalitāte bija salīdzinoši zemāka, kas, iespējams, atspoguļo izmaiņas ražošanas procesā.

Daži cikliskie siloksāni (saukti par D4, D5 un D6) konstatēti PIP ierīcēs daudz augstākā koncentrācijā nekā citos silikona krūšu implantos. Līdz ar to tiek pētītas iespējamās toksikoloģiskās sekas, ko rada to noplūde no bojātiem PIP implantiem. Tika noskaidrots, ka šīs ķīmiskās vielas bieži vien ir konstatējamas sieviešu organismos pat bez krūšu implantiem. Dažreiz implantu gēla noplūde vai plīsums ir bijis saistīts ar vietēju iekaisuma reakciju vai tādu, kas skar tuvākos limfmezglus. Citos gadījumos plīsumiem nesekoja nekādi simptomi. Netika konstatēts, ka implantu plīsums vai vietējs iekaisums būtu saistīts ar krūšu vēzi vai anaplasisku lielo šūnu limfomu.

Kaut ir atšķirības plīsumu biežumā vai izplatībā ir uzticami pierādījumi tam, ka bojāti PIP implanti lielākā mērā apdraud veselību nekā citu ražotāju piedāvātie silikona krūšu implanti.

Plīsuma gadījumā ir ļoti ieteicams tos izņemt. Tā kā plaši izplatītas ir bažas par neatklātiem plīsumiem, sievietēm ar PIP implantiem ir nepieciešama regulāra klīniska izmeklēšana un vajadzības gadījumā individuālas konsultācijas un ultrasonogrāfijas vai magnētiskās rezonanses attēldiagnostika.

Runājot par nebojātu PIP implantu izņemšanu profilaktiski, šobrīd nav pārliecinošu medicīnisku, toksikoloģisku vai cita veida datu, kas to pamatotu. Tomēr, izvērtējot katru gadījumu atsevišķi, implantu izņemšanu var apsvērt sievietēm, kam PIP krūšu implanti rada psiholoģisku traumu pat tad, ja tie kalpo nevainojami.

Pamatinformācija

Veselības un vides apdraudējuma zinātniskā komiteja

2013. gada 23. jūnijā SCHER apstiprināja šo sākotnējo atzinumu, kam sekoja atklātā apspriešana un publiska sēde 6. novembrī. SCHER šī atzinuma galīgo formulējumu sagatavos, ņemot vērā konkrētos komentārus un ieteikumus.

Zobārstniecības amalgama, dzīvsudraba un sudraba sakausējums, pēdējos 150 gadus izmantots zobārstniecībā, pateicoties izcilajām mehāniskajām īpašībām un ilgtspējai, un tas ir otrais plašākais dzīvsudraba izmantojums ES. Alternatīvo materiālu izmantojums pieaug vai nu to estētisko īpašību dēļ, vai arī tāpēc ka zobārstniecības amalgamas izmantojums, domājams, ir saistīts ar veselības problēmām.

Emisijas, ko rada dzīvsudraba izmantojums zobārstniecības amalgamā, var rasties brīdī, kad amalgama tiek pagatavota un vēlāk izņemta un aizvākta atkritumos. Ir novērtēts, ka zobārstniecības radītā dzīvsudraba emisija atmosfērā ir kādas 20 tonnas gadā, kas ir daudz mazāk nekā emisijas, ko rada ar cita veida cilvēku darbību saistīti avoti vai dabiskas emisijas. Šobrīd joprojām nav pietiekami daudz informācijas, lai veiktu visaptverošu vides riska novērtējumu. Tomēr dzīvsudrabs no amalgamas principā neapdraud Eiropas virszemes ūdeņus, un joprojām nav pietiekamu datu, lai novērtētu augsnes un atmosfēras risku.

Zobārstniecības amalgamas, kā arī daudzu citu avotu dzīvsudrabu, kas nonāk apkārtējā vidē, cilvēki var uzņemt ar pārtiku, ūdeni un gaisu. Tomēr zobārstniecības amalgamas dzīvsudrabs, kas nonācis apkārtējā vidē, ir tikai maza daļiņa no kopējā dzīvsudraba daudzuma, kura iedarbībai ir pakļauti cilvēki. Sekundāru saindēšanos ar pārtiku var izslēgt, jo šo risku ES pārtikas likumdošana ir samazinājusi līdz minimumam, aizliedzot tirgū laist preces, kurās pārsniegta maksimāli pieļaujamā dzīvsudraba un citu metālu koncentrācija.

Pamatojoties uz sākotnējo atzinumu, ir sagatavota faktu lapa.

Pamatinformācija