Eiropas Komisijas veselības komisārs Tonio Borgs

2010. gadā garīgo slimību kopējās izmaksas veselības sistēmām, sociālās labklājības sistēmām un ekonomikai kopumā bija vairāk nekā 450 miljardi eiro. Viens no trim galvenajiem invaliditātes cēloņiem visās ES dalībvalstīs ir smaga depresija. Garīgās slimības ES dalībvalstīs ir par cēloni gandrīz trešdaļai visu priekšlaicīgas pensionēšanās gadījumu un lūgumu piešķirt darbnespējīgas personas statusu. Tās laupa iedzīvotājiem veselību un dzīves kvalitāti, un darba tirgū izsīkst resursi.

Lai šīs problēmas risinātu un veicinātu garīgo labklājību, Komisija 2008. gadā pieņēma Eiropas paktu par garīgo veselību un labklājību. Šogad minētā pakta īstenošana pārgāja jaunā posmā, jo saskaņā ar ES veselības aizsardzības programmu sākās kopīga rīcība garīgās veselības un labklājības jomā. To vada Portugāle, un piedalās 25 dalībvalstis, kā arī Islande un Norvēģija. Mērķis ir izstrādāt ieteikumus dalībvalstīm un vienoties par kopēja regulējuma projektu rīcībai garīgās veselības jomā.

10. oktobrī, Pasaules garīgās veselības dienā, Komisija publicē jaunu pētījumu, kas finansēts no ES Veselības programmas budžeta: “Garīgās veselības sistēmas ES dalībvalstīs, iedzīvotāju psihiskā veselība un priekšrocības, ko var dot ieguldījumi garīgajā veselībā”.

10.–11. oktobrī Lietuva, kas pašlaik ir prezidentvalsts ES Padomē, rīko prezidentūras konferenci “Garīgā veselība: problēmas un iespējas”. Es tajā piedalīšos, lai parādītu, cik nozīmīga garīgā veselība ir gan prezidentvalsts, gan visas Eiropas Savienības skatījumā.