Džons F. Raiens, Eiropas Komisijas par sabiedrības veselību un krīžu pārvaldību atbildīgais direktors
Pārrobežu apdraudējumi veselības jomā ir nozīmīgs izaicinājums kā attīstītajām valstīm, tā jaunattīstības valstīm. Tā kā slimību pārnēsātāji izplatās un ātrgaitas transporta savienojumu skaits kontinentu iekšienē un starp tiem arvien pieaug, kādas slimības uzliesmojums var ātri skart visas pasaules daļas. Potenciāli nopietnu ietekmi uz cilvēku veselību bieži papildina ļoti spēcīgi sabiedrības un ekonomikas traucējumi. Tāpēc laba aizsardzība ir patiesa sagatavotība šādiem varbūtējiem gadījumiem, ko papildina nostiprinātas pamatspējas uzraudzības, ziņošanas, gatavības un reaģēšanas jomā kā attiecībā uz cilvēku veselību, tā attiecībā uz dzīvnieku veselību. Eiropas Savienībā, koordinējot valstu reaģēšanas pasākumus šo risku sakarībā, tiek garantēts, ka pasākumi, kas ir pieņemti valsts līmenī, savstarpēji saskan un līdz ar to cits citu pastiprina.
Kaut arī risks, ka ods ar Zikas vīrusu varētu tieši inficēt cilvēku Eiropā, ir minimāls, ES uztur ciešus kontaktus ar Eiropas Slimību profilakses un kontroles centru (ECDC) un tā homologu ASV, dalībvalstu iestādēm un tūrisma un transporta nozaru pārstāvjiem, citām starptautiskām un Eiropas iestādēm, kas ir kompetentas veselības jomā, un to ir darījusi, kolīdz tika konstatētas pašreizējā Zikas vīrusslimības epidēmijas pirmās pazīmes; mērķis ir palīdzēt dalībvalstīm labāk sagatavoties šai situācijai. ECDC ir veicis riska novērtējumus, kas ļāvuši ES Veselības drošības komitejai izskatīt saskaņoto reakciju uz pašreizējo epidēmiju, un šie reaģēšanas pasākumi šobrīd tiek pielāgoti, ņemot vērā epidēmijas attīstību Āzijā.
Mēs esam uzlabojuši savas spējas reaģēt, pateicoties Lēmumam 1082/2013/ES par nopietniem pārrobežu veselības apdraudējumiem, kas tika pieņemts pirms trijiem gadiem, un nesen sāktajai Eiropas Medicīniskā korpusa iniciatīvai, kas mobilizē medicīnas un sabiedrības veselības speciālistus no ES valstīm un ārpussavienības valstīm atbilstīgi programmai “Pasaules cilvēkresursi rīcībai ārkārtas situācijā, kad ir apdraudēta cilvēku veselība”.
Komisija strādā pie tā, lai paātrinātu starptautisko veselības aizsardzības noteikumu īstenošanu, un piedalās Pasaules veselības organizācijas un citu grupu darbā, lai pasaules līmenī stiprinātu sagatavotību un sanitāros reaģēšanas pasākums saistībā ar bioloģiskiem un ķīmiskiem apdraudējumiem, radionukleāro terorismu un gripas pandēmiju. Turklāt Komisijas rīcībā ir zināšanu centrs katastrofu riska pārvaldībai, kura mērķis ir veicināt ES un dalībvalstu noturību pret katastrofām, kā arī to spējas novērst ārkārtas situācijas, sagatavoties tām un reaģēt uz tām.
Lēmums par pārrobežu veselības apdraudējumiem arī stiprina sagatavotības pasākumu koordināciju visā ES un paredz regulārus ziņojumus, kuros norādīti jautājumi, attiecībā uz kuriem veicami uzlabojumi. Tas arī dod iespēju dalībvalstīm veikt medicīnisko pretlīdzekļu kopīgus iepirkumus. Šis mehānisms pašlaik tiek ieviests un jau ir parādījis, ka spēj sekmīgi darboties.
Tādu efektīvu slimību profilakses stratēģiju ieviešana kā augsti vakcinācijas rādītāji vai antimikrobās rezistences profilakse un uzlabota HIV, hepatīta un tuberkulozes profilakse arī ir piemēri, kas norāda uz to, ka dalībvalstis ir ieinteresētas sadarboties.
Profilakses un sagatavotības pasākumi saistībā ar infekcijas slimībām un citiem veselības apdraudējumiem ir ārkārtīgi svarīgi un būtisks aspekts pilsoņu un visas sabiedrības aizsardzībā.
