Sabīne Jīlihere, Eiropas Komisijas Veselības un pārtikas nekaitīguma ĢD Pārtikas un barības nekaitīguma, inovācijas direktorāta vadītāja

Endokrīnie disruptori ir gan dabiski radušās, gan ķīmiski ražotas vielas, kas spēj mainīt cilvēka un dzīvnieku hormonālās sistēmas darbību, nelabvēlīgi ietekmējot veselību.

ES jau daudzus gadus ir risinājusi endokrīno disruptoru jautājumu, pieņemdama tiesību aktus tādās jomās kā cilvēku (tostarp patērētāju un darba ņēmēju) veselība, dzīvnieku un vides veselība, pārtikas un barības nekaitīgums.

Turklāt Eiropas Savienībā darbojas viena no pasaulē visstingrākajām pesticīdu un biocīdu novērtēšanas sistēmām, kurā simtiem vielu tiek skrupulozi izskatītas zinātniskās novērtēšanas procesā vai ir to izturējušas.

Šis piesardzības princips vēl vairāk nostiprinājās 15. jūnijā, kad Komisija ierosināja abām likumdevējām iestādēm ieviest stingru zinātnisku pieeju endokrīno disruptoru noteikšanai un apstiprināt Pasaules Veselības organizācijas izstrādāto definīciju, kurā par endokrīno disruptoru atzīst “eksogēnu vielu vai maisījumu, kas maina endokrīnās sistēmas darbību un tāpēc kaitīgi ietekmē neskarta organisma, tā pēcteču vai (sub)populāciju veselību”.

Proti, Komisija iepazīstināja ar diviem tiesību aktu projektiem, kuros iekļautie zinātniskie kritēriji ļaus precīzāk identificēt ķīmiskās vielas, kas izraisa endokrīnos traucējumus, divās jomās – augu aizsardzības līdzekļiem un biocīdiem. Kritēriji paredz, ka endokrīnie disruptori jānosaka, izmantojot visus būtiskos zinātniskos datus, ņemot vērā pierādījumus un nodrošinot uzticamu un sistemātisku pārskatīšanu.

Kad dalībvalstis būs pieņēmušas šos tiesību aktus, ES tiesiskā regulējuma sistēma būs pirmā visā pasaulē, kuras tiesību aktos būs definēti zinātniskie kritēriji endokrīno disruptoru noteikšanai. Tas apliecina Komisijas apņemšanos nodrošināt cilvēka veselības un vides aizsardzību visaugstākajā līmenī.