Isabela de la Mata, galvenā konsultante sabiedrības veselības lietās
Ekonomikas krīze un politiskā nestabilitāte ES kaimiņvalstīs ir radījusi situāciju, kad Eiropas Savienībā arvien plašāku uzmanību iegūst jautājums par migrantu un dažu mazākumtautību (kā romu) veselību. Sabiedrība viedokļu apmaiņā visbiežāk pievēršas problēmām, piemēram, raizējoties, ka nu tiks pārslogota veselības aprūpes sistēma vai ka šīs kopienas ir kā slogs veselības sistēmām un izplata infekcijas slimības.
Kopumā gan daudzas migrantu grupas faktiski ir veselākas par vietējiem iedzīvotājiem, lai arī daudzās valstīs migranti un dažas mazākumtautības reti izmanto pieejamo veselības aprūpes pakalpojumu klāstu. Tomēr ir skaidrs, ka dažas no šīm grupām ir potenciāli neaizsargātākas pret slimībām, ņemot vērā to smago sociālekonomisko stāvokli un ierobežoto piekļuvi veselības aprūpei. Bieži vien šie cilvēki pat nezina, kur vērsties pēc ārsta palīdzības. Pret viņiem pastāv arī aizspriedumi un diskriminācija.
Padome 2007. gada decembrī pieņēma secinājumus par migrantu veselību, kuros uzsvērts, ka migrantu veselība ir saistīta ar visu ES pilsoņu veselību. Uz to pamata Padome toreiz aicināja Komisiju atbalstīt pasākumus šajā jomā, izmantojot Otro Kopienas rīcības programmu veselības jomā 2008.–2013. gadam
. No programmas tika atbalstīti vairāki sadarbības pasākumi migrantu veselības aizsardzībai, tostarp labākās prakses apmaiņa, indikatoru noteikšana un migrantu informēšana.
Komisijas paziņojumā “Solidaritāte veselības jomā: nevienlīdzības samazināšana veselības jomā ES” atzīts, ka vajadzīgas vēl citas iniciatīvas migrantu veselības jomā, piemēram, jārada iespējas plašāk izmantot veselības aprūpi un profilaktisko aprūpi.
Kad Spānija 2010. gadā pildīja ES prezidentvalsts pienākumus, jautājums par migrāciju un veselību tika izskatīts kontekstā ar toreiz aktuālo tēmu par nevienlīdzību veselības ziņā. Rezultātā Eiropadome pieņēma Padomes secinājumus “Taisnīgums un veselības aizsardzības jautājumi visās politikas jomās — solidaritāte veselības jomā”.
2011. gadā Komisija nāca klajā ar ES programmu attiecībā uz romu integrācijas valsts stratēģijām līdz 2020. gadam, lai palīdzētu Eiropas valstīm uzlabot romu (tostarp migrējošo romu kopienu) dzīves apstākļus. Tajā norādītas četras galvenās jomas, kurās dalībvalstīm jācenšas uzlabot romu integrāciju: izglītības, darba, veselības aprūpes un mājokļu pieejamība. Visas dalībvalstis ir apņēmušās izstrādāt integrētu pieeju šajās četrās prioritārajās jomās un ir sagatavojušas valstu stratēģijas, kurās ieteikti atbilstoši risinājumi.
Lai palīdzētu ES dalībvalstīm gādāt par romu veselību, Komisija lika sagatavot ziņojumu par romu veselības stāvokli un ar veselību saistītajām dzīvesveida iezīmēm, sevišķu uzmanību pievēršot valstīm, kurās ir lielas romu kopienas. Pētījumā būs raksturoti panākumi, ko dalībvalstis guvušas veselības jomā, īstenojot savas romu integrācijas stratēģijas, kā arī būs aprakstīti dalībvalstīs pieejamie pārraudzības instrumenti. Pētījumu izstrādās 12 mēnešu laikā, to publicēt paredzēts 2014. gada sākumā. Turklāt SANCO palīdz Starptautiskajai Migrācijas organizācijai (IOM), kas turpmāko 3 gadu laikā sadarbībā ar dalībvalstīm izvērtēs veselības pakalpojumu pieejamību un piemērotību migrantiem un mazākumtautībām.
