Martins Seikels, Eiropas Komisijas Veselības un pārtikas nekaitīguma ģenerāldirektorāta ģenerāldirektora vietnieks
Eiropā ir milzīgs hronisko slimību slogs: 86 % nāves gadījumu (4 miljoni mirušo gadā) ir saistīti ar hroniskajām slimībām.
Hroniskās slimības attīstās lēni, turpinās ilgu laiku un bieži ir neārstējamas. Tās izraisa lielas ciešanas cilvēkiem un vienlaikus rada lielu slogu veselības aprūpes sistēmām. 70–80 % no visām ES veselības aprūpes izmaksām — aptuveni 700 miljardi eiro — pašlaik tiek tērēti hroniskām slimībām. Turklāt hronisko slimību dēļ daudzi cilvēki nav spējīgi strādāt, un gandrīz ceturtdaļa no strādājošajiem — 23,5 % — cieš no kādas hroniskas slimības. Tādējādi ar slimībām saistīti darba kavējumi Eiropas Savienībai izmaksā aptuveni 2,5 % no IKP gadā.
Tomēr — lai gan diagnoze ir drūma, prognozei tādai nav jābūt. Daudzas hroniskas slimības (piemēram, sirds un asinsvadu slimības un 2. tipa diabētu) varētu novērst veselīga dzīvesveida izvēle, un citas slimības (piemēram, multiplo sklerozi vai demenci) var kontrolēt tik lielā mērā, lai palīdzētu pacientiem justies pēc iespējas labāk un saglabāt aktivitāti ilgāku laiku. Īsumā — mēs varam pamatīgi samazināt šo slogu, kopā strādājot pie labākas profilakses un ārstēšanas.
Taču kā tieši būtu jārīkojas? Kāda pieeja būtu jāizmanto? Lai izklāstītu savas idejas un atklātu diskusiju par šo jautājumu, Eiropas Komisija aicina dalībvalstis, starptautiskās organizācijas un ieinteresētās personas piedalīties konferencē par hroniskajām slimībām 21. aprīlī Briselē.
Šajā konferencē, kuras mērķis ir veicināt sadarbību, sāks darbu arī ES Veselības politikas platforma. Šī platforma būs spēcīgs Eiropas Komisijas, ES un valsts līmeņa ieinteresēto personu, kā arī ieinteresēto personu savstarpējas komunikācijas un sadarbības instruments veselības jomā.
Platforma palīdzēs visām ieinteresētajām personām (ieskaitot tās, kas darbojas hronisko slimību jomā) efektīvāk strādāt, iesaistoties diskusijās tiešsaistē un klātienē, apmainoties ar informāciju par labāko praksi, izstrādājot kopīgus paziņojumus un reklamējot pasākumus, un tā ļaus piekļūt noderīgu materiālu bibliotēkai.
Tas ir vērienīgs uzdevums, taču tikpat vērienīgas ir ar to saistītās iespējas. Tāpēc ātrāk ķersimies pie darba! Mēs ļoti ceram kopā atrast rezultatīvus risinājumus.
