Eiropas Pārtikas banku federācijas (FEBA) priekšsēdētāja Isabela Zoneta

Eiropas Savienībā ik gadus izšķērdē ap 90 miljoniem tonnu pārtikas (2006. gada aplēse), turpretim 55 miljoniem cilvēku pārtikas trūkst.

Lai Eiropā samazinātu pārtikas atkritumu daudzumu un mazinātu pārtikas trūkumu un sociālo atstumtību, liela loma ir pārtikas ziedojumiem.

Tas ir galvenais uzdevums pārtikas bankām — bezpeļņas organizācijām, kuru brīvprātīgie no piegādes ķēdes saņem nekaitīgu pārtikas pārpalikumu un to izdala labdarības organizācijām, kas palīdz grūtībās nonākušiem cilvēkiem. Piemēram, Itālijas organizācija “Fondazione Banco Alimentare Onlus” pašlaik vāc pārtikas pārpalikumu no izstāžu kompleksa “Expo Milano 2015” restorāniem un ēdināšanas vietām. Tā savāks arī ēdienu, kas būs palicis pāri pēc Komisijas konferences “Nepieļausim pārtikas nonākšanu atkritumos, paēdināsim planētu”, kura notiks 15. oktobrī.

Papildus tam, ka pārtikas bankas ik dienu uzlabo pārtikas uzņēmumu, valsts iestāžu un pilsoniskās sabiedrības zināšanas, saskaņota Eiropas pieeja atvieglotu pārtikas pieejamību un būtu izdevīga visām minētajām ieinteresētajām personām, jo panāktu labāku resursu efektivitāti un nodrošinātību ar pārtiku, savukārt uzņēmējiem dotu ekonomiskus ieguvumus. Daži ieteikumi:

• viest skaidrību par ES un dalībvalstu tiesību aktiem pārtikas jomā (piemēram, kā izmantot norādi “Ieteicams līdz”), pārtikas higiēnu un PVN bāzi;
• radīt nodokļu un finanšu stimulus, lai panāktu, ka pārtikas pārpalikumu ziedošana neizmaksātu dārgāk nekā tās izlietošana citiem mērķiem;
• izstrādāt vadlīnijas uzņēmumiem par ziedojumiem, skaidrojot atbildību, un mudināt uzņēmumus savā piegādes ķēdes procesā iekļaut pārdales mehānismus;
• sniegt finansiālu atbalstu pārtikas bankām, lai tās kāpinātu darbības jaudu un segtu svaigu produktu pārstrādes vai transporta izmaksas.

Lai risinātu tik dažādus jautājumus un dažos gadījumos arī novērstu trūkumus un vienlaikus apzinātu jaunas iespējas, kā gādāt par to, lai trūkumcietējiem būtu pieejama nekaitīga neizlietotā pārtika, ir aktīvi jāsadarbojas visiem dalībniekiem. Tāds svarīgs dalībnieks ir, piemēram, pārtikas zudumu un izšķērdēšanas darba grupa, ko vada Eiropas Komisijas Veselības un pārtikas nekaitīguma ģenerāldirektorāts (SANTE).

Tāpēc mums ir jāapvienojas un kopīgiem spēkiem jārūpējas par to, lai nekaitīgas pārtikas pārpalikums nonāktu nevis atkritumos, bet gan pie tiem, kam tā visvairāk ir nepieciešama.