Augstākās virsotnes projekts

Projekta aizsākumi rodami 1999. gadā, kad Ekonomikas ministrija veica projektu ideju inventarizāciju PHARE programmas ESC1 2000 ietvaros. Veru apriņķa valde un Hānjas pašvaldība apvienoja spēkus, lai ierosinātu būvēt atpūtas centru Igaunijas un arī visas Baltijas augstākā kalna – Munameģa pakājē. Virsotnes augstums ir 318 m v.j.l. Hānjas ģeogrāfiskā reljefa īpašību dēļ, to jau labi pazina un bieži apmeklēja distanču slēpotāji (ziemās) un kalnu divriteņu braucēji (vasarās). Tātad, radās ideja, pirmkārt, uzbūvēt daudzējādi izmantojamu centru (ģērbtuves, kafetērija, slēpju īres vieta, u.tml.) un, otrkārt, pielāgot trases Starptautiskās slēpošanas federācijas normām, lai šeit varētu rīkot augsta līmeņa sacensības. Tāpēc vajadzēja pārveidot un paplašināt līdzšinējās trases un iegādāties sniega arklu, kā arī citas apkopes ierīces. Ļoti svarīgi bija izveidot trašu apgaismojumu, jo ir zināms, ka pie mums ziemas dienās ir tikai sešas, septiņas dienasgaismas stundas. Pēdējais, bet ne mazāk svarīgais aspekts – centram bija nepieciešams tirgvedības plāns, lai ziņas par šo atpūtas vietu izplatītos Igaunijā un sasniegtu arī mūsu kaimiņus. Visgrūtākais izrādījās projekta īstenošanas posms. Ekoloģiskās ietekmes novērtēšana un infrastruktūras konceptuālā izstrāde paņēma daudz laika un enerģijas. Pēc tam, kad bija izveidots sīks tehnisko un arhitektonisko aspektu apraksts, noskaidrojās, ka projektam paredzētie līdzekļi patiesībā nav pietiekami lieli. Taču, kā mēdz teikt, ja labi grib, tad labi var – pašvaldība nevilcinoties piešķīra papildu līdzekļus, un tāpat darīja valsts. Šis darbu gaitas aspekts parāda, ka ir svarīgi un pat obligāti, lai varētu paļauties uz veiksmīgu pašvaldības un valsts pārstāvju sadarbību. Lūk, rezultāts: esam uzcēluši ļoti glītu, daudzveidīgi izmantojamu centru, kas perfekti iekļaujas apkārtējā vidē, kuru ziemā apmeklē slēpotāji, bet vasarā – kalnu velobraukšanas entuziasti, pārgājienu un citu veidu ceļojumu mīļotāji, kuri ierodas izbaudīt Igaunijas augstākās virsotnes skaistās ainavas. Ēkā var noturēt seminārus līdz 60 personām lielās cilvēku grupās. Slēpotājiem ir pieejamas 1, 3, 5 un 10 kilometrus garas trases. 3,2 kilometrus garajā posmā ir ļoti labs apgaismojums, tāpēc tajā var ērti slēpot līdz deviņiem vakarā. Projekta izmaksas bija 636 tūkstoši eiro. ES nodrošināja 395 tūkstošus, Igaunijas valsts – 117 tūkstošus un Hānjas pašvaldība – 124 tūkstošus. Hānjas atpūtas un sporta centra atklāšanā 2003. gada decembrī Igaunijas distanču slēpošanas komandas treneris Mati Alavers, kurš ir daudzkārt vadījis mūsu slēpotājus līdz olimpisko spēļu un pasaules čempionātu uzvaras podijiem, interesanti raksturoja izdevušos projektu: “Iekārtojot atpūtas un sporta centru šajā vietā, pārvaldes iestādes ir izpildījušas savu pienākumu to sieviešu un vīriešu priekšā, kam prieku sagādā sports.” Mazās Hānjas pašvaldība, pirmo reizi paveikdama projektu ar ES ekonomikas un sociālās izlīdzināšanas fondu iesaisti, ir piedzīvojusi un izgājusi samērā grūtu treniņu. Taču šāda panākuma rezultāts ir jauna PHARE ESC projekta apstiprināšana, kura īstenošanai jāsākas jau 2004. gadā. Pilnībā atjaunosim 1939. gadā Munameģa virsotnē celto torni, kurš pēdējo reizi ir remontēts 1969. gadā. (1) ESC – ekonomikas un sociālā izlīdzināšana (economic and social cohesion).