Eiropas Komisijas Veselības un pārtikas nekaitīguma ģenerāldirektorāta ģenerāldirektora vietnieks Martins Seišels

Kā Eiropas nodokļu maksātāju nauda tiek tērēta veselībai? Ar Eiropas strukturālo un investīciju fondu (ESIF) atbalstu ieguldījumus veselības jomā 2014.–2020. gadā veiks, pamatojoties uz vajadzībām, un tie būs vērsti uz rezultātu.  Šiem fondiem būtu jāsamazina nevienlīdzība veselības jomā un visiem ES iedzīvotājiem jāatvieglo piekļuve kvalitatīvai veselības aprūpei.  Citiem vārdiem sakot, to mērķis ir nodrošināt labākus un taisnīgākus veselības aprūpes pakalpojumus visiem.

Ieguldījumus veselības aizsardzībā, ko atbalsta Eiropas Reģionālās attīstības fonds un Eiropas Sociālais fonds, iedalīs konkrētām vajadzībām, tādām kā nostiprināt primāro aprūpi dzīvesvietā, sekmēt veselību un profilaksi, programmas par labu aktīvām un veselīgām vecumdienām, kā arī pastāvīgu medicīnisko apmācību un e-veselību. 

Līdzekļus izmantos arī pētniecībai un inovācijai veselības aprūpes jomā, tostarp MVU, kas darbojas veselības aprūpes sektorā, veselības aizsardzības iestāžu administratīvo un institucionālo spēju vairošanai, kā arī programmām, kuru mērķis ir uzlabot slimnīcu energoefektivitāti un bīstamo medicīnisko atkritumu pārvaldību.

Ieguldījumi veselības infrastruktūrā 2014.–2020. gada plānošanas periodā ir mērķtiecīgāki un labāk izstrādāti nekā iepriekšējos plānošanas periodos, un saskaņā ar jaunajiem ESIF 2014.–2020. gada noteikumiem tiem ir jāatbilst valsts vai reģionālās stratēģiskās politikas sistēmām.  Galvenais, ka tie būs vairāk orientēti uz ilgtspējīgiem rezultātiem.  

Šo ieguldījumu darbības joma un budžets dažādās valstīs ir atšķirīgs, bet kopumā veselības aprūpes infrastruktūrai vien 28 dalībvalstis laikposmā no 2014. līdz 2020. gadam plāno atvēlēt 3,8 miljardus eiro un vēl 954 miljonus eiro informācijas un komunikācijas tehnoloģiju izmantošanai veselības aprūpē. Turklāt vairāk nekā 4 miljardi eiro ir paredzēti ar tehnoloģijām nesaistītajiem ieguldījumiem veselības jomā (veselības un sociālajā aprūpē, kā arī aktīvu un veselīgu vecumdienu nodrošināšanā).

Mūsu Veselības un pārtikas nekaitīguma ģenerāldirektorāts ESI fondu pārvaldībā un jautājumā par to izmantojumu ieguldījumiem veselības aprūpē cieši sadarbojies ar Reģionālās politikas un pilsētpolitikas ģenerāldirektorātu un Nodarbinātības, sociālo lietu un iekļautības ģenerāldirektorātu — konsultējies par veselības politikas prioritātēm, piedalījies starpdienestu konsultācijās par visiem ESI fondu plānošanas dokumentiem un starpdienestu un divpusējās sanāksmēs ar dalībvalstīm. Turklāt Veselības un pārtikas nekaitīguma ģenerāldirektorātam bija vadošā loma, nosakot tā sauktos “ex ante nosacījumus” jeb iepriekšējos nosacījumus attiecībā uz veselības aprūpi, kuru izpilde ir priekšnoteikums ESI fondu izmantošanai ieguldījumiem veselībā.

ESI fondu ieguldījumu mērķis nav atsevišķu cilvēku grupu ieguvums uz citu rēķina — ieguvēji būsim mēs visi, un šie ieguldījumi palīdzēs mums sasniegt mūsu mērķi: visiem Eiropas pilsoņiem vienādas iespējas uz ilgu, veselīgu un produktīvu dzīvi.