Eiropas Komisijas veselības komisārs Tonio Bordžs

Ap 8–12 % ES slimnīcu pacientu nevajadzīgi cieš no nevēlamiem notikumiem stacionārā. Tiek lēsts, ka ik gadus 4,1 miljons pacientu ES iegūst ar veselības aprūpi saistītu infekciju, no kuriem 37 000 pacientiem iestājas nāve.

Nesens ziņojums par to, kā tiek īstenots 2009. gada Padomes ieteikums par pacientu drošību, arī par veselības aprūpē iegūtu infekciju profilaksi un kontroli, parāda, kā Komisija un ES valstis ir guvušas būtiskus panākumus pacientu drošības uzlabošanā. Šādas zināšanas par pacientu drošību ES valstīs var palīdzēt veidot politiku valstī un Eiropas Savienībā un novērtēt veselības aprūpes sistēmas.

Dati liecina, ka ir panākts manāms progress valsts programmu izstrādē pacientu drošības jomā un sistēmas ieviešanā, kas pacientiem ļauj ziņot par nevēlamiem notikumiem.  Tagad visām dalībvalstīm jau ir vai drīzumā būs izstrādātas pacientu drošības programmas, un tas ir milzīgs solis uz priekšu. Pacienti tiek aizvien vairāk mudināti paust savu viedokli.

Lai gan pacientu drošība tagad tiek plaši ņemta vērā sabiedrības veselības politikā, tomēr šķiet, ka grūtāk par pacientu drošību ir gādāt pašā veselības aprūpē.  Lielāka uzmanība jāpievērš tam, lai mācītos no ziņotajām kļūdām un kaitējuma novēršanā iesaistītu pacientus. Ziņojumā ierosināts izstrādāt vairākus praktiskus līdzekļus, piemēram, pamatnostādnes, kas politiskos pasākumus palīdzētu īstenot praksē.

Eiropas Padomē prezidējošā valsts Itālija tagad vada diskusiju par turpmāko ES līmeņa rīcību attiecībā uz pacientu drošību un aprūpes kvalitāti. Drīzumā Padome sagatavos secinājumus, kuri, cerams, iezīmēs ES turpmākās rīcības virzienus.