ES veselības aizsardzības komisārs Tonio Borgs

Hroniskās slimības ir nopietna un arvien pieaugoša iedzīvotāju problēma. Tās neapšaubāmi ir galvenais mirstības cēlonis. Ar tām saistāmi aptuveni 86 % nāves gadījumu Eiropas Savienībā. Divi miljoni cilvēku katru gadu mirst no sirds un asinsvadu slimībām, un tiek lēsts, ka 8 % iedzīvotāju cieš no diabēta — daļa no tiem nevajadzīgi. Daudzos gadījumos hroniskās slimības var novērst, samazinot galvenos riska faktorus, proti, smēķēšanu, alkohola pārmērīgu lietošanu, neveselīgu uzturu un nepietiekamas fiziskās aktivitātes.

Eiropas Savienībai ir skaidrs, ka šo problēmu nevar ignorēt, un tā ir gatava rīkoties. Mūsu rīcībā ir politika un likumdošana, kuras mērķis ir veidot izpratni un samazināt risku, un mēs aktīvi sadarbojamies ar dalībvalstīm, lai izstrādātu un īstenotu efektīvus risinājumus, kā cīnīties pret hroniskām slimībām.

Šajā sakarībā nesen norisinājās konsultācijas ar dalībvalstīm, nevalstiskajām un starptautiskajām organizācijām un veselības aprūpes un apdrošināšanas nozares pārstāvjiem. Mērķis bija dalīties pieredzē un idejās. Ieguvām vērtīgu informāciju par to, kur, pēc ieinteresēto personu domām, ES turpmāk būtu jāvērš sava uzmanība: jāierobežo riska faktori, jāiegulda profilakses pasākumos un jānostiprina veselības aprūpes sistēmas.

Šai sadarbībai jau ir acīmredzami rezultāti. Kopā ar dalībvalstīm tika noteikta kopīga rīcība, lai veicinātu veselīgas vecumdienas, cīnītos pret hroniskām slimībām, apmainoties ar labu praksi, un uzlabotu politiku cīņai pret diabētu visā Eiropā. Turklāt šā gada 3. un 4. aprīlī norisināsies ES augstākā līmeņa sanāksme par hroniskām slimībām, lai turpinātu diskusiju par to, ko var darīt ES.

Papildus minētajām iniciatīvām Komisija arī aktīvi atbalsta pētniecības un inovācijas iniciatīvas un ir finansējusi vairākus projektus savu veselības un pētniecības programmu ietvaros. 

Visu šo darbību mērķis ir palīdzēt dalībvalstīm hronisko slimību sloga mazināšanā un galu galā glābt dzīvības visā ES.