Archive:Terciārās izglītības statistika

Dati iegūti 2018. gada septembrī.

Raksta atjauninājums plānots 2021. gada martā.

Angļu valodā pieejamā versija ir jaunāka.

This Statistics Explained article has been archived.

Highlights

Eiropas Savienībā 2016. gadā bija 19,6 miljoni terciārās izglītības studentu, no kuriem 61 % studēja, lai iegūtu bakalaura grādu.

Eiropas Savienībā 2016. gadā 54 % no terciārās izglītības studentiem bija sievietes. Vīrieši veidoja lielāko daļu studentu tikai doktorantūras studijās.

Eiropas Savienībā 2016. gadā gandrīz viena trešā daļa no visiem terciārās izglītības studentiem studēja sociālās zinātnes, žurnālistiku, informācijas zinātnes, uzņēmējdarbību, administrēšanu vai tiesību zinātni.

Studentu un akadēmiskā personāla attiecība terciārajā izglītībā, 2016. gads

Bulgārija: izņemot doktorantus vai līdzvērtīgus studentus, kas uzņemti zinātniskajās organizācijās. Dānija, Rumānija: 2015. gads. Īrija: nav pieejams.
Francija: privātās iestādes: nav iekļautas. Īsā cikla terciārā izglītība: nepilnīgs. Cita terciārā izglītība: ietver pēcvidējo izglītību, kas nav terciārā izglītība un īsā cikla terciārās izglītības daļu.
Luksemburga: īsā cikla terciārā izglītība: 2015. gads. Kopā: neietver īsā cikla terciāro izglītību.
Portugāle: cita terciārā izglītība un kopējā terciārā izglītība: ietver pēcvidējās izglītības, kas nav terciārā izglītība, personālu, kas pasniedz kursus augstākās izglītības iestādēs. Cita terciārā izglītība: 2014. gads.
Apvienotā Karaliste: īsā cikla terciārā izglītība un cita terciārā izglītība: 2014. gads. Norvēģija: Kopējā un cita terciārā izglītība: 2014. gads.
Avots: Eurostat (tiešsaistes datu kods: educ_uoe_perp04)

Šajā rakstā atspoguļota statistika par terciāro izglītību (ISCED 5.-8. līmenis) Eiropas Savienībā (ES), un tas ir daļa no tiešsaistes publikācijas par izglītību un apmācību ES. Terciārā izglītība, ko piedāvā universitātes un citas augstākās izglītības iestādes, ir izglītības līmenis pēc vidējās izglītības līmeņa. Uzskata, ka šim izglītības līmenim ir ļoti būtiska nozīme sabiedrībā, jo tas veicina inovāciju, sekmē ekonomikas attīstību un izaugsmi, kā arī kopumā uzlabo iedzīvotāju labklājību. Dažas Eiropas universitātes ir pasaules prestižāko universitāšu vidū.

Daudzi analītiķi prognozē, ka turpmākajos gados arvien pieaugs pieprasījums pēc augsti kvalificētiem darbiniekiem, un dažās ES dalībvalstīs patiešām jau ir vērojams prasmju deficīts. Saistībā ar digitālajām tehnoloģijām darba pienākumi kļūst elastīgāki un sarežģītāki. Tādēļ arvien vairāk darba devēju meklē darbiniekus, kuriem piemīt nepieciešamās spējas pārvaldīt sarežģītu informāciju, domāt patstāvīgi, būt radošiem, pārdomāti un efektīvi izmantot resursus, kā arī efektīvi komunicēt ar citiem.

Salīdzinoši liels skaits studentu terciārās izglītības līmenī ir mobili un studē ārvalstīs — šīs situācijas analīze ir pieejama atsevišķā rakstā.

Full article

Dalība

1. tabulā sniegti dati par studentu skaitu katrā no četriem terciārās izglītības līmeņiem. Terciārās izglītības bakalaura, maģistratūras un doktorantūras līmenis ir pieejams visās ES dalībvalstīs, savukārt īsā cikla terciārā izglītība, kura parasti vērsta uz praktisku un konkrētai profesijai nepieciešamu zināšanu apguvi, lai sagatavotu studentus darba tirgum, nav izglītības sistēmas daļa šādās valstīs: Bulgārijā, Igaunijā, Grieķijā, Lietuvā, Rumānijā un Somijā, kā arī Lihtenšteinā, Ziemeļmaķedonijā un Serbijā. Šāda izglītība tiek piedāvāta diezgan reti arī vairākās citās valstīs, piemēram, Čehijas Republikā, Vācijā, Horvātijā, Polijā un Portugālē.

Dalība pa līmeņiem

ES 28 dalībvalstīs 2016. gadā bija 19,6 miljoni terciārās izglītības studentu (sk. 1. tabulu), no kuriem 7,3 % apguva īsā cikla terciārās izglītības programmas, 61,3 % studēja, lai iegūtu bakalaura grādu, 27,6 % studēja maģistratūrā, savukārt 3,9 % studentu studēja doktorantūrā.

2016. gadā Vācijā, kura ir dalībvalsts ar lielāko iedzīvotāju skaitu ES, bija 3 miljoni terciārās izglītības studentu, un tas bija augstākais rādītājs ES un veidoja 15,5 % no studējošo kopskaita ES 28 dalībvalstīs. Nākamie augstākie terciārā līmeņa studentu īpatsvara rādītāji bija Francijā (12,7 % no studentu kopskaita), Apvienotajā Karalistē (12,2 %), Spānijā (10 %), Itālijā (9,3 %) un Polijā (8,2 %); nākamā pēc šīm valstīm bija Nīderlande, kurā terciārā līmeņa studentu īpatsvars bija 4,3 % no studējošo kopskaita ES 28 dalībvalstīs.

Īsā cikla terciārās izglītības programmas visvairāk bija raksturīgas Francijā, kur šādās programmās studēja viena piektā daļa (20 %) no visiem terciārās izglītības studentiem; šādas programmas bija diezgan populāras arī Spānijā, Latvijā, Austrijā un Maltā, kur šādās programmās studēja 19-15 % no visiem terciārās izglītības studentiem. Turcijā īsā cikla terciārās izglītības programmas bija vēl populārākas — šādās programmās bija uzņemta nedaudz vairāk kā viena trešā daļa (34,2 %) no visiem terciārās izglītības studentiem.

2016. gadā visās ES dalībvalstīs vairāk studentu studēja, lai iegūtu bakalaura grādu, nevis kādu citu grādu terciārās izglītības līmenī. Patiesībā, Francija, Austrija un Luksemburga bija vienīgās dalībvalstis, kurās mazāk nekā 50 % no visiem terciārās izglītības studentiem studēja bakalaura studiju līmenī. Savukārt Īrijā (75,2 %), Nīderlandē (76 %) un Lietuvā (76,6 %) vairāk nekā trīs ceturtās daļas terciārā līmeņa studentu studēja, lai iegūtu bakalaura grādu, un šis īpatsvars sasniedza gandrīz deviņas desmitās daļas Grieķijā (87,2 %); augsts īpatsvars tika konstatēts arī Serbijā (79,9 %) un Ziemeļmaķedonijā (94,6 %).

2016. gadā mazāk nekā viena piektā daļa no visiem terciārā līmeņa studentiem studēja maģistratūrā Nīderlandē, Beļģijā, Apvienotajā Karalistē, Spānijā un Īrijā (kā arī Serbijā), bet Grieķijā (kā arī Turcijā un Ziemeļmaķedonijā) šādu studentu īpatsvars bija mazāks par vienu desmito daļu. Savukārt vairāk nekā viena trešā daļa no terciārā līmeņa studentiem studēja maģistratūrā Portugālē, Čehijas Republikā, Francijā, Luksemburgā, Horvātijā, Kiprā, Slovākijā un Itālijā.

2016. gadā ES dalībvalstīs terciārā līmeņa augstākais to studentu īpatsvars, kuri studēja doktorantūrā, bija 8,8 % Luksemburgā, vēl augstāks īpatsvars tika reģistrēts Lihtenšteinā (18,3 %) — sk. 1. tabulu. Bez šīm salīdzinoši nelielajām valstīm nākamie augstākie īpatsvara rādītāji (ES dalībvalstu vidū) tika reģistrēti Somijā (6,6 %), Čehijas Republikā un Vācijā (abās valstīs 6,5 %), savukārt 1. tabulā iekļauto trešo valstu vidū 8,3 % īpatsvars tika reģistrēts Šveicē. Eiropas Savienībā zemākais doktorantūras studentu īpatsvars no terciārās izglītības studentu kopskaita tika konstatēts Maltā (0,9 %), kur augstākās izglītības iestādes izveidotas tikai nesen un patlaban attīstās; nedaudz zemāks īpatsvars tika reģistrēts Ziemeļmaķedonijā (0,7 %).

Vīriešu un sieviešu dalība terciārajā izglītībā

2016. gadā sievietes bija aptuveni 54,1 % no visiem terciārās izglītības studentiem ES 28 dalībvalstīs. Sieviešu īpatsvars terciārās izglītības studentu vidū bija nedaudz lielāks maģistratūras līmenī (57,1 %), nedaudz zemāks bakalaura līmeņa studentu vidū (53,2 %) un to studentu vidū, kuri studēja īsā cikla programmās (52,1 %). Savukārt doktorantūrā lielākā daļa studentu (52,2 %) bija vīrieši.

2016. gadā gandrīz trīs piektās daļas no visiem terciārās izglītības studentiem Zviedrijā, Slovākijā, Baltijas dalībvalstīs un Polijā bija sievietes. Sievietes veidoja lielāko daļu terciārās izglītības studentu arī visās pārējās ES dalībvalstīs, izņemot Grieķiju (šajā valstī sievietes bija 48,5 % no terciārās izglītības studentiem) un Vāciju (48,2 %). Arī Šveicē, Turcijā un Lihtenšteinā terciārās izglītības studentes sievietes bija mazākumā.

Analizējot bakalaura līmenī studējošos, var secināt, ka Grieķija (47,8 % sieviešu īpatsvars) un Vācija (45,9 %) bija vienīgās ES dalībvalstis, kurās 2016. gadā šajā līmenī studējošo vīriešu bija vairāk nekā sieviešu; tāda pati situācija bija arī Šveicē, Turcijā un Lihtenšteinā. Augstākais sieviešu īpatsvars bakalaura līmenī studējošo vidū tika reģistrēts Zviedrijā (63,2 %). Maģistratūras studentu vidū sievietes bija vairākumā visās ES dalībvalstīs, taču mazākumā — Turcijā un Lihtenšteinā. Augstākais sieviešu īpatsvars tika reģistrēts Baltijas dalībvalstīs, Polijā, Kiprā, Slovēnijā, Horvātijā un Slovākijā, kur sievietes bija vairāk nekā 60 % no maģistratūras studentu kopskaita.

Valstīs, kurās šajos divos terciārās izglītības līmeņos bija mazāks studējošo kopskaits, situācija bija atšķirīgāka. Īsā cikla programmās 8 no 22 dalībvalstīm, par kurām ir pieejami dati, studēja vairāk vīriešu nekā sieviešu, turklāt vīriešu bija vairāk doktorantūras studentu vidū pusē (14 no 28) ES dalībvalstu, bet otrā pusē vairāk bija sieviešu.

1. tabula. Terciārās izglītības studentu sadalījums pa līmeņiem un pēc dzimuma 2016. gadā
(tūkstoši)
Informācijas avots: Eurostat (educ_uoe_enrt01)

Studiju jomas

ES 28 dalībvalstīs gandrīz viena trešā daļa (32 %) no visiem terciārās izglītības studentiem 2016. gadā studēja sociālās zinātnes, žurnālistiku, informācijas zinātnes, uzņēmējdarbību, administrēšanu vai tiesību zinātni (jāņem vērā, ka arī šajā gadījumā sniegtā informācija ietver 2015. gada datus par Nīderlandi). Šajā studiju jomā (angļu valodā) studējošo sieviešu īpatsvars bija 57,6 % no visiem studentiem; sk. 1. diagrammu. Otra populārākā studiju joma bija ar inženierzinātnēm, ražošanu un būvniecību saistītās programmas, kurās studēja 15,7 % no visiem terciārās izglītības studentiem. Šajā jomā gandrīz trīs ceturtās daļas (74,1 %) no visiem studentiem bija vīrieši. Trešā lielākā studiju joma bija veselība un labklājība, un šajā jomā studēja 13,4 % no visiem terciārās izglītības studentiem. Šajā jomā sievietes bija gandrīz trīs ceturtās daļas (71,2 %) no terciārās izglītības studentu kopskaita. Pārējās izglītības jomās, kuras redzamas 1. diagrammā, augstākais sieviešu studentu īpatsvars tika reģistrēts pedagoģijas studentu vidū (78 % no visiem studentiem bija sievietes), turklāt sieviešu īpatsvars bija gandrīz divas trešās daļas (64,5 %) no visiem studentiem mākslas un humanitāro zinātņu programmās. Savukārt dabaszinātņu, matemātikas, statistikas un informācijas un komunikācijas tehnoloģiju jomā vīriešu īpatsvars terciārās izglītības studentu kopskaitā bija 61,1 %.

1. diagramma. Terciārās izglītības studentu sadalījums pa studiju jomām un pēc dzimuma ES 28 dalībvalstīs 2016. gadā
(%)
Informācijas avots: Eurostat (educ_uoe_enrt03)

Absolventi

2016. gadā ES 28 dalībvalstīs terciārās izglītības iestādes absolvēja aptuveni 4,7 miljoni studentu; jāņem vērā, ka šis skaitlis ir aplēse, kuras pamatā ir jaunākā pieejamā informācija par katru ES dalībvalsti, tostarp 2015. gada dati par Nīderlandi. 2016. gadā lielākais terciārās izglītības absolventu skaits bija Francijā (773 tūkstoši), kā arī Apvienotajā Karalistē (754 tūkstoši), kas nedaudz apsteidza Vāciju (557 tūkstoši; jāņem vērā, ka dotie skaitļi neietver profesionālo augstskolu absolventus) un Poliju (488 tūkstoši). Jāņem vērā, ka salīdzinoši lielais absolventu skaits Apvienotajā Karalistē un Francijā var vismaz zināmā mērā norādīt uz īsāku vidējo programmas garumu; piemēram, salīdzinājumā ar citām ES dalībvalstīm Francijā lielākais terciārās izglītības studentu īpatsvars studēja īsā cikla programmās.

2. tabula. Terciārās izglītības absolventu skaits pa studiju jomām 2016. gadā
(tūkstoši)
Informācijas avots: Eurostat (educ_uoe_grad02)

Analīze par absolventu skaitu ES 28 dalībvalstīs pa izglītības jomām (2015. gada dati par Nīderlandi) rāda, ka 2016. gadā vairāk nekā viena trešā daļa (34,1 %) no visiem terciārās izglītības studentiem ieguva izglītību tādās jomās kā sociālās zinātnes, žurnālistika, informācijas zinātnes, uzņēmējdarbība, administrēšana vai tiesību zinātne. Šis rādītājs bija augstāks nekā līdzvērtīgs to terciārās izglītības studentu īpatsvara rādītājs (32 %), kuri 2016. gadā joprojām studēja šajā jomā, un norāda uz to, ka pēdējos gados šādas studijas ir sācis mazāks skaits studentu vai ka citās jomās bija augstāks priekšlaicīgas mācību pārtraukšanas īpatsvars vai garāks vidējais programmas ilgums. Līdzīga situācija tika novērota veselības un labklājības studiju jomā, kurā absolventu īpatsvars bija 13,7 % no terciārās izglītības studentu kopskaita (13,4 %), kā arī pedagoģijas studiju jomā (9 % absolventu salīdzinājumā ar 7,4 % studentu) un pakalpojumu studiju jomā (3,7 % absolventu salīdzinājumā ar 3,5 % studentu). Pretēja situācija bija vērojama citās izglītības jomās: ar inženierzinātnēm, ražošanu un būvniecību saistītajās studiju jomās (14,8 % absolventu un 15,7 % studentu); dabaszinātņu, matemātikas, statistikas un informācijas un komunikācijas tehnoloģiju studiju jomā (11 % absolventu un 12,3 % studentu); mākslas un humanitāro zinātņu jomā (11 % absolventu un 12,2 % studentu); lauksaimniecības, mežsaimniecības, zivsaimniecības un veterinārijas studiju jomās (1,7 % absolventu un 1,9 % studentu).

3. tabula. Terciārās izglītības absolventu sadalījums pa studiju jomām 2016. gadā
(%)
Informācijas avots: Eurostat (educ_uoe_grad02)

ES dalībvalstīs var noteikt dažas studiju jomas, kurās salīdzinājumā ar ES vidējiem rādītājiem 2016. gadā izglītības iestādes absolvējis īpaši liels vai īpaši mazs terciārās izglītības studentu īpatsvars. Absolventu īpatsvars sociālo zinātņu, žurnālistikas, informācijas zinātņu, uzņēmējdarbības, administrēšanas vai tiesību zinātnes jomā bija salīdzinoši zems Somijā un Spānijā, kur šādi absolventi veidoja tikai nedaudz vairāk par vienu ceturto daļu no visiem 2016. gada absolventiem, savukārt daudz augstāks īpatsvars tika reģistrēts Luksemburgā (51,7 % no visiem absolventiem) un Bulgārijā (49 %). Līdzīga analīze par studiju jomām, kas saistītas ar inženierzinātnēm, ražošanu un būvniecību, norāda uz to, ka salīdzinoši neliels absolventu īpatsvars šajā jomā bija Luksemburgā, Nīderlandē (2015. gada dati), Maltā un Apvienotajā Karalistē, savukārt salīdzinoši augsts īpatsvars tika reģistrēts Austrijā (20,5 %), Portugālē (21,3 %) un īpaši Vācijā (22 %). Absolventu īpatsvars dabaszinātņu, matemātikas, statistikas un informācijas un komunikācijas tehnoloģiju jomā bija salīdzinoši zems Beļģijā, Kiprā, Lietuvā un Bulgārijā, turpretī īpaši augsts tas bija Vācijā (14 %), Īrijā (15 %) un Apvienotajā Karalistē (17,2 %). Salīdzinoši zems absolventu īpatsvars veselības un labklājības jomā bija Luksemburgā, Bulgārijā, Vācijā, Austrijā un Kiprā, savukārt salīdzinoši augsts — Somijā (19,7 %), Dānijā (20,3 %), Zviedrijā (22,2 %) un īpaši Beļģijā (26,5 %). Visbeidzot absolventu īpatsvars pedagoģijas jomā bija salīdzinoši zems Itālijā, Francijā un Rumānijā, taču īpaši augsts tas bija Spānijā (16,5 %), Ungārijā (16,6 %), Kiprā (17 %) un Maltā (18 %).

ES 28 dalībvalstīs gandrīz trīs piektās daļas (57,6 %) no visiem 2016. gada absolventiem bija sievietes. Analīze par programmu virzienu ES 28 dalībvalstīs (tostarp 2015. gada datu par Nīderlandi) norāda uz to, ka šis īpatsvars bija nedaudz augstāks (60,7 %) sociālo zinātņu, žurnālistikas, informācijas zinātņu, uzņēmējdarbības, administrēšanas un tiesību zinātnes jomā, palielinājās līdz vairāk nekā divām trešdaļām mākslas un humanitāro zinātņu jomā (66,9 %), bija gandrīz trīs ceturtās daļas veselības un labklājības jomā (73,9 %) un sasniedza augstāko rādītāju — vairāk nekā četras piektās daļas (80,4 %) — pedagoģijas jomā (sk. 2. diagrammu). Absolventi vīrieši veidoja gandrīz trīs piektās daļas (57,5 %) no absolventu kopskaita dabaszinātņu, matemātikas, statistikas un informācijas un komunikācijas tehnoloģiju studiju jomā un gandrīz trīs ceturtās daļas (72,3 %) no absolventu kopskaita ar inženierzinātnēm, ražošanu un būvniecību saistītajās studiju jomās. Divās mazākās studiju jomās — lauksaimniecība, mežsaimniecība, zivsaimniecība un veterinārija, kā arī pakalpojumi — absolventu vīriešu un sieviešu skaits bija gandrīz vienāds.

2. diagramma. Terciārās izglītības absolventu sadalījums pa studiju jomām un pēc dzimuma ES 28 dalībvalstīs 2016. gadā
(%)
Informācijas avots: Eurostat (educ_uoe_grad02)

Attiecībā pret 20–29 gadus veco iedzīvotāju kopskaitu pēdējos gados ir palielinājies terciārās izglītības absolventu skaits dabaszinātņu, matemātikas, statistikas un informācijas un komunikācijas tehnoloģiju studiju jomā. 3. diagrammā redzamas atšķirības starp izglītības iestādi pabeigušo vīriešu un sieviešu skaitu šajās jomās 2016. gadā, proti, ES 28 dalībvalstīs absolventu vīriešu bija gandrīz divas reizes vairāk nekā sieviešu. Absolventu dzimumu atšķirība dabaszinātņu, matemātikas, statistikas un informācijas un komunikācijas tehnoloģiju studiju jomās (attiecībā pret iedzīvotāju kopskaitu) bija izteiktākā Austrijā, kur mācību iestādes absolvējušo vīriešu skaits bija 2,7 reizes lielāks par sieviešu skaitu; samērā lielas atšķirības bija arī Beļģijā, Somijā, Nīderlandē (2015. gada dati), Maltā, Luksemburgā, Īrijā un Vācijā. Savukārt Kiprā, Rumānijā un Polijā absolventu vīriešu skaits dabaszinātņu, matemātikas, statistikas un informācijas un komunikācijas tehnoloģiju studiju jomā (attiecībā pret iedzīvotāju kopskaitu) bija mazāk nekā par 40 % lielāks nekā sieviešu absolventu skaits.

3. diagramma. To studentu skaits, kuri absolvējuši terciārās izglītības iestādes šādās studiju jomās: eksaktās zinātnes, matemātika, datorzinātne, inženierzinātnes, ražošana un būvniecība, 2016. gads
(skaits uz 1 000 iedzīvotājiem vecuma grupā 20–29 gadi)
Informācijas avots: Eurostat (educ_grad04)

Pedagoģiskais personāls un studentu un akadēmiskā personāla attiecība

2016. gadā ES 28 dalībvalstīs pedagogu skaits terciārās izglītības līmenī bija 1,5 miljoni (tostarp 2015. gada dati par Dāniju un Īriju) (sk. 4. tabulu), no kuriem mazākā daļa – apmēram 100 tūkstoši pedagogu – nodrošināja īsā cikla terciārās izglītības programmas. Vairāk nekā viena ceturtā daļa (27,1 %) no ES 28 dalībvalstu terciārās izglītības pedagoģiskā personāla atradās Vācijā, savukārt nedaudz vairāk par vienu desmito daļu — Spānijā (11,1 %) un Apvienotajā Karalistē (10,2 %).

4. tabula. Pedagoģiskais personāls terciārajā izglītībā pa līmeņiem un pēc dzimuma 2016. gadā
(tūkstoši)
Informācijas avots: Eurostat (educ_uoe_perp01)

Salīdzinājumā ar pedagoģisko personālu pamatizglītības pirmajā un otrajā posmā, kur sieviešu bija vairāk, lielākā daļa terciārās izglītības pedagoģiskā personāla bija vīrieši. Gandrīz trīs piektās daļas (57,4 %) no ES 28 dalībvalstu pedagoģiskā personāla terciārās izglītības līmenī 2016. gadā bija vīrieši — viņu īpatsvars Grieķijā pārsniedza divas trešās daļas (66,2 %) un bija augstāks par 60 % Luksemburgā, Maltā, Itālijā, Čehijas Republikā un Vācijā. Savukārt sievietes veidoja lielāko daļu no terciārās izglītības pedagoģiskā personāla Somijā (51,7 %), Latvijā (55,3 %) un Lietuvā (56,5 %).

2016. gadā studentu un akadēmiskā personāla attiecība terciārās izglītības līmenī ES 28 dalībvalstīs bija vidēji 15. ES dalībvalstīs augstākā studentu un personāla attiecība tika reģistrēta Grieķijā (39,6), augsta attiecība — vairāk nekā 20 studentu uz vienu darbinieku — tika reģistrēta arī Beļģijā un Itālijā. Savukārt ar viencipara skaitli studentu un personāla attiecību varēja izteikt Luksemburgā (7,6 studenti uz vienu darbinieku) un Maltā (9,7), un šis rādītājs bija salīdzinoši zems arī Zviedrijā un Dānijā (2015. gada dati).

5. tabula. Studentu un akadēmiskā personāla attiecība terciārajā izglītībā 2016. gadā (studentu skaits uz vienu akadēmisko darbinieku)
Informācijas avots: Eurostat (educ_uoe_perp04)

Finansējums

Dati par publiskajiem izdevumiem terciārās izglītības jomā attiecībā pret iekšzemes kopproduktu (IKP) ir pieejami par 27 ES dalībvalstīm — sk. 4. diagrammu. 2015. gadā šīs rādītājs bija no 0,5 % Luksemburgā un 0,7 % Bulgārijā, Rumānijā, Ungārijā un Grieķijā līdz 1,8 % Austrijā un 1,9 % Zviedrijā un Somijā, sasniedzot augstāko līmeni — 2,4 % — Dānijā (2014. gada dati). Vidējais rādītājs ES 28 dalībvalstī bija 1,2 %.

4. diagramma. Publiskie izdevumi terciārās izglītības jomā attiecībā pret IKP 2015. gadā
(%)
Informācijas avots: Eurostat (educ_uoe_fine06)

Tabulu un grafiku datu avots

Tertiary education statistics: tables and figures (angļu valodā)

Datu avoti

Avots

Standartus attiecībā uz starptautisko statistiku izglītības jomā nosaka trīs starptautiskās organizācijas:

Apvienoto Nāciju Organizācijas Izglītības, zinātnes un kultūras organizācijas (UNESCO) (angļu valodā) statistikas birojs (UIS);
Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija (OECD) (angļu valodā);
Eurostat (angļu valodā), ES statistikas birojs.

Šajā rakstā izmantoto datu avots ir UNESCO/OECD/Eurostat (UOE) kopīgais datu krājums (angļu valodā) par izglītības statistiku, un tas ir Eurostat izglītības statistikas datubāzes galveno komponentu pamatā; papildus kopīgo datu vākšanai Eurostat vāc datus arī par reģionālajās mācību iestādēs uzņemtajiem studentiem un svešvalodu apguvi.

2008. gada 23. aprīļaRegula (EK) Nr. 452/2008 nodrošina juridisko pamatu ES statistikas par izglītību un mūžizglītību izveidei un pilnveidei. Ir pieņemtas divas Eiropas Komisijas regulas par to, kā vākt datus par izglītību un apmācību. Pirmā Komisijas 2011. gada 2. februāra Regula (ES) Nr. 88/2011 attiecas uz datiem par 2010./2011. mācību gadu un 2011./2012. mācību gadu, savukārt otrā Komisijas 2013. ada 23. eptembra Regula (ES) Nr. 912/2013 — attiecas uz datiem par 2012./2013. mācību gadu un turpmākajiem gadiem.

Plašāka informācija par kopīgo datu krājumu ir pieejama rakstā par UOE metodēm (angļu valodā).

Klasifikācija

Starptautiskā standartizētā izglītības klasifikācija (ISCED) (angļu valodā)ir pamats starptautiskajai izglītības statistikai un raksturo dažādus izglītības līmeņus; UNESCO to pirmo reizi izstrādāja 1976. gadā un pārskatīja 1997. gadā un vēlreiz — 2011. gadā. ISCED 2011. gada redakcijā (angļu valodā) izšķir šādus deviņus izglītības līmeņus: agrīnā pirmsskolas izglītība (0. līmenis); pamatizglītības pirmais posms (1. līmenis); pamatizglītības otrais posms (2. līmenis); vidējā izglītība (3. līmenis); pēcvidējā izglītība, kas nav terciārā izglītība (4. līmenis); īsā cikla terciārā izglītība (5. līmenis); bakalaura vai līdzvērtīga izglītība (6. līmenis); maģistra vai līdzvērtīga izglītība (7. līmenis); doktora vai līdzvērtīga izglītība (8. līmenis). Pirmie rezultāti, kas iegūti, pamatojoties uz ISCED 2011. gada redakciju, tika publicēti 2015. gadā, sākot ar 2013. gada pārskata perioda datiem par studentiem un pedagoģisko personālu un 2012. gada pārskata perioda datiem par izdevumiem. Šī klasifikācija veido pamatu visai statistikas informācijai, kas sniegta šajā rakstā.

Terciārā izglītība pamatojas uz vidējo izglītību un piedāvā iespēju apgūt zināšanas specializētās studiju jomās. Terciārā izglītība ietver ne tikai izglītību, kas plašāk zināma kā “akadēmiskā” izglītība, bet ietver arī augstāka līmeņa arodmācības vai profesionālo izglītību. Terciārā līmeņa programmu saturs ir sarežģītāks un progresīvāks nekā programmu saturs zemākos ISCED līmeņos. Viens no terciārās izglītības priekšnoteikumiem ir ISCED 3. līmeņa programmu sekmīga pabeigšana, kas nodrošina tiešu piekļuvi pirmajām terciārās izglītības programmām (terciārajai izglītībai iespējams piekļūt arī no ISCED 4. līmeņa programmām). Papildus kvalifikācijas prasībām dalība šo līmeņu izglītības programmās var būt atkarīga arī no mācību priekšmetu izvēles un/vai sasniegtajiem mācību rezultātiem. Turklāt var būt nepieciešamība veiksmīgi nokārtot iestājeksāmenus.

Parasti pastāv skaidra to kvalifikāciju hierarhija, kuras nodrošina terciārās izglītības programmas. Taču ne vienmēr ir skaidri noteikta kārtība programmu maiņai terciārā līmenī, un var tikt piedāvāta iespēja apvienot programmas un pārnest kredītpunktus no vienas programmas uz citu. Atsevišķos gadījumos iepriekš pabeigtās izglītības programmās iegūtos kredītpunktus arī var ieskaitīt augstāka ISCED līmeņa programmā. Ņemot to vērā, lai iekļūtu ISCED 8. līmenī, parasti ir sekmīgi jāpabeidz ISCED 7. līmenis.

ISCED 1997. un ISCED 2011. gada redakcijā arī bija raksturotas studiju un mācību jomas, taču šīs redakcijas vēlāk aizstāja ar ISCED-F 2013. gada redakcijas (angļu valodā) klasifikāciju. Līdz 2015. gadam Eurostat dati par studiju jomām tika klasificēti atbilstīgi ISCED 1997. gada redakcijai (tā studiju jomu ziņā ir vienāda ar ISCED 2011. gada redakciju). Dati par 2016. gadu un turpmākajiem gadiem tiks klasificēti atbilstīgi ISCED-F 2013. gada redakcijai. ISCED 1997. gada redakcijā ir paredzētas šādas studiju jomu grupas: vispārējās programmas; pedagoģija; māksla un humanitārās zinātnes; sociālās zinātnes, uzņēmējdarbība un tiesību zinātne; eksaktās zinātnes, matemātika un datorzinātne; inženierzinātnes, ražošana un būvniecība; lauksaimniecība un veterinārija; veselība un labklājība; kā arī pakalpojumi.

Galvenie jēdzieni

Studentu un akadēmiskā personāla attiecību terciārajā izglītībā aprēķina, studentu skaita pilnslodzes ekvivalentu dalot ar akadēmiskā personāla skaita pilnslodzes ekvivalentu; šo rādītāju nevajadzētu jaukt ar vidējo klases lielumu, kas attiecas uz studentu skaitu konkrētā kursā vai klasē.

Šā raksta tabulās izmanto šādus apzīmējumus:
Vērtība slīprakstā	datu vērtība ir prognozēta, provizoriska vai aplēsta un tādēļ, iespējams, mainīsies;
:	nav pieejams, konfidenciāla informācija vai neuzticami dati;
–	neattiecas.

Konteksts

Boloņas process

Kopš Boloņas procesa (angļu valodā) sākšanas (sk. rakstu Izglītības un mācību statistika īsumā) (angļu valodā) ir notikusi vērienīga attīstība augstākās izglītības sistēmās, īstenojot plašas reformas akadēmisko un zinātnisko grādu nomenklatūrās un kvalitātes nodrošināšanas sistēmās. Taču finanšu un ekonomikas krīze skāra augstāko izglītību dažādos veidos — dažas ES dalībvalstis ieguldīja vairāk, taču citas radikāli samazināja finansējumu terciārajai izglītībai. 2018. gadā Izglītības, audiovizuālās jomas un kultūras izpildaģentūra (angļu valodā) publicēja pārskatu par Boloņas procesa īstenošanu ar nosaukumu “European Higher Education Area in 2018: Bologna Process Implementation Report” (angļu valodā).

Lai gan Boloņas process ierosināja virkni reformu, lai augstāko izglītību Eiropā padarītu saderīgāku, salīdzināmāku, konkurētspējīgāku un pievilcīgāku studentiem, tas ir tikai daļa no plašākiem centieniem augstākās izglītības jomā. Lai izveidotu sinerģiju starp Boloņas procesu un Kopenhāgenas procesu (angļu valodā) (ciešākai Eiropas sadarbībai profesionālās izglītības un arodmācību jomā), Eiropas Komisija un ES dalībvalstis izveidoja Eiropas kvalifikāciju sistēmu mūžizglītībai (EQF) (angļu valodā).

Stratēģijas “Eiropa 2020” un ET 2020 kritēriji

Augstākās izglītības iestādes ir ļoti svarīgas partneres Eiropas Savienības stratēģijas īstenošanā, lai virzītu un saglabātu izaugsmi — stratēģijā “Eiropa 2020” gudrai, ilgtspējīgai un integrējošai izaugsmei noteikts mērķis panākt, lai līdz 2020. gadam 40 % ES iedzīvotāju vecumā no 30 līdz 34 gadiem būtu augstākās izglītības kvalifikācija. Izglītības un mācību sistēmu darbības rezultātu uzlabošana visos līmeņos, kā arī dalības terciārajā izglītībā palielināšana arī ir viena no integrētajām ekonomikas un nodarbinātības pamatnostādnēm, kuru pārskatīja kā daļu no stratēģijas “Eiropa 2020”.

Atjaunināto stratēģisko sistēmu Eiropas sadarbībai izglītības un apmācības jomā (zināma kā ET 2020), Padome pieņēma 2009. gada maijā. Tajā noteikti četri stratēģiskie mērķi izglītībai un apmācībai ES:

mūžizglītību un mobilitāti padarīt par realitāti;
uzlabot izglītības un apmācības kvalitāti un efektivitāti;
veicināt vienlīdzību, sociālo kohēziju un pilsonisko aktivitāti; un
visos izglītības un apmācības līmeņos sekmēt novatorismu un jaunradi, tostarp uzņēmējdarbības garu.

Stratēģijā noteikti vairāki kritēriji, kas jāizpilda līdz 2020. gadam, tostarp iepriekš minētais mērķis panākt, lai dalība terciārajā izglītībā 30–34 gadus veco iedzīvotāju vidū būtu vismaz 40 %. Padome 2011. gada novembrī pieņēma divus papildu kritērijus par mācību mobilitāti. Pirmais no tiem nosaka mērķi 2020. gadam, proti, vidēji vismaz 20 % augstākās izglītības iestāžu absolventu ES 28 dalībvalstīs, kuri gūst izglītību vai apmācību (tostarp mācību praksi) saistībā ar augstākās izglītības ieguvi, būtu bijis jāpavada ārvalstīs noteikts laikposms, kas atbilst vismaz 15 Eiropas kredītpunktu pārneses un uzkrāšanas sistēmas (ECTS) (angļu valodā) kredītpunktiem vai ilgst vismaz trīs mēnešus. Otrais kritērijs par nodarbināmību tika pievienots 2012. gada maijā, proti — līdz 2020. gadam ES 28 dalībvalstīs tādu nodarbināto absolventu vecumā no 20 līdz 34 gadiem īpatsvaram, kuri absolvējuši izglītības un mācību iestādi ne senāk kā trīs gadus pirms atsauces gada, jābūt vismaz 82 %.

"Erasmus+"

Programma "Erasmus" bija viena no labāk zināmajām Eiropas programmām, un to īstenoja nedaudz ilgāk par gadsimta ceturksni; 2014. gadā to aizstāja ar ES programmu izglītībai, mācībām, jaunatnei un sportam, ko sauc par programmu "Erasmus+". Augstākās izglītības jomā programma "Erasmus+" sniedz studentiem un akadēmiskajam personālam iespēju pilnveidot savas prasmes un uzlabot izredzes iegūt darbu. Studenti var studēt ārvalstīs līdz pat 12 mēnešiem (katrā terciārās izglītības ciklā). Gaidāms, ka laikposmā no 2014. gada līdz 2020. gadam programmā "Erasmus+" piedalīsies vairāk nekā divi miljoni augstākās izglītības studentu, tostarp aptuveni 25 tūkstoši studentu kopīgā maģistra grāda programmās.

Eiropas Komisija 2018. gada maijā pieņēma priekšlikumus programmai "Erasmus" 2021.-2027. gadam, tostarp divkāršot budžetu līdz 30 miljardiem EUR, kas, kā paredzams, ļaus piedalīties programmā 12 miljoniem cilvēku.