Boloņas process un Eiropas augstākās izglītības telpa

Boloņas process ir augstākās izglītības jomā veidota starpvaldību sadarbības iniciatīva, kurā piedalās 48 valstis.

Par ko ir runa?

Boloņas process ir augstākās izglītības jomā veidota starpvaldību sadarbības iniciatīva, kurā piedalās 48 valstis. Kopīgos centienos uzlabot augstākās izglītības internacionalizāciju apvienojušās valsts iestādes, augstskolas, mācībspēki un studenti kopā ar ieinteresētajām apvienībām, darba devējiem, kvalitātes nodrošināšanas aģentūrām, starptautiskajām organizācijām un iestādēm, arī Eiropas Komisiju.

Boloņas procesa mērķis ir:

Kāpēc tas vajadzīgs?

Izglītības un apmācības sistēmas dažādās Eiropas valstīs krietni atšķiras, tāpēc eiropiešiem vienmēr ir bijis grūti vienā valstī iegūto kvalifikāciju izmantot, lai pieteiktos darbā vai mācību kursā citā valstī. Ja izglītības sistēmas būs saderīgākas, studentiem un darba meklētājiem Eiropā būs vieglāk pārvietoties.

Vienlaikus Boloņas reforma palīdz panākt, lai Eiropas universitātes un koledžas būtu konkurētspējīgākas un pievilcīgākas starptautiskajā arēnā.

Boloņas process arī atbalsta izglītības un apmācību sistēmu modernizāciju, lai tās atbilstu mainīgā darba tirgus vajadzībām. Tas ir svarīgi tāpēc, ka pieaug tādu darbvietu skaits, kurās nepieciešama augsta kvalifikācija, un palielinās pieprasījums pēc inovācijas un uzņēmējdarbības.

Līdz šim paveiktais

Reformu īstenošanā ir panākts liels progress. Par to liecina regulāri ziņojumi.

2018. gada maijā izglītības ministri tikās Parīzē, kur tie pieņēma komunikē par prioritātēm nākamajiem gadiem.

Parīzes komunikē ir izklāstīts 48 valstu kopīgais redzējums par vērienīgāku Eiropas augstākās izglītības telpu pēc 2020. gada, tajā aicināts nodrošināt:

  • iekļaujošu un inovatīvu pieeju attiecībā uz mācīšanu un mācīšanos;
  • integrētu transnacionālu sadarbību augstākajā izglītībā, pētniecībā un inovācijā; 
  • ilgtspējīgu nākotni mūsu planētai, pateicoties augstākās izglītības pienesumam.

Komunikē pausts aicinājums spēcīgāk un vairāk atbalstīt nepietiekami pārstāvētas un neaizsargātas sabiedrības grupas, lai tām sniegtu iespēju saņemt augstāko izglītību un sasniegt tajā izcilību.

Šīs vērienīgās ieceres atbilst ES mērķiem, proti, vairāk atbalstīt tos, kuri vēlas būt mērķtiecīgāki un īsā laikā paveikt vairāk, lai tādējādi līdz ar Eiropas izglītības telpas izveidi panāktu “automātisko atzīšanu visur” un “mobilitāti visiem”.

Sīkāku informāciju par Boloņas procesu un progresu, kas Eiropas augstākās izglītības telpā panākts kopš 2015. gada, meklējiet brošūrā “ES atbalsta Boloņas procesu”. Nākamā ministru konference notiks 2020. gada jūnijā Romā.

Kas piedalās?

Iesaistīto valstu saraksts ir atrodams Eiropas augstākās izglītības telpas tīmekļa vietnē.