Boloņas process un Eiropas augstākās izglītības telpa

Boloņas process ir 48 Eiropas valstu starpvaldību sadarbība augstākās izglītības jomā.

Kas ir Boloņas process?

Boloņas procesa mērķis ir augstākās izglītības sistēmu labāka saskaņotība Eiropā. 

Šajā procesā tika izveidota Eiropas augstākās izglītības telpa, lai atvieglinātu studentu un augstskolu personāla mobilitāti, lai augstāko izglītību padarītu iekļaujošāku un pieejamāku un lai vairotu Eiropas augstāko izglītības pievilcību un konkurētspēju visā pasaulē. 

Visas valstis, kas ir daļa no Eiropas augstākās izglītības telpas, ir vienojušās:

Kāpēc Boloņas process ir svarīgs?

Boloņas procesa ietvaros Eiropas valstu valdības iesaistās diskusijās par reformām augstākās izglītības jomā un pieliek pūles, lai pārvarētu šķēršļus, kas kavē Eiropas augstākās izglītības telpas izveidi. 

Boloņas reforma ir izšķirīgi svarīga uzticēšanās veidošanai, kas ir nepieciešama sekmīgai mācību mobilitātei, pārrobežu akadēmiskajai sadarbībai un ārvalstīs aizvadītu mācību periodu un kvalifikāciju savstarpējai atzīšanai. Mācību un pasniegšanas kvalitātes un lietderības paaugstināšana arī ir Boloņas procesa pamatuzdevums. Tomēr visās 48 valstīs, kuras piedalās, šo reformu īstenojums nav vienmērīgs. 

Boloņas process nodrošina arī forumu dialogam ar kaimiņvalstīm par augstākās izglītības reformām un jautājumiem, kas saistīti ar kopīgiem akadēmiskajiem principiem, kā augstskolu neatkarība un studentu pilsoniskā aktivitāte. Boloņas process ir attīstījies par svarīgu “maigās diplomātijas” aspektu attiecībās ar kaimiņvalstīm Rietumbalkānos (izņemot Kosovu), Austrumu partnerības valstīm, Turciju un Krieviju, kā arī daudzām citām valstīm.

Ko ES dara, lai atbalstītu augstākās izglītības reformu?

Kopš programmas “Erasmus” ieviešanas, kas notika pirms aptuveni 30 gadiem, Komisija kopā ar valstu iestādēm, augstākās izglītības iestādēm, studentiem un citām ieinteresētajām personām ir stimulējusi intensīvāku un strukturētāku sadarbību starp Eiropas augstākās izglītības iestādēm. 

Strauji pieaugot pieprasījumam studentu mobilitātes jomā, kļuva skaidrs, cik sarežģīti atsevišķām iestādēm bija atzīt studiju periodus dažādās nacionālajās augstskolu sistēmās ar atšķirīgu izglītības pakāpju struktūru un atšķirīgām akadēmiskajām tradīcijām.

Boloņas process, ko iesāka Sorbonas deklarācija un Boloņas deklarācija, bija nacionālo valdību atbilde uz izaicinājumiem, ko radīja Eiropas studentu un absolventu mobilitāte.

Komisija ir pilntiesīga Boloņas procesa pārraudzības grupas un tās valdes locekle; šī grupa palīdz izpildīt ministru konferenču lēmumus Boloņas procesa ietvaros.

Kā norādīts regulārajos izpildes ziņojumos, ir panākts liels progress augstākās izglītības sistēmu reformēšanā ES dalībvalstīs un ārpus tām.

Parīzes komunikē izglītības ministri ir norādījuši prioritārās darbības šajā jomā nākamajos gados. Ministri no 48 Eiropas valstīm tostarp iestājas par vērienīgākas Eiropas augstākās izglītības telpas izveidi līdz 2020. gadam.

Tas atbalsta: 

  • iekļaujošu un inovatīvu pieeju attiecībā uz mācīšanos un pasniegšanu;
  • integrētu transnacionālu sadarbību augstākajā izglītībā, pētniecībā un inovācijā;
  • ilgtspējīgas nākotnes nodrošināšanu ar augstākās izglītības palīdzību.

Komunikē tāpat norādīts uz nepieciešamību pēc lielāka atbalsta neaizsargātām un nepietiekami pārstāvētām un grupām, lai tās varētu piekļūt augstākajai izglītībai un pilnā mērā izmantot savu potenciālu. Šīs vērienīgās ieceres atbilst ES mērķim līdz 2025. gadam izveidot Eiropas izglītības telpu, lai veicinātu mobilitāti un akadēmisko kvalifikāciju atzīšanu visiem ES pilsoņiem. 

Nākamā ministru konference Boloņas procesa ietvaros notiks 2020. gada jūnijā Romā. 

Lai iegūtu vairāk informācijas par ES lomu Boloņas procesa virzībā un tā progresu ceļā uz Eiropas augstākās izglītības telpas izveidi, skatiet brošūru The EU in support of the Bologna Process (ES atbalsts Boloņas procesam).