Par augstākās izglītības politiku

ES darbības piešķir papildu starptautisku dimensiju mācībās, pasniedzēju darbā, pētniecībā un augstākās izglītības politikas veidošanā.

Pārskats

Izglītībai un kultūrai ir būtiska nozīme iekļaujošākas, vienotākas un konkurētspējīgākas Eiropas veidošanā. 2017. gadā Gēteburgas sociālajā samitā Eiropas Komisija iepazīstināja ar savu redzējumu, kā līdz 2025. gadam izveidot Eiropas izglītības telpu, kurā ir garantēta izglītojamo brīva pārvietošanās: “Kontinents, kur iespēja doties uz citu dalībvalsti, lai studētu, mācītos vai strādātu, ir kļuvusi par ikdienu, bet saziņa divās svešvalodās, neskaitot dzimto valodu, – par normu. Kontinents, kur iedzīvotājiem ir spēcīga eiropieša identitātes sajūta Eiropas kultūras mantojuma un tās daudzveidības kontekstā.”

Lai šo darbu augstākās izglītības jomā turpinātu, Eiropas Komisija patlaban strādā pie trīs svarīgākajām prioritātēm nolūkā sekmēt mobilitāti un studentu apmaiņu, ko varēs izmantot ikviens:

  1. Eiropas augstskolu tīkls;
  2. automātiska diplomu savstarpēja atzīšana;
  3. Eiropas studenta karte.

Kāpēc augstākā izglītība ir nozīmīga?

Augstākajai izglītībai un tās saiknei ar pētniecību un inovāciju ir izšķirīga loma individuālajā un sabiedrības attīstībā. Tā ir vajadzīga, lai sagatavotu augsti kvalificētu cilvēkkapitālu un aktīvus pilsoņus, kas Eiropai vajadzīgi, lai radītu darbvietas, panāktu ekonomikas izaugsmi un nodrošinātu labklājību.

Tātad augstākās izglītības iestādes ir sevišķi svarīgs partneris, kas palīdz īstenot Eiropas Savienības ilgtspējīgas izaugsmes veicināšanas un saglabāšanas stratēģiju. Stratēģijā “Eiropa 2020” ir izvirzīts mērķis līdz 2020. gadam panākt, ka 40 % Eiropas jauniešu ir augstākās izglītības diploms.

Kā Eiropas Savienība atbalsta augstāko izglītību Eiropā?

Lai izglītība kļūtu par attīstības virzītājspēku, ir nepieciešamas ilgtspējīgas un ievērojamas investīcijas. Dalībvalstu iestāžu ziņā paliek tas, kā augstākā izglītība tiek organizēta un nodrošināta attiecīgajās valstīs. ES darbības piešķir papildu starptautisku dimensiju mācībās, pasniedzēju darbā, pētniecībā un augstākās izglītības politikas veidošanā.

Ar programmām “Erasmus+” un “Apvārsnis 2020” Eiropas Savienība atbalsta studentu, mācībspēku un pētnieku starptautisko apmaiņu, kā arī strukturētu sadarbību starp augstākās izglītības iestādēm un dažādu valstu iestādēm.

Mērķis ir augstākās izglītības ieguvējiem un šīs jomas darbiniekiem radīt jaunas iespējas mācīties citam no cita un sadarboties pāri valstu robežām, izstrādājot un īstenojot kopīgus projektus un atbalstot labas mācīšanas un mācīšanās metodes, izcilus pētījumus un inovāciju.

Ko Eiropas Komisija dara šajā jomā?

Eiropas Komisija cieši sadarbojas ar politikas veidotājiem, lai atbalstītu augstākās izglītības politikas izstrādi ES valstīs saskaņā ar Izglītības un apmācības stratēģiju 2020. gadam (ET 2020). Atjauninātajā ES augstākās izglītības programmā, kuru Komisija pieņēma 2017. gada maijā, izvirzīti četri mērķi Eiropas sadarbībai augstākās izglītības jomā.

Lai palīdzētu sasniegt šos mērķus, Komisija ierosina konkrētas ES līmeņa darbības, ko pamatā atbalsta no dažādām programmu “Erasmus+” un “Apvārsnis 2020” sadaļām. Eiropas Komisijas atbalsts jo īpaši attiecas uz šādām darbībām:

  1. novērst neatbilstību starp prasmju pieprasījumu un piedāvājumu nākotnē un atbalstīt izcilību prasmju pilnveidošanā;
  2. veidot iekļaujošas un savstarpēji saistītas augstākās izglītības sistēmas;
  3. nodrošināt augstskolu ieguldījumu inovācijā;
  4. atbalstīt efektīvas un lietderīgas augstākās izglītības sistēmas.

Lai palīdzētu sasniegt šos mērķus, Komisija ierosina konkrētas ES līmeņa darbības, ko pamatā atbalsta no dažādām programmu “Erasmus+” un “Apvārsnis 2020” sadaļām. Eiropas Komisijas atbalsts jo īpaši attiecas uz šādām darbībām:

  • labas prakses apmaiņa starp dažādām valstīm ET2020 augstākās izglītības darba grupā;
  • Boloņas process, kura mērķis ir sekmēt augstākās izglītības iestāžu internacionalizāciju Eiropā, šajā nolūkā palielinot mobilitāti, atvieglojot kvalifikāciju atzīšanu un vienkāršojot kvalitātes nodrošināšanas mehānismus;
  • mobilitātes un atzīšanas rīku, piemēram, ECTS sistēmas un Diploma pielikuma, izstrāde un izmantošana, lai palielinātu pārredzamību un sekmētu apmaiņu iestāžu starpā Eiropā.

Pavisam nesen saistībā ar Eiropas izglītības telpas izveidi Eiropas Komisija nāca klajā ar vairākām jaunām iniciatīvām: