Statistika par mājokļiem

Dati iegūti 2017. gada februārī. Jaunākie dati: Papildu informācija no Eurostat, galvenās tabulas un datubāze. Raksta atjauninājums plānots 2018. gada decembrī. Angļu valodā pieejamā versija ir jaunāka.

1. diagramma. Iedzīvotāju sadalījums atbilstoši mājokļa veidam 2015. gadā
(% iedzīvotāju)
Informācijas avots: Eurostat (ilc_lvho01)

2. diagramma. Iedzīvotāju sadalījums atbilstoši īpašumtiesību statusam 2015. gadā
(% iedzīvotāju)
Informācijas avots: Eurostat (ilc_lvho02)

3. diagramma. Pārapdzīvotības rādītājs 2015. gadā
(% no konkrētās iedzīvotāju grupas)
Informācijas avots: Eurostat (ilc_lvho05a)

4. diagramma. Ļoti slikti sadzīves apstākļi 2014. un 2015. gadā
(% iedzīvotāju)
Informācijas avots: Eurostat (ilc_mdho06a)

1. tabula. Pārmērīgu ar mājokli saistītu izmaksu rādītājs atbilstoši īpašumtiesību statusam 2015. gadā
(% iedzīvotāju)
Informācijas avots: Eurostat (ilc_lvho07c) un (ilc_lvho07a)

Šajā rakstā sniegts jaunākās statistikas pārskats par mājokļiem Eiropas Savienībā (ES), trīs EBTA valstīs un Serbijā, īpašu uzmanību pievēršot mājokļu veidiem, īpašumtiesību statusam (īpašumtiesības vai īres tiesības), mājokļu kvalitātei un pieejamībai cenu ziņā.

Pienācīgs mājoklis drošā vidē un par pieņemamu cenu ir pamatvajadzība, un iedzīvotājiem ir uz to tiesības. Šīs vajadzības apmierināšana var mazināt nabadzību un sociālo atstumtību, tomēr daudzās Eiropas valstīs tā vēl aizvien ir būtiska problēma.

Galvenie statistikas rezultāti

Mājokļa veids

2015. gadā četri no desmit (42,0 %) 28 ES dalībvalstu iedzīvotājiem mitinājās dzīvokļos, mazliet vairāk nekā viena ceturtdaļa (24,1 %) — dvīņu mājās un mazliet vairāk nekā viena trešdaļa (33,3 %) savrupmājā (skatīt 1. diagrammu). Lielākais dzīvokļos dzīvojošo cilvēku īpatsvars ES dalībvalstīs tika konstatēts Spānijā (65,9 %), Latvijā (65,0 %) un Igaunijā (62,6 %), savukārt lielākais dvīņu mājās dzīvojošo cilvēku īpatsvars bija Nīderlandē, Apvienotajā Karalistē (abās 59,9 %) un Īrijā (51,6 %); tās bija vienīgās dalībvalstis, kurās vairāk nekā puse iedzīvotāju dzīvoja dvīņu mājās. Lielākais savrupmājās dzīvojošo cilvēku īpatsvars reģistrēts Horvātijā (73,4 %), Slovēnijā (65,1 %), Ungārijā (62,1 %) un Rumānijā (60,1 %); arī Serbija (66,1 %) un Norvēģija (61,2 %) ziņoja, ka seši no desmit iedzīvotājiem dzīvoja savrupmājās.

Īpašumtiesību statuss

Vairāk nekā viena ceturtdaļa (26,9 %) 28 ES dalībvalstu iedzīvotāju 2015. gadā mitinājās mājoklī, kurā dzīvoja tā īpašnieks un kura iegādei tika izmantots vēl neatmaksāts kredīts vai hipotekārais aizdevums, bet vairāk nekā divas piektdaļas (42,5 %) iedzīvotāju mitinājās mājoklī, kurā dzīvoja tā īpašnieks un par kuru netika veikti kredīta vai hipotekārā aizdevuma maksājumi. Tādējādi septiņi no katriem desmit (69,4 %) iedzīvotājiem 28 ES dalībvalstīs mitinājās īpašnieku apdzīvotos mājokļos, savukārt 19,7 % dzīvoja mājokļos, par kuriem tika maksāta tirgus cenām atbilstoša īre, bet 10,9 % dzīvoja mājokļos, par kuriem tika maksāta samazināta īre vai kuros dzīvošana bija bez maksas.

Vairāk nekā puse katras ES dalībvalsts iedzīvotāju (skatīt 2. diagrammu) 2015. gadā mitinājās īpašnieku apdzīvotos mājokļos, šādu iedzīvotāju īpatsvars svārstījās no 51,8 % Vācijā līdz 96,5 % Rumānijā. Tādējādi nevienā no ES dalībvalstīm īrnieku īpatsvars nebija lielāks par to personu īpatsvaru, kas mitinās īpašnieku apdzīvotos mājokļos. Turpretī Šveicē (2014. gada dati) to iedzīvotāju īpatsvars, kuri dzīvoja īrētos mājokļos, bija lielāks par to iedzīvotāju īpatsvaru, kas mitinājās īpašnieku apdzīvotos mājokļos; mājokli īrēja aptuveni 55,5 % iedzīvotāju. Zviedrijā (63,4 %) un Nīderlandē (60,1 %) vairāk nekā puse iedzīvotāju mitinājās īpašnieka apdzīvotā mājoklī, kura iegādei tika izmantots vēl neatmaksāts kredīts vai hipotekārais aizdevums; šāda situācija bija vērojama arī Islandē (62,8 %) un Norvēģijā (61,9 %).

To iedzīvotāju īpatsvars, kuri 2015. gadā dzīvoja īrētos mājokļos, maksājot par tiem tirgus cenām atbilstošu īri, 11 ES dalībvalstīs nesasniedza 10,0 %. Turpretī gandrīz divas piektdaļas iedzīvotāju Vācijā (39,9 %) un Dānijā (37,3 %), kā arī gandrīz viena trešdaļa iedzīvotāju Nīderlandē (31,7 %), Austrijā (29,6 %) un Zviedrijā (29,1 %), un viena piektdaļa iedzīvotāju vai vairāk Luksemburgā (21,7 %) dzīvoja īrētos mājokļos, maksājot par tiem tirgus cenām atbilstošu īri. Šveicē tādu iedzīvotāju īpatsvars, kas dzīvoja īrētos mājokļos, maksājot par tiem tirgus cenām atbilstošu īri, bija vēl lielāks un sasniedza 49,2 % (2014. gada dati). Tādu iedzīvotāju īpatsvars, kuri dzīvoja mājoklī, par to maksājot samazinātu īres cenu, vai dzīvoja mājoklī bez maksas, visās ES dalībvalstīs un sešās valstīs, kas nav ES dalībvalstis, par kurām sniegti dati, bija mazāks par 20,0 %.

Mājokļu kvalitāte

Viens no galvenajiem faktoriem, kas jāņem vērā, novērtējot apstākļu kvalitāti mājoklī, ir pietiekamas platības nodrošinājums. Pārapdzīvotības rādītājs sniedz informāciju par to cilvēku īpatsvaru, kuri dzīvo pārapdzīvotā mājoklī, ko nosaka, ņemot vērā mājsaimniecībāpieejamo istabu skaitu, mājsaimniecības locekļu skaitu, kā arī viņu vecumu un ģimenes stāvokli.

2015. gadā 16,7 % no 28 ES dalībvalstu iedzīvotājiem dzīvoja pārapdzīvotos mājokļos (skatīt 3. diagrammu). Augstākie pārapdzīvotības rādītāji ES dalībvalstu vidū reģistrēti Rumānijā (49,7 %) un Polijā (43,4 %), pārapdzīvotības rādītāji virs 50 % tika reģistrēti arī Serbijā (53,4 %) un bijušajā Dienvidslāvijas Maķedonijas Republikā (51,1 %), tāpat salīdzinoši augsti pārapdzīvotības rādītāji tika reģistrēti arī Turcijā (45,9 %, 2013. gada dati). Turpretī Kiprā (1,4 %), Beļģijā (1,6 %),Nīderlandē (3,3 %), Īrijā (3,4 %) un Maltā (3,5 %) tika reģistrēti zemākie pārapdzīvotības rādītāji, bet septiņās citās ES dalībvalstīs, kā arī Norvēģijā, Šveicē (2014. gada dati) un Islandē pārapdzīvotos mājokļos mitinājās mazāk nekā 10,0 % attiecīgās valsts iedzīvotāju.

28 ES dalībvalstīs dzīvojošu iedzīvotāju daļā, kura laikposmā starp 2014. un 2015. gadu dzīvoja pārapdzīvotos mājokļos, nebija nekādu izmaiņu. Lielākais īpatsvara pieaugums ES dalībvalstīs tika reģistrēts Latvijā — šo iedzīvotāju īpatsvars palielinājās par 1,6 procentpunktiem, savukārt Zviedrijā, Grieķijā un Itālijā šāds īpatsvars palielinājās par vairāk nekā 0,5 procentpunktiem. Turpretī 17 ES dalībvalstīs pārapdzīvotības rādītājs samazinājās. Slovēnijā, Čehijas Republikā, Bulgārijā un Lietuvā šis rādītājs 2014. un 2015. gadā samazinājās par vairāk nekā 1,0 procentpunktu. To iedzīvotāju vidū, kuri pakļauti nabadzības riskam (citiem vārdiem sakot, cilvēki, kas dzīvo mājsaimniecībās, kurās ekvivalentais rīcībā esošais ienākums uz vienu cilvēku ir zemāks par 60 % no vidējā rādītāja attiecīgajā valstī), pārapdzīvotības rādītājs 28 ES dalībvalstīs 2015. gadā bija 29,5 % — aptuveni par 12,8 procentpunktiem augstāks nekā rādītājs attiecībā uz visiem iedzīvotājiem kopumā. Augstākie pārapdzīvotības rādītāji nabadzības riskam pakļauto cilvēku vidū tika reģistrēti Ungārijā (62,0 %), Rumānijā (61,7 %), Polijā (59,7 %) un Slovākijā (57,6 %); turklāt arī Turcija (72,9 %, 2013. gada dati), bijusī Dienvidslāvijas Maķedonijas Republika (68,1 %) un Serbija (63,6 %) ziņoja par augstiem pārapdzīvotības rādītājiem nabadzības riskam pakļauto iedzīvotāju vidū. Pretēja tendence — zemākie pārapdzīvotības rādītāji nabadzības riskam pakļauto iedzīvotāju vidū reģistrēti Kiprā (3,5 %), Īrijā (6,0 %), Beļģijā (6,5 %) un Maltā (7,7 %); šīs bija vienīgās ES dalībvalstis, kas ziņoja, ka pārapdzīvotos mājokļos mitinās mazāk nekā katrs desmitais nabadzības riska apdraudētais cilvēks (skatīt 3. diagrammu).

Lai izstrādātu pilnīgāku mājokļa kvalitātes rādītāju, papildus pārapdzīvotībai tiek ņemti vērā vairāki sliktus sadzīves apstākļus raksturojoši aspekti, piemēram, vannas vai tualetes neesamība, caurs mājokļa jumts vai par pārāk tumšu uzskatāms mājoklis. Ļoti sliktu sadzīves apstākļu rādītāju definē kā to cilvēku īpatsvaru, kuri dzīvo mājoklī, kas tiek uzskatīts par pārapdzīvotu un kam tajā pašā laikā piemīt vismaz viens no iepriekš minētajiem sliktus sadzīves apstākļus raksturojošiem aspektiem.

28 ES dalībvalstīs 2015. gadā kopumā 4,9 % iedzīvotāju saskārās ar ļoti sliktiem sadzīves apstākļiem (skatīt 4. diagrammu). Pavisam bija četras ES dalībvalstis, kurās 2015. gadā vairāk nekā desmitā daļa iedzīvotāju saskārās ar ļoti sliktiem sadzīves apstākļiem; šis īpatsvars Bulgārijā sasniedza 11,4 %, savukārt Rumānijā un Latvijā tas sasniedza 15,5 %, bet augstākais rādītājs — vairāk nekā piektdaļa no visiem iedzīvotājiem (19,8 %) — tika sasniegts Rumānijā. Turpretī Nīderlandē, Beļģijā, Somijā un Kiprā 2015. gadā ar ļoti sliktiem sadzīves apstākļiem saskārās mazāk nekā 1,0 % iedzīvotāju.

2014. un 2015. gadā to iedzīvotāju kopējais īpatsvars 28 ES dalībvalstīs, kuri saskārās ar ļoti sliktiem sadzīves apstākļiem, samazinājās par 0,1 procentpunktu. Lielākais to iedzīvotāju īpatsvara palielinājums, kuri saskārās ar ļoti sliktiem sadzīves apstākļiem, bija vērojams Polijā un Grieķijā, proti, palielinājums par 0,7 procentpunktiem laikposmā no 2014. līdz 2015. gadam. Lielākais samazinājums bija vērojams Rumānijā, Bulgārijā, Baltijas dalībvalstīs un Kiprā, kur ļoti sliktu sadzīves apstākļu rādītājs samazinājās par vismaz 1,0 procentpunktu.

Mājokļu pieejamība cenu ziņā

2015. gadā 11,3 % no 28 ES dalībvalstu iedzīvotājiem dzīvoja mājsaimniecībās, kuru locekļi izdeva par mājokli 40 % vai vairāk no sava ekvivalentā rīcībā esošā ienākuma (skatīt 1. tabulu). Visaugstākais tādu iedzīvotāju īpatsvars, kuru izdevumi par mājokli pārsniedza 40 % no viņu ekvivalentā rīcībā esošā ienākuma, bija to cilvēku vidū, kas īrēja mājokli atbilstoši tirgus cenām (27,0 %) bet viszemākais — to cilvēku vidū, kas mitinājās īpašnieka apdzīvotā mājoklī, par kuru netika veikti kredīta vai hipotekārā aizdevuma maksājumi (6,7 %).

28 ES dalībvalstu vidējais rādītājs neļauj saskatīt ievērojamas atšķirības dalībvalstu vidū — vienā līknes galā bija vairākas dalībvalstis, kurās salīdzinoši maz iedzīvotāju dzīvoja mājsaimniecībās, kuru izdevumi par mājokli pārsniedza 40 % no viņu rīcībā esošā ienākuma, jo īpaši Malta (1,1 %), Kipra (3,9 %), Īrija (4,6 %) un Somija (4,9 %). Otrā līknes galā, proti, Grieķijā nedaudz vairāk nekā divas piektdaļas valsts iedzīvotāju (40,9 %), kā arī Rumānijā (15,9 %), Vācijā (15,6 %) un Dānijā (15,1 %) gandrīz sestā daļa iedzīvotāju izdeva par mājokli vairāk nekā 40 % no viņu ekvivalentā rīcībā esošā ienākuma.

Datu avoti un pieejamība

Šajā rakstā izmantotie dati galvenokārt ir atvasināti no mikrodatiem, kas iegūti pētījumā “ES statistika attiecībā uz ienākumiem un dzīves apstākļiem” (EU-SILC). Atsauces populāciju veido visas privātās mājsaimniecības un to pašreizējie locekļi, kas datu apkopošanas laikā dzīvoja ES dalībvalsts teritorijā; personas, kas dzīvo kolektīvās mājsaimniecībās un institūcijās, ir izslēgtas no mērķa populācijas. 28 ES dalībvalstu kopējais rādītājs ir atsevišķu valstu rādītāju vidējais svērtais rādītājs, kuru aprēķinot tiek ņemts vērā iedzīvotāju skaits.

Konteksts

ES nav nekādu konkrētu saistību mājokļu jomā; valstu valdības izstrādā savu mājokļu politiku. Taču daudzas ES dalībvalstis saskaras ar līdzīgām problēmām, piemēram, ar jautājumu, kā atjaunot dzīvojamo fondu, kā plānot un ierobežot pilsētu izplešanos, kā veicināt ilgtspējīgu attīstību, kā palīdzēt jauniešu un maznodrošināto iedzīvotāju grupām piekļūt mājokļu tirgum un kā veicināt energoefektivitāti mājīpašnieku vidū.

Tādējādi jautājumiem par sociālajiem mājokļiem, bezpajumtniekiem vai integrāciju ir svarīga nozīme ES sociālās politikas darba kārtībā. Eiropas Savienības Pamattiesību hartas IV sadaļas 34. pantā ir noteikts, ka “apkarojot sociālo atstumtību un nabadzību, Savienība atzīst un ievēro tiesības uz sociālo palīdzību un palīdzību mājokļu jomā, lai saskaņā ar Savienības tiesību aktiem, kā arī valstu tiesību aktiem un praksi nodrošinātu pienācīgu dzīvi tiem, kam nav pietiekamu līdzekļu”. Šajā kontekstā Eiropadomes sanāksmē Nicā 2000. gadā tika panākta vienošanās par vairākiem kopīgiem mērķiem ES stratēģijai cīņā pret nabadzību un sociālo atstumtību, tostarp diviem mērķiem, kas saistīti ar mājokļiem, proti, “īstenot politiku, kuras mērķis ir nodrošināt visiem piekļuvi pienācīgiem mājokļiem ar atbilstošu sanitāro līmeni, kā arī pamata pakalpojumiem, kas nepieciešami normālai dzīvei, ņemot vērā vietējos apstākļus (elektrība, ūdens, apkure utt.)” un “izveidot politiku, kas cenšas novērst dzīves krīzes, kuras var izraisīt sociālās atstumtības situācijas, piemēram, nonākšanu parādos, izslēgšanu no mācību iestādes un kļūšanu par bezpajumtnieku”. Šī joma tika paplašināta 2010. gadā, kad Komisijas paziņojumā “Eiropas platforma cīņai pret nabadzību un sociālo atstumtību” (COM(2010) 758 galīgā redakcija) tika aprakstītas vairākas darbības, kas palīdzētu līdz 2020. gadam (salīdzinājumā ar 2008. gadu) vismaz par 20 miljoniem samazināt to cilvēku skaitu, kurus apdraud nabadzības risks vai sociālā atstumtība —skatīt arī rakstu par sociālās iekļautības statistiku.

Skatiet arī

Housing conditions (angļu valoda)
Housing price statistics - house price index (angļu valoda)
Ienākuma sadales statistika
People at risk of poverty or social exclusion (angļu valoda)
Quality of life in Europe - facts and views - material living conditions (angļu valoda)

Papildu informācija no Eurostat

Publikācijas

Quality of life - Facts and views — Statistical books (angļu valoda)
Living conditions in Europe — 2014 edition — Statistical books (angļu valoda)
European social statistics — 2013 edition — Statistical books (angļu valoda)
Housing conditions in Europe — Statistics in focus 4/2011 (angļu valoda)

Galvenās tabulas

Income and living conditions (t_ilc), sk. (angļu valoda):

Living conditions (t_ilc_lv)

Housing conditions (t_ilc_lvho)

Overcrowding rate (t_ilc_lvho_or)

Housing cost burden (t_ilc_lvho_hc)

Material deprivation (t_ilc_md)

Housing deprivation (t_ilc_mdho)

Datubāze

Income and living conditions (ilc), sk. (angļu valoda):

Living conditions (ilc_lv)

Housing conditions (ilc_lvho)

Overcrowding rate (ilc_lvho_or)

Under-occupied dwellings (ilc_lvho_uo)

Housing cost burden (ilc_lvho_hc)

Material deprivation (ilc_md)

Housing deprivation (ilc_mdho)

Cita informācija

Regula (EK) Nr. 1177/2003 (2003. gada 16. jūnijs) par Kopienas statistiku attiecībā uz ienākumiem un dzīves apstākļiem (EU-SILC)
Regula (EK) Nr. 1553/2005 (2005. gada 7. septembris), kas groza Regulu Nr. 1177/2003 par Kopienas statistiku attiecībā uz ienākumiem un dzīves apstākļiem (EU-SILC)
Regula (EK) Nr. 1791/2006 (2006. gada 20. novembris), ar ko pielāgo atsevišķas regulas un lēmumus,... statistikas, ... jomā saistībā ar Bulgārijas un Rumānijas pievienošanos
Regula (ES) Nr. 1157/2010 (2010. gada 9. decembris), ar ko attiecībā uz 2012. gada sekundāro mērķa mainīgo lielumu sarakstu par mājokļa apstākļiem īsteno Regulu Nr. 1177/2003 par Kopienas statistiku attiecībā uz ienākumiem un dzīves apstākļiem (EU-SILC)

Ārējas saites

Eiropas Komisija — Nodarbinātības, sociālo lietu un iekļautības ģenerāldirektorāts — Homelessness (angļu valoda)
European Commission — Nodarbinātības, sociālo lietu un iekļautības ģenerāldirektorāts — Employment and Social Development in Europe — Quarterly Review — Winter 2016 (angļu valoda)
European Commission — Nodarbinātības, sociālo lietu un iekļautības ģenerāldirektorāts — Employment and Social Development in Europe (2016) (angļu valoda)
European Commission — Nodarbinātības, sociālo lietu un iekļautības ģenerāldirektorāts — Synthesis report: peer review on sustainable ways of preventing homelessness (2014) (angļu valoda)
OECD — Housing (angļu valoda)
United Nations — Housing (angļu valoda)
WHO — Housing and health (angļu valoda)